Antibreksita kustības sasparojas. Soross ziedo naudu breksita apturēšanai 3
Pagājušajā nedēļā Londonā tika prezentēts ne tikai antibreksita autobuss, bet arī jauna centriska pretbreksita partija un tās “klausīšanās tūre” – “Listen to Britain” (“Klausies Britāniju”) kampaņa.
Atjaunotnes partija kopē Makronu
Viņi paši sevi dēvē par antibreksita “vairāk militarizēto daļu”, viņu kampaņa iekļaus partijas kandidātu tikšanos ar potenciālajiem balsotājiem, debates par sabiedrībai aktuālām problēmām skolās un universitātēs. Partijā nav plaši pazīstamu vārdu, taču dibinātāji apņēmušies atdzīvināt britu politiku, iespaidojoties no Francijas prezidenta Emanuela Makrona “En Marche” kustības.
Jauno partiju sauc “Renew” (atjaunot). Tā ir viena no vairākām jaunajām Eiropas Savienībai simpatizējošajām kustībām, kas, izdarot spiedienu uz politiķiem, centīsies apturēt izstāšanās procesu no ES. Partijas mērķis ir kļūt par partiju tiem, kuriem šķiet, ka viņu balsis netiek sadzirdētas, kuri ir “politiskie bezpajumtnieki”. Gan britu konservatīvā partija, gan daudzi leiboristi atbalsta Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, tādēļ “Renew” uzskata, ka der jebkāda opozīcija. “The Sunday Times” raksta, ka partijas prezentācijas pasākumā Vestminsterē bija sanākuši labi ja 30 apmeklētāji, publicējot fotogrāfiju, kurā redzama pustukša zāle. Viens no dibinātājiem gan taisnojās, ka neesot ienācis prātā uz preses konferenci saaicināt savus atbalstītājus, un tur vainīgs ir pieredzes, nevis atbalsta trūkums.
Lai nu kā tur būtu ar atbalstītāju skaitu, tomēr jaunā partija cer, ka viņiem varētu izdoties līdzīga “iznākšana saulītē” kā Makrona partijai. “Makrons parādīja, ka ir iespējams izdarīt neiespējamas lietas pavisam īsā laika sprīdī,” saka viens no partijas līderiem Džeimss Klārks. Viņš skaidro, ka pazīstamu politiķu šajā partijā nav tādēļ, ka partijas mērķis nav radīt personības kultu un viņi nevēlas dot iespēju kādam izpaust personīgās ambīcijas. Kopā jaunajai partijai ir nevis viens, bet veseli trīs līderi. Jau šobrīd partijai ir pievienojušies 1000 atbalstītāju un tā ir saņēmusi 450 kandidātu pieteikumus nākamajām parlamenta vēlēšanām.
Visticamāk, ka partija lobēs esošos parlamentāriešus, kuri balsos par breksita darījumu, jo nākamās vispārējās vēlēšanas plānotas tikai 2022. gada 5. maijā, tātad jau labu laiciņu pēc izstāšanās no ES. Taču Terēzas Mejas konservatīvās partijas valdība ir pavisam trausla, premjeres atkāpšanos prognozē nepārtraukti, un, ja tas notiks, tad ir iespējamas ārkārtas vēlēšanas, tādēļ jaunas partijas dibināšana nemaz nav tik neprātīga ideja. Britu parlamentā gan šobrīd ir partija, kas 100% atbalsta palikšanu ES, tie ir liberāldemokrāti. Viņu atbalstītāji nav sajūsmā par “Renew”, kas var viņiem atņemt balsis un “galu galā atkal uzvarēs toriji”.
400 000 mārciņu no Sorosa pret breksitu
Pēdējās nedēļās ir parādījušās vairākas kustības, kas aicina rīkot jaunu referendumu par dalību ES. Viena no tām “Best for Britain” (vislabāko Britānijai) piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību galvenokārt tā finansētāja, miljardiera Džordža Sorosa dēļ, kurš tiek vainots vēlmē iejaukties AK politikā. Viņš ir ziedojis 400 000 mārciņu (453 000 EUR) kampaņai, kas solās apturēt breksitu. Taču pēc finansējuma nākšanas atklātībā “Best for Britain” ir pametusi viena no kustības dibinātājām Džina Millere, tā pati, kura apstrīdēja britu valdības tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par breksitu tiesā un uzvarēja. Kā uzskata Džina Millere, kustība ir kļuvusi nedemokrātiska, jo nedrīkst tā vienkārši gāzt valdību bez jebkādām vēlēšanām vai referenduma, turklāt ir nepieciešams atklāt finansētājus. “Es nekam tādam nepiekritīšu. Vienmēr esmu par caurspīdīgumu kampaņās, nav svarīgi, kurā pusē tu atrodies,” saka Džina Millere. “Best for Britain” intensīvi meklē donorus un cenšas pārliecināt parlamentāriešus balsot pret breksita vienošanos, lai tādējādi piespiestu Terēzu Meju atkāpties un iniciētu otru referendumu vai vēlēšanas.
Savukārt bijušais leiborists Endrū Adoniss, lordu palātas biedrs, ir uzsācis pats savu kampaņu kopā ar jauniešu grupu “Our Future, Our Choice” (mūsu nākotne, mūsu izvēle). Viņi apgalvo, ka kopš referenduma ir audzis atbalsts palikšanai ES. Taču sabiedriskās domas aptauju eksperts Džons Kurtiss apgalvo, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai apgalvotu, ka atbalsts otram referendumam būtu pieaudzis, un iespējams, ka tieši tā arī ir, jo parastajiem britiem politika ir apnikusi.
Antibreksita buss
Iedvesmojoties no breksita referenduma kampaņā izmantotā autobusa, uz kura bija aicinājums ES maksātos 350 miljonus nedēļā atdot pašu veselības aprūpes sistēmai, nupat ir tapis līdzīgs autobuss, tikai tur rakstīts “Breksits izmaksās 2000 miljonus nedēļā… teikts valdības ziņojumā” un tālāk seko jautājums – “Vai tas ir tā vērts”?
ES atbalstītāji naudu tūrei ir savākuši pūļa finansēšanas kampaņā. Sarkani krāsotais autobuss līdz februāra beigām apbraukās 33 pilsētas. BBC gan ziņo, ka pašā tūres sākumā autobuss iekūlies nepatikšanās, vēloties apstāties uz ielas Oksfordas centrā, kas netika atļauts. Oksfordas Eiropiešu biedrības sekretārs Džons Tanners to nosauca par uzbrukumu runas brīvībai, taču pašvaldība iebilda, ka nevar pieļaut politisku reklāmu uz ceļa, vēlāk precizējot, ka iemesls ir satiksmes organizēšana un drošība. Savukārt Liverpūlē BBC intervijas laikā ar kampaņas organizētāju Filu Ričmondu un sarkano autobusu fonā viņam piebiedrojās trīs jautri lēkājoši kungi ar Džeikoba Rīsa-Morgana maskām uz sejām (Rīss-Morgans ir viens no skaļākajiem breksita atbalstītājiem).
