Bijušais vīrs ieķīlā un pazaudē dzīvokli. Tuvinieku pilnvarošana jāveic ar apdomu 0
“Dodoties strādāt uz ārzemēm, vienojos ar bijušo vīru, ar kuru bija labas attiecības, ka viņš uzraudzīs man piederošo nekustamo īpašumu – dzīvokli, kā arī vajadzības gadījumā to pārdos. Vienojāmies, ka pie notāra izdošu viņam universālpilnvaru.
Papildus vēl mutiski vienojāmies, pirms kādas darbības tiks darītas, mēs to saskaņosim. Pēc laika bijušais vīrs Žanis (vārds mainīts), neinformējot mani, noslēdza aizdevuma līgumu ar ķīlas nodrošinājumu ar kādu juridisku personu.
Aizdevuma līgumā tika ietverts ķīlas nodrošinājums – mans dzīvoklis. Žanis noteiktajā termiņā savas saistības neizpildīja, savukārt es saņēmu brīdinājumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.
Pilnvarā netika norādīts neviens izņēmums, kāda veida darījumus Žanis nebūtu pilnvarots slēgt, pretēji tam pilnvarā tika atrunāts, ka īpašumu atsavināšanai, dāvināšanai un ieķīlāšanai nav nepieciešams speciāls pilnvarojums. Ko man tagad darīt?” jautā Līvija Diseldorfā.
Uzticēšanās
Civillikuma normas par pilnvarnieka līgumu dod pamatu atzīt, ka pilnvarojuma līgums ir sevišķas uzticības līgums, kurā pilnvarniekam jārīkojas ne vien pēc pilnvarotāja norādījumiem (Civillikuma 2300. pants), bet vienmēr apsverot, kā attiecīgajā gadījumā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs.
Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Universālpilnvara ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc pilnvarojuma apjoma liecina par to, ka esat pilnvarojusi Žani pārzināt visas savas lietas atbilstoši Civillikuma 2291. pantam, t.i., pilnvarniekam var uzdot ne vien vest atsevišķas un noteiktas lietas – ar speciālpilnvaru, bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas – ar universālpilnvaru, kā arī tikai zināmas šķiras lietas – ar ģenerālpilnvaru.
Pilnvarā ticis norādīts, ka pilnvarotā persona ir tiesīga pārvaldīt un rīkoties ar pilnvarnieka mantu, noslēgt visāda veida ar likumu atļautus darījumus par mantas pārvaldīšanu un rīkošanos ar to: ar tiesībām to pārdot, dāvināt vai ieķīlāt.
Bet pilnvarā nav ticis norādīts neviens izņēmums, tieši pretēji – pilnvara ir bijusi tik plaša, ka pilnvarotajai personai īpašumu atsavināšanai, dāvināšanai un ieķīlāšanai nav nepieciešams speciāls pilnvarojums.
Līdz ar to secināms, ka Žaņa darbības atbilst pilnvarojumā noteiktajām darbībām un viņam bija tiesības ieķīlāt īpašumu, un uzskatāms, ka Žanis darbojies pilnvarojuma robežās.
Pilnvarnieks, kurš darbojas atklāti kā pilnvarotāja pārstāvis, izdara tiesiskus darījumus pilnvarotāja vārdā, un viņa rīcības sekas saskaņā ar Civillikuma 1515. pantu ir saistošas pilnvarotājam.
Jāatrunā izņēmumi
Fakts, ka pilnvarnieks, iespējams, darbojies savās, nevis pilnvaras devēja interesēs, risināms starp pilnvarnieku un pilnvaras devēju citā prasības priekšmeta ietvaros un nevarētu šādā lietā ietekmēt aizdevēja iegūtās lietu tiesības, līdz ar to šādu darījumu nevarētu atzīt par spēkā neesošu.
Izdotajā pilnvarā esat Žanim paredzējusi ļoti plašu pilnvarojuma apjomu visu lietu kārtošanai, arī jebkādu likumā atļautu darījumu slēgšanai ar visu jums piederošo mantu, tajā skaitā nekustamo īpašumu, nenosakot nekādus izņēmumus vai ierobežojumus pilnvarnieka rīcībā.
Pilnvaras devējam ir jāprot notāram skaidri pateikt, ko viņš vēlas un kam šī pilnvara būs nepieciešama. Ir jāsaprot, kam un vai var uzticēties.
Ja kāds nekustamais īpašums ir personas vienīgā manta, tad būtu ļoti nopietni jāizsver ne tikai, ko ar to darīt, bet arī kam uzticēt pildīt attiecīgās lietas.
