Apavos kājas kā siltumnīcā. Kā cīnīties ar nagu sēnīti? 0
Visu vēso sezonu mūsu pēdas ir pavadījušas slēgtajos apavos, kuros ir pateicīga vide sēnīšu attīstībai. Tagad, nomainot apavus uz vasarīgākiem, mēdzam aci pret aci sastapties ar problēmu, ko vasarā grūtāk noslēpt, – nagu sēnīti. Kā ar to cīnīties un kādēļ tā rodas, skaidro BENU Aptiekas farmaceite Gundega Luka-Indāne.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ar sēnīšu infekcijām slimo aptuveni 20% pasaules iedzīvotāju, daudzi no tiem tieši ar nagu sēnīti. Turklāt šim skaitam ir tendence palielināties. Diemžēl mūsu klimatiskajos apstākļos, kad siltais laiks ir tik īsu brīdi, cilvēki ilgstoši nēsā slēgtos apavus, neiedomājoties, ka siltumnīcas apstākļi, kuros atrodas kājas, rada labvēlīgu vidi sēnītēm. Daļa cilvēku turklāt lieto nepiemērotus apavus, kas gatavoti no sintētiskiem, neelpojošiem materiāliem. Skolēni un studenti lielākoties nepārvelk apavus un visu dienu vienos zābakos vai botēs moka savas kājas arī siltā laikā.
Kas ir nagu sēnīte jeb onihomikoze?
Tā ir hroniska, lipīga roku vai kāju nagu infekcijas slimība. Sēnīti iespējams iegūt no jau inficēta cilvēka ar mikroskopiskām ādas plēvītēm vai nagu drupatām, jo sēnīte izplatās ar sporu palīdzību. Tā iegūstama, valkājot svešus apavus, uzturoties basām kājām pludmalē, baseinos, sporta zālēs, kopīgās dušās vai slaukoties ar vienu dvieli. Kur sēnīte jūtas vislabāk? Visur, kur ir mitrs un silts.
Kas veicina nagu sēnītes attīstību?
Sēnīte biežāk pielavās, pieaugot cilvēka vecumam, arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem, cukura diabētu, reimatiskām slimībām, novājinātu imunitāti. To var novājināt arī, lietojot imūndepresīvos medikamentus un saņemot starojumu. Sēnītes rašanos veicina nepiemērotu apavu valkāšana, nepietiekama pēdu higiēna, smēķēšana, dažādi iekaisumu procesi, vēnu problēmas, paaugstināts holesterīna līmenis, mehāniski traumēti nagi, kas nereti rodas, veicot dažādus fiziskus darbus. Arī apzināti traumējot savus nagus, tos knibinot un apgraužot, var iedzīvoties nagu sēnītē. Nagu sēnītes pielipšanu veicina daži sporta veidi, no kuriem raksturīgākais ir futbols, kas traumē nagus. Šajos gadījumos organismam var nebūt spēka cīnīties ar sēnīti, kura iekļuvusi organismā.
Kā to atpazīt?
Sēnītes bojājums parasti skar vai nu vienu, vai vairākus nagus. Visbiežāk no nagu sēnītes cieš pirmais un piektais nags. Vispirms izmainās to izskats, pie naga brīvās malas parādās bāli dzeltenīgi plankumi vai svītras, kas pakāpeniski izplatās pa visu nagu. Nags sabiezē, drūp, zvīņojas. Zem tā uzkrājas hiperkeratotiska masa, kas ir pastiprināta nagu gultnes pārragošanās, kurā atrodas sēnīte un baktērijas ar nelielu smaku. Naga virsma kļūst grumbuļaina, nelīdzena, blāva, reizēm dzelteni pelēka. Naga augšana palēninās, tas var atdalīties. Ja neko lietas labā nedara, bojājums ar laiku var skart blakus esošos nagus. Kādreiz mēdz būt arī sāpes un diskomforts, sevišķi to jūt cilvēki gados, kuriem sēnītes skartie nagi kļuvuši biezi un viņi nevar pat uzvilkt kurpes, jo jūt sāpes.
Nagu sēnīte pasliktina dzīves kvalitāti, jo ir arī kosmētiska problēma – vasarā kauns vilkt brīvus apavus, ja ir slimi nagi. Bet svarīgi zināt, ka nagu sēnīte ne vien padara kājas vizuāli nepievilcīgas, bet arī novājina organismu, ietekmē citu hronisku slimību gaitu un vispārēju organisma jutību, veicinot bronhiālo astmu un citas alerģiskas reakcijas. Cukura diabēta pacientiem nagu sēnītes ietekmē pat saasinās slimība.
Kā rīkoties?
Tiklīdz radušās aizdomas, ka varētu būt nagu sēnīte, jāvēršas pie dermatologa, lai novērtētu nagu bojājumu un izvēlētos nepieciešamo terapiju. Jo ātrāk sāk lietot pretsēnīšu preparātus, jo efektīvāk tas būs, un, iespējams, varēs izvairīties no iekšķīgas medikamentu lietošanas.
Svarīgi atcerēties – nagu sēnīte nepāriet ar laiku vai pati no sevis, tādēļ pēc ārsta noteiktas shēmas jāveic pretsēnīšu ārstēšanas kurss, kas ir ilgstošs. Gadās, ka pēc mēneša kļūst labāk un cilvēks pārtrauc lietot pretsēnīšu preparātus, bet tad slimība atkal atkārtojas.
Ārstēšanas process parasti sastāv no vairākiem posmiem, kuros izmanto ārīgi lietojamos, iekšķīgi lietojamos medikamentus un ārstniecisko pedikīru. Tomēr tabletēm bieži vien ir blaknes, un tās ietekmē aknu darbību, kā arī tās nedrīkst lietot vienlaikus ar vairākiem citiem medikamentiem. Tāpēc smagākajos gadījumos, kad nagu sēnīte ir ielaista, jākonsultējas ar ārstu un jāatceras, ka cilvēks apdraud arī citus, jo slimība ir lipīga. Lai sēnīte neatkārtotos, jāpievērš uzmanība saviem apaviem, kuri vai nu jāmet ārā, ja nagu sēnīte izārstēta, vai arī jādezinficē.
Kā izvēlēties līdzekļus?
Kad nagu sēnīte radījusi nopietnu postu nagiem, tad zāles izvēlas ārsts, nevis pats pacients. Mūsdienu modernās sistēmas paredz tādu zāļu izmantošanu terapijā, kas spēj ilgstoši saglabāties uz nagu virsmas, izdalot ārstnieciskās vielas dziļi naga struktūrā. Zāles satur augstas koncentrācijas darbīgās vielas, kas ir aktīvas pret onihomikozes ierosinātājiem. Tas ne tikai uzlabo situāciju, bet arī atvieglo ārstēšanas procesu. Šāda veida zāles ir nagu laka ar amorolfīnu, un tās var iegādāties tikai ar receptēm.
Daudzi pretsēnīšu līdzekļi aptiekās ir brīvi pieejami jebkuram. Lielākoties nopērkami šķidrumi, ko uzklāj ar otiņu vai aplikatoru uz tīra naga. Šie līdzekļi dezinficē, reģenerē un aizsargā nagu, stiprina naga struktūru un ir lietojami regulāri vienu vai divas reizes dienā. Šķidrumi pret nagu sēnīti palīdz, kad nagu sēnīte tikko parādījusies, jo šiem šķidrumiem tomēr augstākā darbīgās vielas koncentrācija ir tikai nagu plāksnītes virspusē. Parasti šos līdzekļus roku nagiem lieto 6 mēnešus, bet kājām 9–12 mēnešus, kamēr nags pilnībā ataug.
Kā izvairīties no nagu sēnītes?
Farmaceite iesaka ievērot šos pamatnoteikumus, lai izvairītos no nepatīkamās nagu sēnītes parādīšanās:
• Jāvalkā apavi, kas gatavoti no dabiskiem materiāliem, lai tie būtu ar labu gaisa cirkulāciju un ērti.
• Pēc mazgāšanas kājas obligāti jānoslauka sausas – sēnītei patīk mitrums.
• Jāmaina apavi telpās, baseinā, viesojoties citās mājās, izmantojot tikai savus apavus, ko nevelk neviens cits.
• Ieteicams biežāk veikt profesionālu pedikīru, mazgāt kājas nevis ar ziepēm, bet ar dušas želeju, lai nesausina ādu, ieziest pēdas ar krēmu.
• Pastiprinātas svīšanas gadījumā jālieto pretsviedru līdzekļi kājām.
• Jāstiprina imunitāte, lietojot dabiskos vitamīnus, vingrojot, norūdoties, pozitīvi domājot, samazinot stresu.
