Apakškomisijas deputāti idejiski atbalsta Andreja Ēķa spēlfilmas projektu 0
Divu nedēļu laikā sagatavot rekomendācijas vēstuli Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), idejiski atbalstot producenta Andreja Ēķa spēlfilmas projektu “Leģenda par Nameja gredzenu”. Tā vakar, pie frakcijām nepiederošajam deputātam Jānim Upeniekam atturoties, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisija.
Andreja Ēķa iecerētā vēsturiskā spēlfilma par seno zemgaļu virsaiti, kas dzīvotvēlmi pieteica jau pagājušā gada izskaņā, ir viens no, kā “LA” noskaidroja VKKF, 32 kino projektiem, kas kopā ar pārējām kultūras nozarēm sacenšas par 300 tūkstošu latu finansējumu fonda mērķprogrammā “Nacionālās identitātes veicināšana”. Kā “LA” pavēstīja VKKF pārstāve Jana Vērdiņa, tikai kino nozarē vien pieprasītais finansējums ir gandrīz 674 tūkstoši latu. Kopumā iesniegti 208 projekti par gandrīz 2 miljoniem 263 tūkstošiem latu.
A. Ēķis, kurš, pēc Raivja Dzintara (NA) teiktā, ir viens no biežākajiem viesiem viņa vadītajā apakškomisijā, VKKF šobrīd lūdz līdzekļus vien filmas scenārijam un treilerim – aptuveni 30 tūkstošus latu, taču kopumā nepieciešamo finansējumu lēš uz vienu miljonu latu.
Sēdes laikā ar īpašu erudīciju izcēlās deputāts Nikolajs Kabanovs (“SC”), paužot, ka par šādu naudu filmu radīt nevar un ka uz Nameja gredzena attēlotais īstenībā ir senslāvu motīvs. Turklāt Namejs bijis “tikai bagāts feodālis, kurš pierādījis savas tiesības ar spēku, kā arī īsts eiroskeptiķis. Kas viņu tagad vispār atceras?” Deputāts arī ieteica A. Ēķim atbrīvoties no Bila Klintona tēla scenārijā, tā vietā pievienojot Polijas, Baltkrievijas, Krievijas vēstures motīvus.
Savukārt neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks pārliecināts, ka apakškomisijai būtu vajadzējis skatīt visus kino nozarē iesniegtos projektus, jo, paužot kaut tikai idejisku atbalstu vienam no tiem, šāds lēmums jau robežojas ar iejaukšanos VKKF konkursa kārtībā.
Atbildot uz bažām, ka jau drīzumā pie apakškomisijas durvīm varētu stāvēt rinda projektu iesniedzēju, Raivis Dzintars teica, ka tā esot gatava aktīvāk iesaistīties izvērtēšanā, iespējams, pat deleģējot kādu savu pārstāvi VKKF.
VKKF pārstāve Jana Vērdiņa norāda, ka ikviens iesniedzējs projektam var pievienot “visu pēc sirds patikas”. Cits jautājums – vai attiecīgo nozaru ekspertiem šī informācija šķitīs pietiekami būtiska un izšķiroša, lai ietekmētu lēmuma pieņemšanu. Fonda sākumos bijusi pat obligāta prasība projektiem pievienot nozares speciālistu rekomendācijas. Taču arī šobrīd starp oficiāli pieprasītajiem dokumentiem atrodoties gan Saeimas deputātu, gan ministru, gan vēstniecību ieteikuma vēstules, tomēr ekspertu skatījumā tas nekādā gadījumā nav primārais arguments. Arī A. Ēķa producētajai spēlfilmai rekomendāciju jau sniedzis Latvijas institūts.
Jana Vērdiņa teic, ka mērķprogrammai iesniegto projektu vidū pārstāvētas pilnīgi visas kultūras nozares. Tomēr ne visi autori, kā primāro savos uzstādījumos izvēloties identitātes aspektu, ņēmuši vērā, ka konkursa prioritāte ir arī saistība ar Latvijas Kultūras kanonu.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka no četriem vēsturisko spēlfilmu projektiem, kas pieteica dzīvotgribu pagājušā gada beigās, VKKF konkursā vēl piedalās “Zīmogs sarkanā vaskā” – televīzijas filma 30 sērijās, kurai pamatā būtu Jāņa Lejiņa vēsturiskā triloģija (režisore Virdžīnija Lejiņa, producents Gvido Zilūzis).
Fakti VKKF mērķprogramma ”Nacionālās identitātes veicināšana” * Mērķis: rosināt darbus, kas stiprina tēvzemes mīlestību un nacionālo pašapziņu. * 2013. gada prioritāte – Latvijas kultūras kanona vērtību aktualizēšana un iedzīvināšana. * Projektus vērtē attiecīgās nozares ekspertu komisija, sniedzot atzinumu VKKF padomei. * Konkursa rezultātiem jātop zināmiem pēc 10. maija. |
