Kristians van Tillo: Jo godīgāka digitālā ekosistēma, jo labāk varēsim finansēt profesionālu žurnālistiku 1
Autors: Kristians van Tillo, Eiropas Izdevēju padomes priekšsēdētājs, “de Persgroep” izpilddirektors
Ja kāds man teiktu, ka internets saies grīstē un pret mani varētu sākt kriminālvajāšanu par to, ka esmu dalījies ar saitēm uz rakstiem, ja tiks pieņemts attiecīgs likums, es būtu pirmais, kurš parakstītu petīciju, aicinot šo likumu apturēt. Ja man teiktu, ka balsojums par Eiropas Savienības Autortiesību direktīvu piebeigtu “Vikipēdiju”, mēmes un interneta brīvību, es balsotu pret. Par laimi, šāds likums nav ierosināts. Tomēr skumji, ka dedzīgi radikāļi, kuri iestājas pret autortiesībām, uzkurina mežonīgu un izteikti histērisku kampaņu. Viņiem atbalstu pauž ASV interneta giganti ar savu 36 miljonus dolāru vērto lobēšanas kampaņu, lai liktu mums noticēt, ka ES priekšlikums par izdevēja blakustiesībām, kurš pašlaik atrodas likumdošanas procesā, būs mums zināmā interneta beigas. Tās ir muļķības!
Pareizāk sakot, tas ir tas, ko jūs atradīsiet internetā, ja preses izdevēji nevarēs turpināt finansēt profesionālu, faktos balstītu žurnālistiku. Ja mazie nišas izdevēji cietīs neveiksmes, ja preses izdevēji nevarēs turpināt finansēt korespondentus, kuri jums piegādā ziņas, izklaidi, komentārus vai analīzi no visas pasaules. Ar šo informāciju internetu piepilda viņi, kuriem pieder tiesības uz šiem darbiem.
Ir ierosināts autortiesību likums – tik daudz šajā ziņā ir patiesības – par izdevēja blakustiesībām. Šobrīd izdevējiem nav tiesību aizsargāt savas preses publikācijas, balstoties uz ES autortiesību likumiem: žurnālistu, fotogrāfu, dizaineru un redaktoru darbu kopums nav aizsargāts izdevēja līmenī. Izdevēja tiesības dotu iespēju viņiem būt par pabeigta publicēta produkta tiesību turētājiem.
Četras nozīmīgas Eiropas Parlamenta komitejas pēdējo divu gadu laikā apstiprināja izdevēja tiesības, atzīstot, ka izdevējiem nepieciešams šis tiesiskais līdzeklis, lai padarītu autortiesības atbilstošas digitālajam laikmetam, lai risinātu pašreizējo situāciju, kad izdevējiem piederošo vērtīgo saturu ik dienas bez atļaujas vai atlīdzības kopē, izmanto no jauna un monetizē citi uzņēmumi. Tomēr lielie tehnoloģiju milži Eiropas Parlamentā ieguva iespēju grozīt mandātu direktīvas melnrakstam, ko jau bija pieņēmusi tiesību komiteja. Ir grūti cīnīties pret lobiju, kas izplata melus un populistu propagandu.
Mēs ceram, ka nokļūsim situācijā, kurā ir nepieņemami, ka laikraksti tiešsaistes pasaulē tiek kopēti un monetizēti bez atļaujas, kā tas vienmēr bijis bezsaistē. Izdevēja tiesību nostiprināšana būtu labs sākums un iedrošinājums diskusijai, nevis tiesvedībai. Jo godīgāka digitālā ekosistēma, jo labāk mēs varēsim finansēt profesionālu žurnālistiku un līdz ar to vērtīgāku spēsim veidot arī internetu.
Un, ja jums nākamreiz lūgs parakstīt petīciju pret autortiesību reformu (ciniski sauktu #savethelink), ziniet, ka jūs savu vārdu liekat zem tiesībām zagt un gūt labumu no citu centieniem un ieguldījumiem un esat par ASV interneta milžu aizsardzību. Kad nākamreiz “Vikipēdija” nebūs pieejama un jums sacīs, ka gals ir tuvu, ziniet, ka pat “Vikipēdija” atzinusies – tā zina, ka tiešsaistes enciklopēdijas ir šīs direktīvas izņēmums. Pajautājiet sev, kāpēc viņi izmanto iebiedēšanas taktiku, balstītu uz nepatiesībām, vai arī kāpēc tā vienmēr parādās “Google” topa augšpusē! Brīva, neatkarīga prese ir būtiska mūsu lolotajai demokrātijai. Saite un atvērtais internets ir absolūti drošs. Tas, par ko mums jāraizējas, ir, kāda veida ziņu ekosistēmu mēs vēlamies un neatkarīgi no tā, vai mēs lolojam mūsu dažādo un neatkarīgo presi Eiropā.
