Apdares dēļi ar laiku kļūst tumši. Kā tos pasargāt un ilgāk saglabāt? 0
Telpu apdare ar dēļiem ir viens no veidiem, kā uzlabot ēkas interjeru ar elpojošiem un ekoloģiskiem materiāliem. Apdares dēļi ir piemēroti gan lauku viensētā, gan pilsētas dzīvoklī. Tomēr koksne ar laiku kļūst tumša. Ar krāsu vai laku var ilgāk saglabāt koka virsmas, vienlaikus izceļot to struktūru.
Celtniecības uzņēmuma “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais skaidro, ka koksnes apstrādes līdzekļi pilda divējādas – dekoratīvas un aizsargājošas – funkcijas.
– Apdares dēļi pirms to izmantošanas noteikti jāapstrādā ar koksnes aizsardzības līdzekļiem, kas tos pasargās no pelējuma, mitruma, ultravioleto staru iedarbības. Šie līdzekļi pēc kāda laika jāuzklāj no jauna, – iesaka speciālists.
Izmantojamie līdzekļi
Antipirēni. Šīs vielas samazina koksnes degtspēju. Dzīvojamajās telpās tas ir īpaši svarīgi. Ugunsgrēka gadījumā antipirēni neļaus ugunij tik strauji izplatīties un to būs vieglāk nodzēst. Ekspluatācijas laikā šīs vielas neizdala bīstamus savienojumus un neietekmē koksnes ārējo izskatu.
Antiseptiskie līdzekļi palīdz izvairīties no koksnes inficēšanās ar trupi, kā arī aptur pelējuma izplatību. Pat sausā telpas gaisā ir neliels daudzums tvaiku, kas kopā ar putekļiem rada ideālu vidi dažādu mikroorganismu attīstībai. Antiseptiskie līdzekļi ar laiku iztvaiko vai tiek nomazgāti, tāpēc nepieciešama atkārtota apstrāde.
Beices vienlaikus pilda antiseptiskās aizsardzības funkciju, kā arī maina koksnes nokrāsu. Populārākās ir beices, kas to padara tumšāku. Beices neveido plēvīti, bet iesūcas koksnē un izceļ tās tekstūru. Pēc beicēšanas apstrādātās virsmas jālako. Pretējā gadījumā virsma izskatīsies netīra.
Lineļļa arī lieliski iesūcas koksnē, padarot virsmu daudz izturīgāku. Ar lineļļu apstrādāti apdares dēļi ir izturīgi pret mitrumu, ilgstoši noturīgi pret trupi, iegūst skaistu matētu nokrāsu un izceļ tekstūru.
Pernica. Šo agrāk populāro koksnes apstrādes līdzekli izmanto arvien retāk. Apstrādātās virsmas drīz kļūst tumšas un pēc pāris gadiem arī lipīgas.
Balinātāji. Ja uz apdares dēļiem parādījušies tumši plankumi, tos apstrādā ar balinošiem līdzekļiem. Tiem ir dažāds sastāvs, taču iedarbība vienāda. Līdzekli uzklāj uz virsmas, ļauj noteiktu laiku iedarboties un pēc tam noskalo ar ūdeni. Parasti koksne atgūst sākotnējo nokrāsu.
Koka lakas. Iekšdarbiem labāk izmantot akrila lakas, kas ir mazāk kaitīgas. Laka ne tikai aizsargā koku no ārējās iedarbības, bet arī izceļ tā struktūru. Pirmais slānis parasti ir bezkrāsains, bet nākamajiem var pievienot tonējošus pigmentus. Laba alternatīva lakām ir vaska maisījumi, kas labi aizsargā virsmu un piešķir tai matētu spīdumu.
Eļļas krāsa ir vēl viens materiāls, ko izmanto koksnes apstrādei. Tā nelaiž cauri mitrumu, ir noturīga pret ārējās vides iedarbību. Tomēr jāņem vērā zemā tvaiku caurlaidība un ilgā žūšana.
Akrila krāsas ir daudz noturīgākas par eļļas krāsām. Tās ilgi nezaudē spīdumu, dziļi iesūcas koksnē, samērā ātri žūst. Pārklājums, ko veido krāsa, mainīgas temperatūras apstākļos neplaisā. Nelaiž cauri mitrumu.
Akrila lakas uz ūdens bāzes ir viens no optimāliem variantiem apdares dēļu apstrādei. Tās ir nekaitīgas, veido izturīgu dekoratīvo pārklājumu, neizbalē.
Poliuretāna lakas ļauj radīt ļoti bieza pārklājuma efektu. Tās ir ļoti noturīgas un nodilumizturīgas.
Koksnes apstrādei neiesaka izmantot krāsas, kas pilnībā paslēpj koka rakstu.
Darbu secība
Ja paredzēts atsvaidzināt jau reiz apstrādātu virsmu, to vispirms nomazgā ar sodas šķīdumu, ko pagatavo, 5 l silta ūdens iejaucot 150 g sodas. Tādējādi virsma tiks attaukota. Vēl labāk, ja veco krāsas slāni iespējams notīrīt pilnībā, it īpaši, ja tas atslāņojies vai parādījušās plaisas. Var izmantot celtniecības fēnu, kas krāsu sakarsē, un tad notīrīt ar metāla špakteļlāpstiņu. Tomēr karsējot no krāsas izgaros indīgi savienojumi, kas var kaitēt veselībai. Var iegādāties īpašus šķīdinātājus, ko uzklāj uz virsmas, nogaida paredzēto laiku un pēc tam veco krāsu notīra ar cietu suku.
Kad krāsa notīrīta, apdares dēļus rūpīgi apskata un pelējuma skartās vietas apstrādā ar atbilstīgiem līdzekļiem. Stipri bojātos dēļus labāk aizstāt ar jauniem.
Tīrus apdares dēļus nepieciešams slīpēt ar smalku smilšpapīru. Kad darbs pabeigts, rūpīgi jānoslauka putekļi, īpašu uzmanību pievēršot šuvēm. Virsmas gruntēšanai bieži vien izmanto tāda paša sastāva līdzekli kā vēlāk krāsošanai un darbojas ar otiņu vai pulverizatoru.
Arī pamata pārklājumam liek lietā otu vai pulverizatoru. Otas gan vajadzēs divas – šaurāku šuvēm un platāku virsmas krāsošanai. Lai pārklājums būtu pēc iespējas izturīgāks, jāuzklāj 2–3 pēc iespējas plānākas kārtas. Krāsošanu labāk sākt no augšas, lai izvairītos no nejaušām pilēm un notecējumiem. Katrai kārtai jāļauj pilnībā nožūt.
Akrila laku uz ūdens bāzes arī klāj tādā pašā kārtībā, taču laku bundžā laiku pa laikam rūpīgi samaisa.
