Apdraudēta Imanta Ziedoņa muzeja pastāvēšana – muzejiem turpmāk būs jāpiedalās “bada spēlēs” 41
Kultūras Ministrija nākusi klajā ar jaunu finansēšanas modeli, kas paredz sevis izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās. Ar vienu būtisku niansi – tas paredz, ka šiem muzejiem nāksies piedalīties “bada spēlēs”. To, kurš muzejs turpinās darbību, noteiks labāk uzrakstītais projekts.
Imanta Ziedoņa muzeja “mūzu māja” Murjāņos šoruden piedzīvo neatliekamas pārmaiņas – savu laiku nokalpojušā niedru jumta nomaiņu, kas notiek ar sabiedrības un atsaucīgu uzņēmēju saziedotajiem līdzekļiem. Tikmēr Ziedoņa muzeja rekordliela apmeklējuma sezonas noslēgumā, Kultūras Ministrija bez iepriekšēja paziņojuma nākusi klajā ar negaidītu lēmumu – selektīvi izslēgt Ziedoņa muzeju un vēl trīs privātos, valsts akreditētos muzejus no ikgadējā valsts finansējuma aprites. Kultūras Ministrijas piedāvājums – visu šo muzeju kopīgo budžetu nodot VKKF rīcībā, ar atļauju rīkot projektu konkursu, kura rezultātā (lasīt – veiksmīgi uzrakstīta projekta gadījumā) muzeji katru gadu tiks pie pamatdarbību nosedzoša finansējuma.
Tas nozīmē tikai vienu – regulāru cīņu starp muzejiem, kas atņems resursus ne tikai jaunradei un attīstībai, bet arī viens otram. Neskaitot kaitējumu jaunrades nozarē, šāda finanšu pārdale nozīmēs arī nevēlamu konkurenci savstarpēji draudzīgu, sadarboties spējīgu un vienotu sabiedrības izglītošanas funkciju pildošu organizāciju vidū. Tostarp, rodas jautājumi par VKKF izvirzītajiem kritērijiem, jo šo muzeju funkcijas ir diametrāli pretējas, darbības veidi – dažādi, bet laikmetīgi, salīdzinot ar vispārējo Latvijas muzeju piedāvājumu. Sava bieži vien inovatīvā rakstura dēļ, Ziedoņa muzejs ne vienmēr izpelnījies VKKF projektu konkursu žūrijas atzinību. Muzeja pieredzē desmit gadu laikā VKKF ir atraidījusi teju 40 projektus, norādot, ka tie “nav aktuāli”. Neskatoties uz kompetentās žūrijas spriedumiem, pieteiktie “neaktuālie” projekti deviņas reizes saņēmuši muzeju un sabiedrības balsojumu balvas un nominācijas.
“Varam būt gandarīti, ka pēc vairāk kā desmit gadu cīņas, Kultūras ministrija ir gatava rīkoties un finansējumu piešķirt visiem privātajiem akreditētajiem muzejiem, kas to tiešām ir pelnījuši. Taču veids, kā tas šobrīd notiek, neliecina par pārdomātu un sistēmisku rīcību. Kultūras ministrijas paziņojums īsi pirms gada beigām par līdzšinējo privāto akreditēto muzeju finansējuma atņemšanu un turpmāko kārtību, kas paredz maiņu no valsts pamatbudžeta uz konkursa kārtību VKKF, ir nepilnvērtīgs, sasteigts un muzeju vidi degradējošs, faktiski nostādot katru muzeju bezizejas priekšā – vai nākamgad muzejs strādās, vai būs jāslēdz,” Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite.
Jaunā finansēšanas modeļa gadījumā muzeju galvenā funkcija būs izdzīvot, nevis pildīt svarīgāko uzdevumu – izglītot sabiedrību. Ziedoņa gadījumā – stāstīt par visu, ko Imants Ziedonis savā dzīves laikā ir paveicis: epifānijas, dzeja, publicistika, dižkoku atbrīvošanas grupa, filmu scenāriji, teātra izrādes, tautasdziesmu aktualizēšana, pašaudzināšanas veicināšana, Raiņa darbu pētniecība, Krišjāņa Barona un Krišjāņa Valdemāra paveiktā izcelšana – faktiski – vairāku latviešu paaudžu dzīvesziņas un intelekta summas nodošana nākamajām paaudzēm. Jo tās veidos nākotnes Latviju. Šobrīd, spriežot pēc nepārdomātas reformas pieteikuma, Kultūras Ministrijā šīm vērtībām vietas Latvijas nākotnē neatrodas.
Imanta Ziedoņa muzejs, Imanta Ziedoņa paša radītais fonds “Viegli” un fonda dibinātāji, piecpadsmit darbības gadu laikā iesaistītie sponsori, brīvprātīgā darba veicēji, radošie intelektuāļi, kuri bez atlīdzības ir iesaistījušies gan koncertu, gan izstāžu rīkošanā ir neizpratnē par Kultūras Ministrijas plānoto kursa maiņu. Tajā vairāk nolasāma partiju un personāliju savstarpējā cīņa, aizmirstot, ka muzeji ir “mūzu mājas”, kas pēc ICOM (Starptautiskā muzeju asociācija) ieskatiem ir vieni no stūrakmeņiem sabiedrības mentālās un intelektuālās veselības attīstībā.
