Apbēdinoša ziņa. Vai tiešām Džonsons iekritis Maskavas izliktā slazdā? Egila Līcīša feļetons 23
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziņa par Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata bija ļoti apbēdinoša Ukrainai un tās daudzajiem draugiem.
Sparīgais anglis ar mūždien izpūrušo pienaini balto matu cekulu bija ukraiņiem galvenais sabiedrotais viņu dramatiskajā cīņā ar krievu lāci, kurš simpatizēja un gādāja par milzīgu militārās palīdzības un morālā atbalsta apjomu karā ierautajai tautai.
Par palīdzības nepieciešamību Ukrainai Džonsons bija pārliecinājis ikvienu apzinīgu Apvienotās Karalistes pavalstnieku.
Savā rīcībā britu līderis bija daudz apņēmīgāks par pīkstulīgo Francijas pirmo personu un nīkulīgo vācu kancleru, kura izskats vien liecina, ka šo nedrošo vīru no kātiem elementāri var notriekt, trāpīgi metot dīvāna spilvenu.
Abu Džonsona kolēģu goddevīgās darbības attiecībā uz Kremļa valdnieku, sazvanīšanās pa ievaskotu ceļu ar Putinu saņem lielu kritikas porciju eiropiešu vidū, kurpretim Lielbritānijas vadītājs par atbalstu ukraiņiem stāvēja stingri kā Mārgareta Tečere.
Londonā, kur, sīkam rasinātājam vai pamatīgākai gāzītei tuvojoties, aizvien svarīgi mērīt gaisa temperatūru un vēja virzienu, labu laiku runāja, ka Džonsonam jāmeklē pēc lietussarga un deva miglainas zīmes, ka iet uz demisijas pusi.
Līdz kamēr paša Konservatīvo partijas biedru, tuvāko līdzstrādnieku un padoto ministru neslēptas neapmierinātības noēsts un izbrāķēts, Dauningstrītas 10 saimnieks arī atkāpās. Kas bija iemesls impīčmentam – Boris, tev nav taisnība! –, kas bija pamatā apsūdzībām pret premjeru?
It kā tīrie sīkumi. Pārmetumi par ballītes rīkošanu Džonsona štābā Covid-19 ierobežojumu apstākļos vai ka premjers posteņos ielicis kraupainas avis – kāds augsti stāvošs darbinieks uzvārdā Pinčers šeņķī neglīti uzmācies diviem džentlmeņiem.
Alus dzeršana angļiem vecumvecā lieta, un atpūsties arī patīk – cilvēki darbdienu beigās Dauningstrītas adresē pasūtīja atspirdzinājumus, sarīkoja dropīti.
Varbūt, kad pieķēra, nevajadzēja noliegt, ka priekšnieks, Džonsons pats, ieņēma šļuku.
Tas noveda pie dzelšanas, ka premjerministrs ļaunprātīgi pievīlis sabiedrības uzticību un melojis.
Džonsons nokļuva zem žurnālistu lāzeriem, un avīžnieku profesijas pārstāvji Lielbritānijā zināmi kā asie zēni ar durstīgu skatpunktu uz visām lietām. It kā jau Džonsonu apšaudīja ar skrotīm, bet, ja skrotis spindz vienā laidā, tad apšaudāmais palēnām tiek iekrāsots zili melns un viņa reitings nolaists Londonas renstelē.
Konservatīvo partijā veidojās elektrizētas attiecības un izsīka pacietības rezerves. Ziniet, kā – jāgatavojas vēlēšanām, jādomā, vai līdera uzvedība un aptraipītā morāle neradīs problēmas ar pārvēlēšanu, jo ne katrai partijai ar pabojātu reputāciju par saraksta pirmajiem numuriem talkā var nākt no Maskavas atbēdzis aktieris un TV šovu zvaigzne, populārs dakteris, kurš ārstēšanai iesaka tautas medicīnu, un kaimiņvalsts prezidenta laulene.
Un jāņem vērā vēl kāds apstāklis – bez šaubām, Boriss Džonsons kā spilgts cilvēks un spoža persona pārāk daudziem bija kā dadzis acīs. I
edarbojās intrigas, un līderis garšoja konservatīvo zemākstāvošajiem biedriem angļu brokastīs.
Vai pēc Džonsona mazināsies britu arhisvarīgais atbalsts Ukrainas dzīvībai? Noteikti nē, jo redzamākais kandidāts nr. 1 uz Britānijas premjera amatu, aizsardzības ministrs Bens Volless var izrādīties vēl cietāks rieksts Krievijai, un īpaši Maskavai jāuztraucas, ja Borisa atstāto krēslu ieņem ārlietu ministre Elizabete Trasa, kura ir ārkārtīgi noskaņota pret Kremļa politiku un dāma ar apgriezieniem.
Bet diez vai kādam būs tikpat plats smaids draugam Zelenskim, kā bija Džonsonam, kuram ukraiņi jūtas pateicību parādā, vienmēr sagaidīs ar sālsmaizi un viņš kļūs par goda pilsoni daudzās Ukrainas pilsētās.
Nacionāli noskaņoti latvieši, kā arī līdzīgi domājošie eiropieši izfunktierējuši, ka krievu specdienestu sazvērestība nogāzusi krēpaino britu lauvu.
Vai tiešām Džonsons iekritis Maskavas izliktā slazdā?
Ņemot vērā, ka ķepā ņem arī izputējuši angļu lordi un noplīsušākie bulvārpreses pārstāvji, ņemot vērā Krievijas miljardieru skaitu uz Londonas kvadrātmetru un biezo spiegu tīklu, gluži nevar izslēgt šāda plāna pastāvēšanu, tomēr nez vai iskanderiem, kas spēj trāpīt valdības galvām, Albionas sala ir sniedzamības robežās.
Arī šo rindu autoram šķiet, ka Anglija būtu labāka vieta, ja tur būtu vairāk tādu vīru kā Boriss Džonsons. Jāatbalsta kolēģi, bijušo žurnālistu, kurš bija britu laikrakstu korespondents Briselē un prata krāsaini un izklaidējoši aprakstīt birokrātus – eirokrātus.
Tagad Britānijas premjers kaut kad septembrī tiks padzīts no rezidences ar jaunu sieviņu un raudošu mazuli uz rokām – kur liksies?
