Ministrs Juris Pūce Neretas iedzīvotājiem ieteica uz pašvaldību reformu skatīties ne tikai kā uz apdraudējumu, bet kā uz iespēju, jo tieši reforma ļaušot novada vajadzības īstenot plašākā apmērā.
Ministrs Juris Pūce Neretas iedzīvotājiem ieteica uz pašvaldību reformu skatīties ne tikai kā uz apdraudējumu, bet kā uz iespēju, jo tieši reforma ļaušot novada vajadzības īstenot plašākā apmērā.
Foto: Karīna Miezāja

FOTO, VIDEO: Apdraudējums vai iespēja? Neretas novada iedzīvotāji atklāj Pūcem savas raizes par jauno reformu 1

Administratīvi teritoriālās reformas plāns paredz Neretas, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadu pievienot Aizkraukles novadam. Neretas iedzīvotāji ir noraizējušies par novada pārstāvniecību jaunajā un lielajā novadā, par skolu saglabāšanu un citiem riskiem, kas saistīti ar pašvaldību reformu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Šonedēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tikās ar Neretas novada iedzīvotājiem, kuri ne vien iztaujāja par pašvaldību lietām, bet arī uzdeva sasāpējušos jautājumus par izglītību un skolotāju algām, ceļu stāvokli un drošību pierobežā.

Bažījas pār pārstāvniecību domē

Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis norādīja, ka novada iedzīvotājus interesē ne tikai ieguvumi, bet arī riski, kas saistīti ar reformu, un viņiem ir bažas par novada attālākajiem centriem un novada pārstāvniecību jaunajā novada domē: “Mēs bažījamies, ka Koknese vai Pļaviņas ar sirdi un dvēseli necīnīsies par projektiem Neretas novadā. Mūsu attīstība un izaugsme ir vairāk apdraudēta pēc šīs reformas nekā pirms tās.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Pozitīvāk noskaņots par pārmaiņām bija Neretas domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, piekrītot, ka reforma ir nepieciešama, jo administrācijas izmaksas ir augstas un speciālistu piesaiste darbam novadā – sarežģīta.

Viņš arī atzina, ka pēdējos desmit gados izdevies īstenot daudzus mazos infrastruktūras sakārtošanas projektus, bet novads nav spējis “pacelt” lielos projektus.

Arī iedzīvotāji jautāja, kā varēs panākt Neretas novada pārstāvju iekļūšanu jaunajā domē un vai kaut kā iespējams aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šeit ministrs aicināja uz aktīvu darbību, minot vairākus novadu piemērus, kad iedzīvotāji no mazajiem pagastiem kļuvuši pat par lielu novadu vadītājiem, jo bijuši aktīvi un pārliecinoši.

“Neviena sistēma negarantē konkrētu cilvēku ievēlēšanu domē, to jebkurā gadījumā izšķirs vēlētāji – iedzīvotāji. Ja būs spēja sadarboties, tad būs arī rezultāts. Taču vēlēšanu sistēmas maiņa ir iespējama. Tas ir Saeimas lēmums, bet mēs esam plānojuši apkopot visus priekšlikumus, lai vēlēšanu likums tiktu mainīts,” teica Juris Pūce.

Pašvaldību reformas plāns paredz Neretas, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadu pievienot Aizkraukles novadam. Apvienotais Aizkraukles novads ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju būtu 19. lielākais Latvijā. Platības ziņā (2273 km2) tas būtu 13. lielākais valstī.
Pašvaldību reformas plāns paredz Neretas, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadu pievienot Aizkraukles novadam. Apvienotais Aizkraukles novads ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju būtu 19. lielākais Latvijā. Platības ziņā (2273 km2) tas būtu 13. lielākais valstī.

Skolām pierobežā – citi noteikumi?

Vairākus jautājumus ministram bija sagatavojuši arī Neretas vidusskolas skolotāji un direktore Laima Grebska. Ļaudis bažījas par skolu iespējamu slēgšanu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Tāpēc neretnieki ieteica pierobežā esošajām skolām ļaut strādāt ar mazāku skolēnu skaitu, lai novads neiztukšotos un pierobežā dzīvojošie cilvēki nepārvāktos uz citurieni.

Ministrs Juris Pūce uzsvēra, ka galvenais kritērijs skolu jomā tomēr būs izglītības kvalitāte – tas, vai šeit esošajiem bērniem būs iespēja saņemt labu izglītību.

“Labas skolas ir gan pilsētās, gan laukos. Bet diemžēl Latvijā ir diezgan daudz valsts un pašvaldību dibinātu skolu, kuru sniegums nav labs – ļoti daudz ir skolēnu, kuru eksāmenu rezultāts ir 5–10%. Un šo faktoru tomēr nosaka skola, kurā viņi ir mācījušies. Ja vecākiem ir mašīna un viņiem rūp bērna izglītība, tad viņi bērnu no rīta aizved uz labāko skolu. Bet, ja vecākiem nerūp, tad viņi paliek tuvākajā skolā. Un atšķirības starp šiem bērniem arvien pieaug. Reformas mērķis nav aizvērt skolas, bet mums ir jāoptimizē skolu tīkls, lai bērniem būtu vienādas iespējas.”

Juris Pūce tiekas ar Neretas iedzīvotājiem

Vai būt Sēlijas novadam?

Uz tikšanos bija ieradušies arī citi tuvāko pašvaldību vadītāji. Piemēram, Kokneses novada domes priekšsēdētājs izteica atzinību ministram, ka pēc reformas Koknesei tiks piešķirts pilsētas statuss. Viņš arī norādīja, ka pašvaldību administratīvās izmaksas būtu pareizāk skatīt kontekstā ar budžeta ienākumiem. Runājot par sadarbību, viņš atzina, ka jau šobrīd Neretas iedzīvotājiem būvvaldes pakalpojumus nodrošina Koknesē.

Bet raizes Kokneses novada priekšsēdētājs Dainis Vingris izteica par atkritumu apsaimniekošanu Vidusdaugavas reģionā, jo situācija esot bēdīga un katrai pašvaldībai ir spēkā savi līgumi.

Juris Pūce pastāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā būs noteikts pārejas laiks, kamēr noslēgtie līgumi beigsies. Tikmēr ministrija gatavos vidēja termiņa atkritumu apsaimniekošanas plānu un būšot milzīgas pārmaiņas.

Toties Pļaviņu novada pārstāvis pauda rūgtumu, ka ministrija nav ņēmusi vērā viņu ierosinājumu veidot atsevišķu novadu Daugavas labā krasta novadiem, bet Neretu un Jaunjelgavu no upes kreisā krasta apvienot, veidojot stipru un kultūrvēsturisku Sēlijas novadu.

Ministrs atbildēja, ka šis priekšlikums neatbilst plānotās reformas kritērijiem – šādā novadā nebūtu pietiekams iedzīvotāju skaits un nav izteikta attīstības centra. Vienīgais, kas šiem kritērijiem atbilst, ir Jēkabpils, bet tad būtu jāveido nesamērīgi liels novads.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.