Apcirpt Saeimu? Politiķi un eksperti dažādi vērtē ideju par deputātu skaita samazināšanu 12
Šogad Ungārijas parlamenta vēlēšanās ievēlēja mazāku deputātu skaitu – 199 kādreizējo 386 vietā. Ungārijā veiktā parlamenta reforma, kuras mērķis bija panākt efektīvāku likumdevēja darbu, liek jautāt – vai arī Latvijas Saeimā nav nepieciešams mazāks deputātu skaits? Īpaši, ja ņemam vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies.
Parasti deputātu skaits kādas valsts parlamentā ir noteikts tās konstitūcijā, līdz ar to būtu jāmaina pamatlikums.
Latvijā bieži pirms vēlēšanām parādās ideja, ka nepieciešams mazāks parlaments un arī pašvaldības, kas sabiedrības acīs ir ļoti populāra iecere. Iedzīvotāji sagaida efektīvāku parlamenta darbu, tomēr politiķi to dēvē par populismu. “Sabiedrībai to patiktu dzirdēt – uz pusi mazāks parlaments, uz pusi mazākas deputātu algas, kā arī parlamenta locekļi, kas strādā brīvdienās. Ja es ietu ar šādu uzstādījumu uz vēlēšanām, mani noteikti ievēlētu,” savu viedokli pauž Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Līdzīgi kā citu Saeimas frakciju pārstāvji, viņš norāda, ka jau ar pašreizējo deputātu skaitu esot grūti izveidot kvalitatīvas komisijas ar kompetentiem deputātiem. Piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija netiekot galā ar daudziem likumprojektiem, bet vides jautājumi, kas ir komisijas kompetencē, vispār paliekot atstatus.
Skeptisks pret deputātu skaita samazināšanu parlamentā ir “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. “Ir daudz citu paņēmienu, kā panākt lielāku parlamenta efektivitāti, kaut gan emocionāli sabiedrības acīs šī ideja izklausās labi. Deputāti jau pie mums nav populāri,” vērtē Dz. Zaķis. Viņš arī pauž šaubas, vai mazāks deputātu skaits Saeimā garantētu strādīgāko deputātu palikšanu Saeimā, jo jau tagad parlamentā trūkstot deputātu, kuriem būtu atbilstoša izglītība un pieredze, lai darbotos dažādās Saeimas komisijās. Kaut gan pašlaik iedzīvotāju skaits ir samazinājies (mazāks par diviem miljoniem), kas arī varētu būt iemesls, lai samazinātu deputātu skaitu, tomēr Dz. Zaķis uzskata, ka tas neesot arguments, jo ārzemēs dzīvojošie latvieši piedalās vēlēšanās un nodrošina nepieciešamo pārstāvniecību.
Attiecībā uz deputātu skaita samazināšanu Saeimā atsaucīgāks ir “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kurš uzskata – reformas valsts pārvaldē ir jāveic kompleksi, un, ja apsver ideju par deputātu skaitu samazināšanu Saeimā, jādomā arī par tautas pārstāvju samazināšanu pašvaldībās, kā arī ministriju apvienošanu. “Rezultātā pieaugs konkurence – uz deputātu vietām pašvaldībās un Saeimā kandidēs labākie. No šādas reformas ieguvēji būs iedzīvotāji, kas iegūs kvalitatīvākus deputātus,” sacīja V. Agešins. Viņš argumentēja, ka bieži vien partiju “lokomotīves” parlamentā un pašvaldībās līdzās kompetentiem tautas kalpiem “ievelkot” arī pelēcības. “Tomēr vēlos uzsvērt, ka deputātu skaita samazināšana nebūs “Saskaņas” karogs šajās vēlēšanās,” piebilda V. Agešins.
Pašreizējo deputātu skaitu Saeimā par pamatotu uzskata Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks, kurš teic – jau tagad darba Saeimā esot ļoti daudz, ja runa ir par deputātiem, kas godprātīgi un ar pilnu atdevi pilda savu darbu. Viņš uzskata, ka deputātu skaita samazināšana palielinātu stresu parlamentā un Saeimas komisijām varētu rasties problēmas ar kvorumu. Parādnieks arī norādīja, ka pats vēlētos vairāk par diviem deputāta palīgiem, lai varētu strādāt efektīvāk.
Mazāk deputātu, vairāk problēmu
“Šī diskusija man šķiet pilnīgi nebūtiska,” uzsver Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Viņš uzskata, ka deputātu skaitu var un vajag samazināt vienīgi Rīgas domē, kuru viņš sauc par “Saeimas rezerves aerodromu”. “Parlamentam nevar būt mazāk par 100 deputātiem. Tad tas nedarbotos pilnvērtīgi. Jāņem vērā, ka deputāti pārstāv dažādas sabiedrības grupas. Samazinot viņu skaitu, būtiski palielināsies kļūdaino lēmumu skaits,” argumentē A. Dravnieks. Viņš norāda, ka pārstāvniecība attiecībā pret iedzīvotājiem ir pietiekama, kaut arī valstī samazinājies iedzīvotāju skaits.
Līdzīgās domās ir Latvijas Universitātes docents un “Providus” pētnieks Valts Kalniņš, kurš norāda, ka deputātu skaita samazināšana citu valstu parlamentos ir rets gadījums, jo parasti šis skaitlis ir noteikts valstu konstitūcijās. “Ar mazāku deputātu skaitu nevar nodrošināt tautas kalpu specializāciju dažādās jomās, jau tagad politiskajiem spēkiem ir grūti viņus izvietot atbilstīgās komisijās. Ja būs mazāks kopskaits, radīsies problēmas, veidojot Saeimas komisijas, kuras aptver dažādas nozares,” skaidro V. Kalniņš. Viņš pauž domu, ka teorētiski būtu nepieciešams palielināt deputātu skaitu, jo tad likumdošanas process uzlabotos. Piemēram, Lietuvā ir lielāks deputātu skaits, valsts apjoma ziņā līdzīga un darba apjoms Seimā ir līdzīgs Latvijas Saeimai. Tomēr V. Kalniņš norāda, ka pašlaik neiestājas par deputātu skaita palielināšanu Saeimā un uzskata, ka deputātiem jāpaliek Saeimā pašreizējā proporcijā.
Reta prakse Eiropā
Pēdējo 20 gadu laikā parlamenta locekļu skaits ES valstīs ir samazināts reti, pēdējoreiz – Ungārijā. Jaunais vēlēšanu likums Ungārijā stājās spēkā 2011. gada decembrī, kas paredzēja, ka 2014. gada Nacionālās asamblejas vēlēšanās tiks ievēlēts deputātu skaita ziņā mazāks parlaments nekā iepriekšējais: 106 parlamenta locekļi tika ievēlēti no vienmandāta apgabaliem, bet 93 ievēlēja no vēlēšanu sarakstiem. Vēlēšanu reformas autori uzskata, ka ar mazāku deputātu skaitu Ungārijas parlaments likumdošanas un rīcībspējas procesā būs efektīvāks nekā iepriekš ar 386 deputātiem.
Nesen intervijā “Latvijas Avīzei” Ungārijas vēstnieks Latvijā Gābors Dobokajs uzsvēra, ka tagad deputātu skaits Ungārijas parlamentā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir mazāks nekā Latvijā.
Parlamenta samazināšanu veikusi arī Beļģija, kas samazināja locekļu skaitu augšpalātā – Senātā – no 71 uz 60 senatoriem. Ideju par parlamenta samazināšanu 2012. gadā bija izstrādājusi Nīderlandes valdība, un tas paredzēja samazināt deputātu skaitu parlamenta apakšpalātā no 150 līdz 100, bet Senātā – no 75 senatoriem uz 50. Toreiz Nīderlandes premjerministrs Marks Rutte argumentēja, ka ieguvums no šādas ieceres būtu kompaktāka un efektīvāka pārvaldība. Tomēr, lai īstenotu šo ieceri, Nīderlandē nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā. Tām ir jābūt apstiprinātām divos lasījumos un jāsasniedz tā dēvētais konstitucionālais vairākums. Vēsturiski Nīderlandes parlamenta abas palātas savulaik jau bija pašreizējās valdības iecerētajā apjomā, taču 1956. gadā tās tika paplašinātas līdz esošajam sastāvam. Citās valstīs ideja par deputātu skaita samazināšanu gan nav bijusi populāra.
