Apalītis, nīkulis un meitene: Kā runāt ar puišiem par viņu ārieni 0
Vecāki biežāk par ārieni un ķermeni runā ar meitām. Atcerieties, kad jūs pēdējo reizi par šo tēmu runājām ar dēliem? Daudzi zēni cieš no tā, ka izskatās ne tā, kā paredz stereotipi par “īsta vīrieša” ārieni.
Sarunas par ķermeni un ķermenisko
ASV pēdējos sešos gados par 70% esot audzis to hospitalizēto vīriešu skaits, kuriem ir ēšanas traucējumi. Turklāt reti kurš to saista ar dzimumu stereotipiem, saka Marks Bušs no YoungMinds.
Neseni pētījumi liecina, ka 55% no 1000 aptaujātiem puišiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem vēlas ievērot diētu, lai izskatītos labāk, bet 23% no viņiem tic, ka ir tāds vīrišķais ķermenis – pati pilnība.
Lai puišiem attīstītos pozitīva attieksme pret savu ķermeni, vecākiem jārunā ar viņiem. Jo viņi nereti domā, ka tikai muskuļains ķermenis ir pa īstam vīrišķīgs un pievilcīgs. Puika cenšas sasniegt savu iedomāto ideālu, pārmēru nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem, kas var novest līdz traumām. Viņi cieš no neveselīgām diētām un sāk lietot uztura bagātinājus. Bet galvenais – viņi zaudē pārliecību par sevi un viņu ķermenis tā arī neieņem iedomāto veidolu.
Nadja Mendosa, kas ir organizācijas The Self-Esteem Team līdzdibinātāja, runā par to, ka pats svarīgākais ir pozitīva attieksme pret saviem bērniem: “Galvenie preventīvie mēri – palīdzēt dēlam saprast, ka jūs neapspriedīsiet (viņa ķermeni), ka atbalstīsiet viņu, nevis metīsieties virsū ar kritiku. Pamatā jābūt veselīgai attieksmei pret ķermeni. Jūsu bērnu psiholoģiskā labklājība lielā mērā ir svarīgāka par viņu labajām atzīmēm matemātikā vai literatūrā.”
Mars Bušs uzsver, ka ar atvasēm svarīgi runāt par to, kā mainīsies viņu ķermenis no pubertātes vecumā un par to, ka filmas un plašsaziņu līdzekļi rāda nereālistisku vīrieša ķermeņa ideālu.
Kā palīdzēt bērniem pret savu ķermeni veidot pozitīvu attieksmi?
Rādiet labu piemēru
Daudzi vecāki kautrējas paši no sava ķermeņa un ne īpaši to slēpj no saviem dēliem, šis kauns nododas no paaudzes paaudzē. Tādēļ pacentieties veidot veselīgu attieksmi pašiem pret savu ķermeni. Ja jūs esat tēvs un visu laiku dirniet trenažieru zālē, jūsu dēls sapratīs, ka jūs nekad ar sevi neesat apmierināts, jums pat nekas nav jāsaka – puika būs tikpat piekasīgs un kritisks pret sevi.
Protams, jāseko arī, ko sakāt. Nesakiet: “Es saēdos un jūtos kā cūka” vai “Man līdz atvaļinājumam jānotievē par 20 kilogramiem.” Ja pozitīvi attieksieties pret savu ķermeni, tāda attieksme būs arī jūsu bērniem.
