Antibiotikas govīm vairs nedos: antimikrobiālo līdzekļu lietojumu ganāmpulkos aizstāj ar profilaktiskiem līdzekļiem un vakcināciju 1
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jautājums par antimikrobiālo līdzekļu (AMR) lietojumu kļuvis īpaši aktuāls kontekstā ar uzstādījumu “viena pasaule – viena veselība”, kas nozīmē cilvēka, dabas un dzīvnieku savstarpējo saistību, uzsver SIA “Vidzemes veterinārais serviss” veterinārārsts Egils Juitinovičs. Viņš vērš uzmanību vārda “anti” nozīmei “pret” un mikrobiālajai rezistencei.
Nešaut ar lielgabalu zvirbuļus
“AMR attiecas uz pretvīrusu līdzekļiem, tie ir arī pretparazitārie līdzekļi un pretsēnīšu līdzekļi, ne tikai antibiotikas. Līdzekļi, kas neskaitās gluži antibiotiku grupā, kam ir iedarbība pret dažādām mikrobu sugām, piemēram, pret tuberkulozes ierosinātāju. Pateicoties mikroorganismu spējai pielāgoties un mainīties, daudzi tradicionālie antimikrobiālie līdzekļi (AB) vienkārši vairs nepalīdz.
Cena dažkārt ir cilvēka dzīvības cena. No kāda konkrēta mikroorganisma atbrīvoties vienkārši nevar.
Gan antibiotiku lietošanā, gan arī pretparazitāro līdzekļu lietošanā ir jāsaprot bīstamība – var izveidoties pieradums un tad šie preparāti vairs nepalīdzēs. Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto,” tā Juitinovičs.
Viņš savas profesionālās darbības gandrīz 30 gadu laikā antibiotiku lietojumu ir samazinājis par gandrīz 90%, aizvietojot tās ar imūnsistēmu stiprinošiem profilaktiskajiem līdzekļiem, dzīvnieku vakcināciju un citiem profilakses pasākumiem.
E. Juitinovičs uzsver – lai cīnītos pret kādu, šajā gadījumā pret nosacītu ienaidnieku, kas ir mikroorganismi, tas pirmkārt ir jāiepazīst. Proti, jānoskaidro, kas tas ir un cik lielu bīstamību tas var nodarīt.
Produktīvo dzīvnieku ārstēšana ar AB neizbēgami noved līdz patērētājam. Respektīvi, pie sabiedrības, kas šos dzīvnieku valsts produktus ražo. Esam saistīti vienā apritē, AMR attiecas uz visu veidu dzīvniekiem, tostarp uz tiem, ka dzīvo zemē, uz zemes, ūdenī, tas skar augus, tas skar gaisu, augsni.
Visur ir darīšana ar mikroorganismiem, kas var būt labie vai arī sliktie patogēni. Rezistences attīstības risku mikroorganismos, kas dzīvo apkārtējā vidē, rada gan neizlietotie AB, gan jau rezistentie mikroorganismi, kas nokļūst apkārtējā vidē, piemēram, ar sadzīves atkritumiem, notekūdeņiem, kūtsmēsliem.
Skaitļi neparāda visu
Tiek lēsts, ka ar AB lietošanu dzīvnieku un cilvēku veselības aprūpē saistītā rezistence ik gadu ES izraisa aptuveni 33 000 cilvēku nāves gadījumu. Aptuveni viena ceturtā daļa šo gadījumu varētu būt saistīti ar lauksaimniecību un ar pārtikas produktu apriti, trīs ceturtdaļas – ar infekciju veselības aprūpes iestādēs.
Kā iecerēts rīkoties, lai uzlabotu situāciju pārtikas apritē? Eiropas Komisija pērn solīja darboties tā, lai līdz 2030. gadam lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētie AB pārdošanas daudzumi samazinātos par 50%. Jaunās regulas par veterinārajām zālēm un ārstniecisko barību paredz plašu rīcību klāstu, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi un veicinātu pieeju “viena veselība”.
Latvijas antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānā “Viena veselība” 2019.–2020. gadam norādīts, ka AMR jau patlaban rada nopietnu sociālekonomisko slogu. ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) speciālisti prognozē, ka laika posmā no 2015. līdz 2050. gadam aptuveni 2,4 miljoni cilvēku Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā zaudēs dzīvību rezistento mikroorganismu izraisīto infekciju dēļ, ja netiks apturēta AMR izplatība.
33 ESAO dalībvalstīs AMR izraisītās veselības problēmas rada aptuveni 3,5 miljardus ASV dolāru zaudējumu vidēji katru gadu, toskait 10% no šiem zaudējumiem ir saistīti ar veselības aprūpes izmaksām. No ES dalībvalstīm visaugstākās izmaksas ir Itālijā – 662 000 dolāru uz 100 000 personām. Latvijā ir vieni no zemākajiem zaudējumiem veselības sektoram, tomēr Nīderlandē un Igaunijā šis rādītājs ir vēl zemāks.
Gan Latvijā, gan arī ES publicētie skaitļi par AB lietojumu ir ļoti aptuveni vājās statistikas uzskaites dēļ.
Izbarojam sešas tonnas antibiotiku gadā
Latvijā reģistrēto veterināro zāļu skaits pakāpeniski kāpj. Šā gada sākumā Veterināro zāļu reģistrā bija iekļautas 1049 veterinārās zāles.
Salīdzinājumam – 2017. gadā bija 892 veterinārās zāles. Pārdoto AB (aktīvo vielu) daudzums Latvijā ir aptuveni sešas tonnas gadā.
Ja šo pārdošanas daudzumu salīdzina pa gadiem, ņemot vērā dzīvnieku skaitu valstī, tad redzam, ka šis rādītājs pakāpeniski mazinās (no 41,3 mg/pcu 2012. gadā līdz 36,1 mg/pcu 2018. gadā), teic Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe.
ZM aicina veterinārārstus, lauksaimniekus, mīļdzīvnieku saimniekus ikdienā piesardzīgi un atbildīgi lietot AB, vadīties pēc principa “tik maz, cik iespējams, tik daudz, cik nepieciešams”.
A. Briņķe nosauc vēl trīs vissvarīgākos izaicinājumus AMR ierobežošanā: sabiedrības un jomas profesionāļu informētība un ieinteresētība AMR jautājumu risināšanā, datu apkopošana par valstī lietotiem AB, kas ļaus sasniegt ES Klimata mērķus un īstenot ES stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kā arī savlaicīga slimību diagnostika un jaunāko zinātnes metožu izmantošana labturībā, profilaksē un ārstēšanā.
Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrībā (LVB) uzsver – ikvienam saimniekam ir jāatceras: ja dzīvnieks ir slims un viņš to ārstē ar antibiotikām, tad būs jāievēro ierobežojumi.
Labāk izvērtēt un utilizēt no šādā veidā ārstēta dzīvnieka iegūtu pienu, nevis to pārdot. Tikpat labi pats saimnieks var šo produktu nopirkt pārstrādātā veidā – pienā, šokolādē vai desā un pats var būt savas neapdomīgās rīcības upuris. Var pienākt brīdis, kad pašam infekcijas gadījumā ir nepieciešamas antibiotikas un tās vairs nevar palīdzēt.
Nekādi aizliegumi nelīdzēs
Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs: “Patlaban ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir nosaukts vispārējs mērķis mazināt antimikrobiālo līdzekļu (AB) lietošanu par 50%. Ir ļoti grūti šajā kontekstā vērtēt Latvijas iespējamos mērķus tāpēc, ka ES nav pateikusi, cik patlaban savienībā vidēji patērē AB.
Ja mēs patēriņu samazinām par 50%, un ja to par tikpat samazina Itālija, tai arī pēc samazinājuma šis rādītājs būtu ļoti kritisks. Šeit redzam pretrunu. Latvija iebilda Eiropas Komisijai un prasīja, lai nosauc konkrēto skaitli, no kura vērtēsim 50%. Ir jāsaprot, ka dienvidu valstis savas lauksaimniecības nozares bez īpašas papildu piesardzības nevar attīstīt.
Ziemeļvalstīs Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Dānijā antibiotiku patēriņš ir mazs tāpēc, ka šīs valstis jau krietni pirms ES vēstījuma sāka uztraukties par AMR. Latvijā nedrīkstam būt optimistiski par to, ka viss ir kārtībā. Ikdienā redzam antibiogrammas, kur mīļdzīvniekiem nav jutības pret nevienu antibiotiku.
Gadās, ka sunim ir milzīga rezistence, tas ir, staigājoša rezistento mikrobu bumba un var tos izplatīt. Tas pierāda, ka cilvēkiem ne vienmēr ir pareiza izpratne par antibiotiku lietošanu.
Dažkārt dzīvnieku kautuvēs, aizdomu gadījumos veicot pārbaudes, kautķermeņos atklāj antibiotiku atliekvielas. Secinājums – dzīvnieks ir nokauts, ārstējot neievērojot ierobežojumus.
Pateicoties vien kautuvi apkalpojošajam veterinārārstam, kam bijušas aizdomas par izmeklējumiem, esam pasargājuši cilvēkus nu jau no kaitīgas gaļas.
Cilvēks šo rezistenci uzņem galvenokārt ar pārtikas produktiem. Nekādi aizliegumi nelīdzēs. Tikai kopīgi izprotot problēmas būtību, sasniegsim gribēto rezultātu. Skaitļi patlaban neraksturo patieso situāciju ar AMR ne tikai sliktā monitoringa dēļ.
Pastāv arī šo zāļu nelegālais tirgus. Patlaban stingrākas robežkontroles situācijā šāda iespējamība ir samazināta. Ļoti daudz zāles nelegāli ved no Krievijas un no Baltkrievijas. Tas nav pierādīts, tomēr “visi to zina”. Tā nav milzīga problēma, tā nav noteicošā, tomēr tā pastāv.”
Vai govis agrāk par cilvēkiem varētu iztikt bez antibiotikām?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
