Apdraudētās suņu šķirnes 0
Nesen Latvijas kinoloģiskās federācijas seminārā “Suņu audzēšanas stratēģija” mūsu audzētāji uzzināja par jaunākajām vēsmām, kuras šajā jomā dominē Eiropā. Ar novitātēm iepazīstināja Vācijas “Kennel” kluba prezidents, FCI Ciltsdarba komisijas loceklis Dr. Pēteris Frīdrihs.
Uzskatu krustugunīs
Suņu audzēšanai ir arī daudz pretinieku, kas liek šķēršļus šķirņu izkopšanai.
Piemēram, pērn veterinārārstu kongresā Leipcigā izskanējis ierosinājums pat aizliegt vairāku šķirņu pavairošanu. Sākusies asa polemika, jo oponenti pirmām kārtām vērsušies pret tiem dzīvniekiem, kuriem ir īsie purniņi.
Runa ir par mopšiem, franču buldogiem, kā arī šarpejiem to ādas problēmu dēļ…
Vēl ar neizpratni uztverts gadījums, kad Anglijas prestižajā “Cruft” izstādē no uzvarētāju vidus izraudzīti 15 šķirņu suņi, ko veterinārārsti vēl pārbaudījuši papildus. Daļa izbrāķēti, tiem anulētas iegūtās godalgas. Vācu mediji uzreiz pauduši gandarījumu, ka angļi beidzot kaut ko lietas labā ir pasākuši. Patiesībā tā bijusi vienkārša vizuālā pārbaude, un veterinārārstu viedoklis uzskatāms par subjektīvu. Šai sakarībā pozitīvi esot vērtējama zviedru pieredze. Ierodoties uz izstādi, tiesnešiem izsniedz informāciju, kam jāpievērš uzmanība, izvērtējot atbilstošās šķirnes suņus. Pēteris Frīdrihs skeptiski piebilda, ka Vācijā ir cita attieksme – iegūstot sarakstu ar problemātiskām šķirnēm, tās pēc izstādēm cenšas apkarot. Taču dzīvnieku piedalīšanās izstādēs un vaislas programmas ir atšķirīgas lietas. Ir valstis, kur izstādēs tikai parāda retus suņus, piemēram, pirms ringa sākšanās, noejot goda apli, sevi nodemonstrē reti sastopamais īsspalvainais afgāņu kurts. Šādus suņus, protams, nepavairo, bet viņi savu mūžu nodzīvo kā mājas mīluļi.
Pārbaudes un pētījumi
Pasaulē šķirnes suņu pavairošana vienmēr ir bijusi aktuāla, jo dažām populācija ir tik šaura, ka grūti atrast neradnieciskus pārus, lai dzimtu veseli kucēni. Savulaik mopšiem tiešām bija lielas veselības problēmas (īsie deguni, liekais svars) un radās bažas, ka drīz tos vairs nevarēs kvalitatīvi pavairot. Izeju rada mopšu klubi, kas izstrādāja tiem izturības testu. Tas nozīmē – suns lēnā gaitā veterinārsta uzraudzībā kopā ar savu saimnieku noiet 1 km distanci. Ja dzīvnieks to spēj, viņu drīkst izmantot vaislai. Šīs pārbaudes uzsāka pirms vairākiem gadiem un situācija pamazām uzlabojas. Mopšu audzētāji šodien dod priekšroku tiem, kas ir atlētiskāki un kustīgāki.
Audzētāji ir ieinteresēti vaislai izmantot suņus, kas ilgāk dzīvo. Praksē zināms gadījums, kad pāroja pat 9,5 gadus vecu suni, kam vēl bija laba veselība.
Pēteris Frīdrihs domā, ka nākotnē būtu nepieciešama vēl viena veselības pārbaude suņiem, sasniedzot septiņu vai vairāk gadu vecumu. Kurš to veiksmīgi izturējis, tam vajadzētu izsniegt sertifikātu. Protams, runa ir par solīdus gadus sasniegušiem suņiem, nevis padzīvojušām kucēm. Ļoti noderīga būtu iespēja šādiem vaislas suņiem saglabāt iesaldētu spermu.
Plānojot jaunu metienu, vienmēr jāizsver galvenais nosacījums mazuļiem. Kādu laiku Vācijā rotveileru audzētāji pirmā vietā izvirzīja suņu tumšo acu krāsu, bet gūžu problēma palika otrajā plānā, šo dzīvnieku jaunajiem saimniekiem radot lielas galvassāpēs….
Pasaulē ir vairāki fondi, kuri gatavi finansēt dažādas suņu veselības problēmu izpētes, piemēram, neiropātijas testus, kas izmaksā apmēram 18 000 eiro, nav pa kabatai pat lielām kinoloģiskām organizācijam. Pašlaik kādā pētījumā piedalās lielas suņu grupas ar radniecisku izcelšanos. Mērķis ir diezgan neparasts – izmantojot ģenētisko materiālu no populārāko šķirņu suņiem, sniegt jauktenīšu saimniekiem atzinumu, no kādiem tad īsti ir cēlušies viņu mīluļi.
