Apakšveļas zagšana kādam garnadzim rezultējusies 14 gadu cietumsodā 30
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāda vasaras diena pirms trim gadiem krietni izmainīja divu cilvēku dzīvi. Piecdesmit piecus gadus vecais rūdītais zaglis Andris Mazurs, kurš tolaik mitinājās pamestā lauku mājiņā Olaines pusē, noteikti nepieļāva domu, ka apakšveļas zagšana veikalā Rīgā, Tallinas ielā, viņam var beigties ar 14 gadiem cietumā, bet veikala pārdevēja Aija – ka Līgo svētki būs jāpavada reanimācijā, cīnoties par dzīvību.
Tiesā Aija stāstīja, ka no 2019. gada 19. jūnija notikumiem maz ko atceroties. Sista, žņaugta. Paspējusi nospiest apsardzes pulti, ko vīrietis pamanījis, tāpēc kļuvis vēl niknāks un agresīvāks. Pārdevēja teikusi, lai ņem visu, ko grib, tikai lai neaiztiekot, bet bijusi sajūta, ka uzbrucējs viņā īsti nav klausījies. Tā žņaudzis, ka nav varējusi parunāt, vīrietis kliedzis, lai aizveroties. Zaudējusi samaņu. Aija atjēgusies, kad apsargs jautājis, vai vīrietis dzeltenā kreklā bijis zaglis. Tad apsargs aizskrējis.
Uzbrucēju Aija atceras: pāris nedēļu iepriekš veikalā nepacietīgi mīņājies, šķitis, ka gaidījis brīdi, lai paliktu divatā ar pārdevēju. Apakšveļas veikalā varbūt tas arī nav nekas neparasts. Bet tādu brīdi nav sagaidījis un aizgājis.
Veikalā bija divas videonovērošanas kameras, kas policijai līdz ar Aijas teikto un medicīnisko ekspertīzi palīdzēja restaurēt notikušo. Vispirms Mazurs vismaz sešas reizes iesitis Aijai pa vēderu. Viņa nokritusi. Mazurs turpinājis gulošo pārdevēju sist pa vēderu, norāvis no kakla zelta ķēdīti un pieprasījis atdot veikala atslēgas.
Uzbrucējs sadusmojies, sācis Aiju žņaugt. Pārdevēja turpinājusi pretoties, un Mazurs viņu aiz kakla aizvilcis uz palīgtelpu, kur turpinājis žņaugšanu un sišanu. Tad vīrietis iegājis tirdzniecības zālē, kur savācis preces, pēc tam atgriezies pie pārdevējas un vēl piecas minūtes viņu žņaudzis. Kopumā varmāka ar rokām un kājām izdarījis vismaz 50 sitienus pa sievietes ķermeni.
Kad Aija zaudējusi samaņu, laupītājs savā somā ielicis divus portatīvos datorus ar lādētājiem 630 eiro vērtībā, baltas un lillā apkšveļas komplektu, katru 30 eiro vērtībā, melnu un sarkanu apakšveļas komplektu, katru 25 eiro vērtībā, kā arī pārdevējas maciņu, kurā bija bankas kodu kalkulators, divas zibatmiņas, pūderis. Tad nelietis aizbēdzis.
Aizmukt neizdevās
Pēc trauksmes signāla saņemšanas apsardzes uzņēmuma “AB.Solution” apsargs Ēriks ieradies notikuma vietā nepilnās desmit minūtēs. Durvīs apmainījies ar laupītāju, kuru noturējis par datoru meistaru, jo viņš nesis datoru. Veikalā pamanījis nekārtību, asinis un sakņupušo pārdevēju, kura apstiprinājusi, ka durvīs sastaptais vīrietis ir laupītājs. Apsargs izskrējis ārā. Laupītāju nekur nav redzējis, piezvanījis pašvaldības policijai, gājis pa Pērnavas ielu, kad pamanījis satikto vīrieti iznākam no vārtrūmes. Abi sākuši skriet. Apsargs Ēriks laupītāju drīz vien panācis un paklupinājis.
“Redzēju skrienošu apsargu. Skrēju viņam pakaļ. Priekšā neveikli un lēni skrēja vīrietis ar tirgus somu un datoru padusē. Apsargs viņu notrieca, bet viņš mēģināja celties, tāpēc piespiedām pie zemes un uzlikām rokudzelžus,” tiesā liecināja Rīgas pašvaldības policists Ainārs Gedrovics.
“Skats no cilvēciskā viedokļa bija drausmīgs: prece, grīda un krēsli asinīs, spogulis saplēsts, veikalu vajadzēja uz trim mēnešiem aizslēgt un veikt kosmētisko remontu. Bet es nekādu mantisko kompensāciju no laupītāju negribu – man svarīgāks ir cilvēks,” tiesā teica veikala īpašnieks Valdis.
Pārdevēja bija guvusi vairākus smagus galvas, ķermeņa un iekšējo orgānu bojājumus, kuri bija bīstami dzīvībai. Uz tiesas laiku bija atkopusies un sniedza liecības, taču skaidrs, ka notikušais uzbrukums atstājis ne tikai psiholoģiskas sekas uz visu mūžu.
Nokļuva brīvībā
Varētu domāt, ka tiesa Mazuram būs ātra un skaidra, bet… Kā rūdīts recidīvists, kurš 19 reizes sodīts par zagšanu un laupīšanu, labi pārzināja likumus un tiesu praksi. Vispirms Mazurs centās panākt, lai inkriminētā apsūdzība par slepkavības mēģinājumu tiek pārkvalificēta uz smagu miesas bojājumu nodarīšanu.
Tas dotu mazāk cietuma gadu. Paralēli Mazurs visādiem līdzekļiem vilka garumā tiesas procesu, jo zināja, ka ilgāk par divarpus gadiem viņu pirmstiesas apcietinājumā turēt nedrīkst. Apsūdzētajam palīdzēja arī kovidlaiks, kad cilvēki slimoja un bija visādi ierobežojumi. Arī pats Mazurs centās visādi “slimot” cietumā, lai nebūtu jābrauc uz tiesu vai tajā jāpiedalās videokonferences režīmā.
Paaugstināt asinsspiedienu, sirdsdarbību un temperatūru var arī mākslīgi. Kad cietuma mediķus neizdevās pārliecināt par savu smago veselības stāvokli un tiesas sēdē tomēr bija jāpiedalās, Mazuram “kļuva slikti” sēdes laikā, tika saukti mediķi un atkal viss palika pusratā. Tāpat apsūdzētais izteica lūgumus par papildu ekspertīzēm, lieciniekiem, gari un haotiski runāja, lūdza pārtraukumus.
Mazura rīcība ļoti nokaitināja tiesnesi Mārtiņu Tupureinu: “Kad tiesa, tad augsts asinsspiediens, kad jālaupa – tad veselība laba!” Bet arī tiesnesis nevar rīkoties pret likumu. Un Mazuram patiešām izdevās novilkt divarpus gadus, un viņu atbrīvoja no apcietinājuma. Gluži dabiski, apsūdzētais pazuda un tiesai vairs nebija atrodams. Par laimi sabiedrībai un par nelaimi pašam, Mazuru iegāza zagļa daba: Madonas pusē apzagās, tika noķerts, par ko tiesa piesprieda četru mēnešu cietumsodu. Nu tiesai bija tieši tik daudz laika, lai novestu apakšveļas lietu līdz spriedumam, bet Mazuram – lai atkal varbūt tiktu brīvībā.
Teātris ar žileti
Trīs tiesas sēdes šā gada oktobrī un novembrī Mazurs “norāva”, skaidri redzami simulējot veselības problēmas. 29. novembrī konvojs viņu tomēr nogādāja Rīgas pilsētas tiesā, kur tiesnesis vairs daudz neklausījās žēlabās par slikto veselību un Mazuram bija tiesības sniegt savas liecības par notikušo. Viņš šīs tiesības izmantoja, gari un plaši stāstot, ka ir parasts zaglis, laupītājs un huligāns, nav gribējis sist un nogalināt. Pie visa vainīga esot pārdevēja, kura sākusi bļaut un pretoties, tāpēc kļuvis dusmīgs un emocionāls. Tāpat policija, viņaprāt, daudz ko esot safabricējusi, viņš neesot žņaudzis un daudz sitis. Ja būtu gribējis, tad ātri būtu nositis.
“Kāpēc tad neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā kliedzāt, ka “tā kuce bija jānosit”?” jautāja tiesnesis. Mazurs atbildēja, ka tie bijuši tikai vārdi, ne nodoms.
Sākās debates. Prokurors Jānis Vabals bija parunājis tikai nedaudz minūšu, kad Mazurs uz tiesas sola negaidot sāka gārgt. Konvoja cilvēki satvēra viņu. Izrādās, Mazurs bija nez kur noslēpis gabaliņu žiletes un pārgriezis vēnas. Asinis plūda, konvojs sniedza palīdzību un aizveda apsūdzēto. Skaidrs, ka tas bija mēģinājums pavilkt lietu garumā. No juridiskā viedokļa šādas izdarības nav nekas tāds, kas neļautu Mazuram 8. decembrī iznākt brīvībā pēc četru mēnešu cietumsoda izciešanas. To saprata arī tiesnesis un atrada par iespējamu nākamo tiesas sēdi nozīmēt jau 6. decembrī.
Tiesas dienas rītā Mazurs atkal bija mēģinājis sev nodarīt pāri, sūdzējies par lielām veselības problēmām, taču Jēkabpils cietuma mediķi nebija pierunājami. Tā nu Mazurs sēdēja Jēkabpils cietumā videokameras priekšā, četru uzraugu uzmanīts, un varēja attālināti piedalīties tiesas sēdē.
Apsūdzētā žēlabās neviens vairs neklausījās, tostarp, ka Latvijas cietumos slikti, lai ļaujot dzīvot brīvībā, kur strādāšot un likumus vairs nepārkāpšot. Prokurors debatēs daudz nerunāja, bija lakonisks un pieprasīja 14 gadu cietumsodu. Mazura valsts apmaksātā advokāte Vita Tanasi arī nevilka garumā, formāli gan nostājoties sava klienta pusē.
Tiesnesim vajadzēja 45 minūtes, lai atgrieztos tiesas zālē ar spriedumu – 14 gadi cietumā plus vēl trīs mēneši saistībā ar iepriekšējo sodāmību, kā arī jāsamaksā cietušajai pārdevējai 1760 eiro par veselības izdevumiem, 5000 eiro morālā kompensācija un valstij jāatlīdzina 1935 eiro, kas samaksāti cietušajai, un advokātes izdevumi.
