Antīkās Cēzarejas akvatorijā uziets patiesi rets atradums 0
Antīkās Cēzarejas ostas akvatorijā, mūsdienu Izraēlas teritorijā, nirējiem izdevies uziet atradumu, kas jau novērtēts kā unikālākais, kas šajā senvēstures pieminekļiem bagātajā valstī konstatēts pēdējo 30 gadu laikā, vēsta “Discowery News”.
Cēzarejas ostas smiltis ap 1600 gadu bija slēpušas kuģa kravu ar antīkiem bronzas priekšmetiem, tajā skaitā statuetēm un to fragmentiem, kā arī monētām. Krava bija domāta pārkausēšanai, taču mūsdienu arheologu acīs šie artefakti ir nenovērtējama bagātība, ne tikai savas daudzveidības bet arī lieliskās saglabātības dēļ, jo smiltis tos lieliski aizsargājušas.
Atsevišķus priekšmetus no kuģa kravas Cēzarejā vispirms uzgāja divi nirēji, kas par to paziņoja par zemūdens arheoloģijas mantojumu atbildīgām Izraēlas iestādēm. Maija sākumā organizētajā ekspedīcijā izdevās atsegt nogrimušā kuģa kontūras. No dzelmes izcēla Mēness dieves Selēnas statueti, bronzas lampu ar Saules dieva Sola tēlu, lielāku bronzas tēlu atlūzas, dažādu dzīvnieku atveidojumus, laika gaitā savstarpēji saķepušu monētu gabalus, katru 20 kg smagu, kuģa enkurus, galdnieka amata rīkus.
Atradums tiek datēts ar mūsu ēras 4. gadsimtu. Spriežot pēc monētām, ir runa par imperatora Konstantīna Lielā laiku (312. – 324. gads), kā arī periodu, kad tagadējos Tuvos Austrumus pārlūkoja viņa līdzvaldītājs Licīnijs (324. – 337. gads). Zinātnieki norāda, ka šī perioda bronzas priekšmeti gadās ļoti reti – tikai nogrimušos kuģos, – jo tā laika praksē bija ierasts savu laiku nokalpojušos vai par bojātiem atzītos priekšmetus atkal pārkausēt. Gadījums ir īpaši interesants, jo atradumiem ir ne tikai vēsturiska, bet arī mākslinieciska vērtība.
Izrakumu vadītājs Jakobs Šarvits presei norādījis, ka bronzas lūžņi kuģī acīmredzot vesti prom no Cēzarejas, taču pie pašas izejas no ostas sākusies vētra. Komanda izmetusi enkurus, bet kuģis vienalga sadauzīts pret ostas moliem.
