“Mīļie āpīši, paldies jums!” AP darbs jāpēta, jāpēta un jāpēta 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valstiskās neatkarības pilnīgas atjaunošanas 30. gadadienai veltītajai konferencei “Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība” ir jākļūst par sākumu zinātniskam pētījumam, kurā būtu izvērtēta Augstākās Padomes darbība un izpētīti Latvijas Tautas frontes dokumenti.
Tā pirmdien konferencē sacīja 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Viņa uzsvēra, ka citādi nebūtībā var aiziet smagais ikdienas darbs, kāds bija ieguldīts, atjaunojot Latvijas valsti. Toreiz nebija ne padomnieku, ne pieredzes, bet bija ļoti augsts AP deputātu intelektuālais potenciāls, kāds ir pietrūcis vēlāko laiku Saeimās, uzskata bijusī politiķe.
Pētījuma nozīmi uzsvēra arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš ir Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors.
Viņš teica, ka šādam pētījumam tiks atrasts arī finansējums.
Bijušais Tautas frontes priekšsēdētājs, AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns atzina, ka AP darbs bija unikāls, jo LTF nebija cilvēku, kas varētu atcerēties, kā darbojas parlamentārā demokrātija. “Es līdz tam neko nebiju vadījis. Es biju žurnālists. Mēs mācījāmies, bet acīmredzot kāds demokrātijas gēns mūsu tautā ir bijis,” teica D. Īvāns.
“Jo mums bija liels virsmērķis”
Konference notiek divas dienas, vairākās paneļdiskusijās to dalībnieki atcerējās un vērtēja laiku līdz Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanai 1990. gada 4. maijā, kā arī periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas pasludināja pilnīgu valstisko neatkarību.
Tas tika pieņemts daudz dramatiskākos apstākļos, kad Maskavā vēl nebija beidzies pučs, bet Doma laukumā iebrauca bruņutransportieri.
Pēc puča izgāšanās viena pēc otras Latvijas neatkarību atzina ārvalstis, bet AP deputāti varēja sākt 5. Saeimas vēlēšanu sagatavošanu, kas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā.
Ceļš līdz neatkarības atjaunošanai, pēc tam – līdz Konstitucionālā likuma pieņemšanai un 5. Saeimas vēlēšanām bija ļoti sarežģīts, ko konferences dalībnieki vairākās diskusijās analizēja.
Pirmās konferences dienas noslēgumā Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš teica: “Neatkarības atjaunošana bija ļoti sarežģīta. Taču mums izdevās tāpēc, ka mums bija liels virsmērķis un skaidra ideja, un bija izcilas personības, kas spēja tautu saliedēt. Un ir jānovērtē sabiedrība kopumā. Piekrītu, ka Augstākās Padomes darbība ir jāpēta, jāpēta un jāpēta.”
Ietekmēja bērnu izvēli
G. Krūmiņš arī vadīja diskusiju, kurā piedalījās četru bijušo Augstākās Padomes deputātu bērni – akciju sabiedrības AS “Twino” finanšu kontrolieris Andris Felss, “Erasmus Mundus” stipendiāte izlūkošanas, drošības un stratēģijas starptautiskā maģistra studijās Laima Karlsone, SIA “K kubā” īpašnieks Ēriks Kehris un Veltas Čebotarenokas meita Lauma Paegļkalna, kura ir Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora pienākumu izpildītāja.
Viņa un arī L. Karlsone atzina, ka vecāku toreizējā nodarbošanās ir ietekmējusi arī viņu izvēli nākotnē. Visi sarunas dalībnieki uzsvēra, ka ir jāorientējas uz ilgtspējīgu valsts attīstību, bet, lai to sasniegtu, ir jāiegulda izglītībā. “30 gadi ir pagājuši ātro uzvaru un sevis meklēšanas procesā. Latvijai nav jābaidās no cilvēku brīvas kustības, nav jābaidās sūtīt savus bērnus mācīties uz ārzemēm un uzņemt šeit studentus no citām valstīm,” uzskata L. Karlsone.
Arī Ē. Kehris aicināja pielāgoties tam, kas notiek pasaulē, jo nevar vairs dzīvot veco laiku iespaidā.
Ļoti svarīgi būs, cik efektīvi nākamajos septiņos gados Latvija izmantos ES fondu iespējas, teica Ē. Kehris. A. Felss uzskata, ka Krišjāņa Kariņa valdības iesāktās reformas ir labs pamats, lai virzītos uz ilgtspējīgu valsti. Taču, viņaprāt, ļoti svarīgi ir ieguldīt zinātnē un izglītībā. Varot saprast politiķus, kas domā tikai par nākamajām vēlēšanām, bet šie ieguldījumi augļus dos pēc pieciem, desmit gadiem, teica A. Felss. Taču tas ir jādara.
“Mīļie āpīši, paldies jums!”
Konferenci bija iecerēts rīkot pirms gada, kad pagāja 30 gadi kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, bet toreiz Covid-19 ierobežojumu dēļ tas nebija iespējams, atgādināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura, uzrunājot AP deputātus, teica: “Mīļie āpīši, paldies jums! Jūs uz visiem laikiem esat mūsu valstiskuma atjaunotāji, stāvot līdzās mūsu valsts dibinātājiem.”
Premjers K. Kariņš (“JV”) pateicās AP deputātiem un arī vēlētājiem, kas toreiz izraudzījās šos tautas priekšstāvjus. “Brīvība. Demokrātija un likumu vara. Tās ir vērtības, par kurām pirms 31 gada vēl tikai sapņojām,” teica premjers, uzsverot, ka tagad visiem ir kopīgs uzdevums – tās nosargāt.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, kura tolaik strādāja Augstākajā Padomē, teica:
“No starptautiskās prakses skatpunkta jūs izdarījāt neiespējamo. Ir ārkārtīgi svarīgi jums atdot godu un pateikt paldies.”
Konferences darbā piedalās ļoti plašs personu loks – to vidū ir konstitucionālo tiesību un ārpolitikas eksperti, vēsturnieki, tā laika diplomāti, ārvalstu viesi, bijušās un tagadējās amatpersonas, Augstākās Padomes deputāti, Latvijas Tautas frontes pārstāvji, kas tajā laikā aktīvi darbojās. Konferences otrā diena būs veltīta ārpolitikai.
