Apbur Hermaņa operas valoda 4
Pagājušajā nedēļā, 7. decembrī, pirmizrādi Milānas opernamā “La Scala” piedzīvoja latviešu režisora Alvja Hermaņa veidotais Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” iestudējums.
Kā muzikāli, tā skatuviski tas izvērties par veiksmi – kritiķi un skatītāji slavē A. Hermaņa inscenējuma klasisko un pat konvenciālo valodu. Šogad, 112 gadus pēc pirmizrādes, pašreizējais teātra “La Scala” galvenais diriģents Rikardo Šaijī pieņēma drosmīgu lēmumu atgriezt šo Pučīni operu “La Scala” teātrī, uzvedot tās pirmās, autora nepārveidotās, redakcijas versiju divos cēlienos un uzrunāja latviešu režisoru Alvi Hermani, kurš “La Scala” jau iestudējis B. A. Cimmermaņa “Zaldātus” un Dž. Verdi “Divus Foskārus”. Par to, ka nodoms ar uzviju attaisnojies, liecina gan rožu lietus un ovācijas stundas ceturkšņa ilgumā, kas lija pār skatuves māksliniekiem pirmizrādē Milānā, gan līdz janvārim izpārdotās biļetes, un, protams, kritiķu atsauksmes.
“Salzburger Nachrichten” vērtē, ka A. Hermaņa veikums apbūris publiku ar režisoram netipiski klasisku iestudējumu, kas atzinīgi novērtēts kā reveranss Pučīni oriģinālajai iecerei. Japānas alūzijām piesātinātajā inscenējumā (scenogrāfiju režisors veidojis kopā ar itāļu scenogrāfi Leilu Fteitu) uzsvars likts uz “klasisku scenogrāfiju”, bet skatuves telpa novērtēta kā gleznaina un emocionāla. “Iestudējums, kam piemīt bagātīgas detaļas, skaņas dziļums un vijīgums liriskajās pasāžās,” raksta “Financial Times” kritiķis Džeimss Imams. “Alvja Hermaņa iestudējuma lielākais spēks – fantastisks Japānas tvērums pasteļkrāsas kimono, drebošos ķiršu ziedos un slīdošos paneļos, atainojot ukijoes (“plūstošā pasaule”) mākslas darbus. Kā režisors Hermanis lietojis dažas nekonvencionālas stāsta interpretācijas, dodot priekšroku trausluma atmosfērai – piemēram, izmantojot kabuki teātra valodu.”
Veiksmīgo iestudējumu sumina arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, kura pirmizrādi vēroja klātienē, Milānā. “Madama Butterfly” ir lielisks radošās komandas darbs – ikviens skatītājs var sajust diriģenta, režisora un skatuves tēla veidotāju radošo saspēli. Operas kopējā tēla krāšņumu viennozīmīgi ietekmēja kostīmu mākslinieces Kristīnes Jurjānes un video mākslinieces Inetas Sipunovas darbs, veiksmīgi uzburot 19. gadsimta beigu Japānu. Tāpat izrādes kopējo tēlu pozitīvi veidoja arī Milānas centrālā lielveikala “Rinascente” skatloga noformējumi, kuru dizaina autors ir pats režisors Alvis Hermanis. Atrašanās Milānas centrā dienu pirms izrādes bija skurbinoša – sajūta, ka tūliņ, tūliņ kļūsi par dalībnieku un aculiecinieku kaut kam lielam un ilgi gaidītam. Veidot operas izrādi, it īpaši tik klasisku darbu, nemēģinot sagudrot, kā tajā iepīt mājienus uz mūsdienu identitāti un kultūru sadursmēm, Itālijas publikai noteikti atmaksājās.”
