“Antifašisti” izplata uzsaukumu 18
Latvijas tā saukto antifašistu organizācijām pēdējā laikā nevedas ar cilvēku pulcināšanu uz saviem pasākumiem. 16. marta leģionāru gājiena dalībnieku ar katru gadu kļūst vairāk un kopējais dalībnieku skaits jau mērāms tūkstošos, bet pretinieku rindas kļūst arvien retākas. Viens no izskaidrojumiem varētu būt Maskavas finansējuma apsīkums, jo Krievijas ekonomikai nav tie labākie laiki un arī citu tēriņu pietiek. Lai mobilizētu savus atbalstītājus, “antifašistu” līderi Aleksejs Saripovs, Josifs Korens un Viktors Guščins izplatījuši īpašu uzsaukumu iedzīvotājiem pievienoties protesta akcijām 16. martā. Leģionāru piemiņas gājienu uzsaukuma autori spītīgi turpina dēvēt par “esesiešu kaujas uzvaru slavināšanas pasākumu”. “Mēs aicinām visus labas gribas cilvēkus atbalstīt mūsu akciju un organizēt šajā dienā Latvijas pilsētās nacisma upuru piemiņas pasākumus,” teikts vēstulē.
Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens gan neatklāja, cik organizāciju vai cilvēku atsaukušies šim aicinājumam un kādās vēl Latvijas pilsētās varētu notikt minētie pasākumi. “Mūsu galvenais mērķis nebija aicināt domubiedrus pieteikties un informēt par pasākumu rīkošanu, bet gan atgādināt, ka nacisma slavināšana nav pareiza,” teica Korens. Viņa ieskatā šāds atgādinājums laikam nepieciešams galvenokārt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, jo uzsaukums izplatīts tikai krievu valodā.
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets intervijā LNT stāstījis, ka drošībniekiem pašlaik nav informācijas par iespējamām provokācijām leģionāru atceres dienā, bet, ņemot vērā datuma emocionālo fonu un Krievijas mēģinājumus virzīt naratīvu par “nacisma atdzimšanu” Latvijā, nevarot izslēgt spontānas konfrontācijas iespēju. Līdzīgu viedokli pauda arī “LA” avots drošības struktūrās: “Ārvalstu finansējums pēdējā laikā šīm organizācijām gājis mazumā. Un pats fakts, ka par šādiem naudas avotiem kļuva zināms, iedragājis viņu reputāciju iespējamo sekotāju acīs. Tādēļ tā sauktajiem antifašistiem ir grūti gūt sev atbalstītājus, it īpaši vēl pēc Ukrainas notikumiem. Taču saukļi par “fašisma atdzimšanu” vai “Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanu” uz krievu tautības cilvēkiem iedarbojas ļoti emocionāli. Pilsonības un valsts valodas jautājumi vairs nerada tādu spriedzi sabiedrībā, jo vairākums gribētāju ieguvuši pilsonību, iemācījušies latviešu valodu. Tādēļ spēki, kas vēlas šķelt Latvijas sabiedrību, arvien vairāk centīsies izspēlēt vēstures kārti.” Netiek izslēgts, ka uz 16. marta protestiem vietējiem protestētājiem ieradīsies arī papildspēki no citām valstīm.
Nespējot paņemt uz masu, “antifašisti” mēģina pievērst sev uzmanību, izdomājot arvien radošākas provokācijas – 2013. gadā viņi traucēja leģionāru gājiena norisi ar troksni no skaņu pastiprinošajām iekārtām, pērn pēc gājiena pārģērbās apkopēju tērpos un tēloja “Brīvības laukuma dezinficēšanu no nacisma”.
Rīgas dome noraidījusi “antifašistu” pieteikumu rīkot piketu Brīvības pieminekļa laukumā 16. martā no pulksten 9. līdz 15. Laukuma vietā pašvaldība piedāvā viņiem pulcēties Bastejkalnā. J. Korens uzskata, ka pašvaldības lēmums ir nekorekts un, visticamāk, tas tiks pārsūdzēts tiesā. “Priekšroka tiek dota pasākumam, kas tika pieteikts pirmais, un tie bijām mēs. Turklāt mēs esam Rīgā reģistrēta organizācija, un ir dīvaini, ka mums jāpiekāpjas Limbažu organizācijai. Mēs taču nebraucam un nerīkojam savus pasākumus Limbažos,” teica Korens.
Kopumā uz 16. martu bija pieteikti trīs pasākumi Brīvības pieminekļa apkaimē. Bez jau minētajiem “antifašistiem” tur no no pulksten 7 līdz 13 vēlas pulcēties biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam”, lai skaidroto latviešu leģiona vēsturi. Savukārt no pulksten 11 līdz 13 plānots tradicionālais leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens.
