Apcelšana darbā: pazīmes, ka tevi terorizē, un padomi, kā rīkoties 3
Apcelšana var likties rotaļlaukuma problēma, bet realitātē tā ir nepatīkama parādība arī darba vietās.
Ir vairāki apcelšanas veidi – no bosiem, kas negodīgi ar e-pastu atlaiž darbiniekus, līdz nodaļu vadītājiem, kas pieņem lēmumus bez pienācīgas procedūras ievērošanas.
Kaut arī lielākā daļa cilvēku uzskata, ka apcelšana vai tā sauktais mobings darba vietās ir verbāla, tas nenozīmē, ka arī par fizisku aizskaršanu nav dzirdēts.
“Mēs zinām par gadījumiem, kad ir notikuši arī fiziski uzbrukumi,” stāsta Kristīne Prata, Nacionālās Mobinga palīdzības līnijas dibinātāja Apvienotajā Karalistē. “Kādas rūpnīcas darbinieks nesen piekāva citu savas komandas locekli tikai tāpēc, ka viņš baidījās, ka šis darbinieks “pasūdzēsies” par viņa pieļautajiem pārkāpumiem.”
Kas ir apcelšana darba vietā?
Arodbiedrību kongress definē apcelšanu jeb mobingu kā “aizskarošu, iebiedējošu, ļaunprātīgu, aizvainojošu vai pazemojošu uzvedību, varas vai autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu, kas noniecina individuālu darbinieku vai darbinieku grupu un kas var likt viņiem ciest no stresa.”
Apcelšana var notikt aci pret aci, pa e-pastu vai tālruni. Šādas uzvedības piemēri:
– kompetentu darbinieku kritizēšana, pienākumu atņemšana vai maznozīmīgu darbu piešķiršana;
– kliegšana uz darbiniekiem;
– ļaunprātīgu baumu vai tenku izplatīšana par citu darbinieku;
– atkārtoti nonievājot vai pazemojot cilvēku citu priekšā vai privāti;
– paaugstinājuma bloķēšana;
– regulāri un apzināti ignorējot vai neiekļaujot noteiktus darbiniekus darba aktivitātēs;
– speciāli “apkraujot” cilvēku ar darbu vai neiespējamiem termiņiem, lai viņš nespētu tajos iekļauties;
– regulāri padarot to pašu darbinieku par joku vai izsmiekla iemeslu.
Lielbritānijā veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz trešdaļa cilvēku ir kaut kādā mērā saskārušies ar apcelšanu darbā – sievietes biežāk nekā vīrieši. Visbiežāk tas notiek ar darbiniekiem vecumā no 40-59 gadiem – ar to saskaras 34% cilvēku. Un diezgan pārsteidzoši, ka gandrīz trīs ceturtdaļās (72%) gadījumu apcēlājs ir menedžeris jeb tiešais vadītājs.
Kā zināt, vai tevi apceļ
“Ja tu prāto vai tevi apceļ, tad tā, visticamāk, arī ir,” saka Kristīne Prata.
Eksperti piekrīt: ja tā rezultātā cieš tava veselība, vai arī ja noskaties, kā apceļ citu, tev ir pienākums par to ziņot savam darba devējam.
Dažreiz apcelšana var novest pie stresa un veselības problēmām. Cilvēki, kurus apceļ, var ciest no nemiera, galvassāpēm, čūlām, bezmiega, ādas izsitumiem, augsta asinsspiediena, pašpārliecinātības zuduma un, ekstrēmos gadījumos, pašnāvnieciskām domām.
Darba devējiem ir pienākums nodrošināt darbinieku veselību, drošību un labklājību.
Ko darīt, ja tevi darbā apceļ
Ja tevi darbā apceļ, tev vispirms vajadzētu mēģināt atrisināt problēmu neformāli. Tev vajadzētu mierīgi izskaidrot situāciju un savas sajūtas attiecīgajai personai. Turpmākais būtu vērsties pie vadības ar skaidri formulētu pretenziju. Ja neatrodi dzirdīgas ausis, jāmeklē jurists darba tiesībās. Protams, daudziem vienkāršāks risinājums var būt meklēt jaunu darbu. Lai kādu ceļu tu izvēlētos, galvenais ir nesamierināties ar šādu situāciju!
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
