Antibiotikas būtu jākompensē valstij, jo cilvēki, savelkot jostas, cenšas ietaupīt uz zālēm, – iesaka Apinis 34
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, “Latvijas Ārsts” galvenais redaktors un TV24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs raidījumā “Preses Klubs” iztirzā situāciju, kad pacienti cenšas ietaupīt līdzekļus, nelietojot medikamentus pret hroniskām slimībām:
– Tā ir pilnīga klasika visā pasaulē. To mēs – mediķi saucam par daļēju vai pilnīgu “nelīdzestību” – ja nelieto paredzētajās devās, neievēro pareizos laikus vai neiegādājas un nelieto vispār.
Pirmo, ko atmet cilvēks, savelkot jostu, tā ir hroniskas slimības ārstēšana. Ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens un pastāvīgi līdz mūža beigām būs jādzer 1,2 vai 3 tabletes dienā.
Viņš saka: “Nē, tās rozā tabletes dzeršu, bet tās divas zilās nedzeršu.”
Ļoti reti cilvēkam gados ir konstatēta tikai viena slimība, parasti viņam ir arī paaugstināts cukura līmenis asinīs un vairākas citas kaites. Tad viņš dod priekšroku tām, ko apmaksā valsts, kaut uzskata tās par mazvērtīgākām nekā tās, kas ir par maksu.
Pēc Apinim zināmiem pētījumu rezultātiem, mēs redzam, ka apmēram 50 procenti cilvēku Latvijā no tiem, kam būtu jālieto medikamentus hronisku slimību ārstēšanai, ir diezgan nelīdzestīgi. Zāles patiesībā der tikai tad, ja tās lieto. Ja tās nelieto, tās nepalīdz.
“Mums – Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē ir ļoti interesanti pētījumi par to, ka pirmais, ko atmet, ir zāļu lietošana hroniskām kaitēm.
Visvieglāk šādu pētījumu ir veikt caur lauku aptiekām, kur aptiekārs pazīst visus regulāros pircējus vaigā, kam jānāk pakaļ nākošai izrakstīto zāļu devai.
Veselības ministrijā to nedzird un nesaprot, jo tajā mediķi nestrādā un viņi pat nav dzirdējuši par “līdzestības” jēdzienu.
Šī problēma mums – mediķiem ir diezgan aktuāla, bet šajā jautājumā ir diezgan grūti sarunāties ar Veselības ministriju. Viņi neieklausās mūsos,” Apinis skaidro.
Tai pat laikā VM pārstāvji domā ekonomiski un ir pamanījuši tādu faktu, ka piemēram hroniski slimnieki pēc Covid-19 pandēmijas laika ir sākuši mazāk lietot valsts kompensējamās zāles.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā slimnīcas vienmēr cēla pie kapiem.
Valstij pret šiem slimniekiem būtu jāizturas ļoti diferencēti: koronavīrusa uzliesmojums ar bakteriālo infekciju komplikācijām mums parādīja, ka antibakteriālie medikamenti būtu jākompensē ne tikai bērniem, bet visiem pacientiem.
“Ārstu satrauc tas, ka pretējā gadījumā viņi agri vai vēlu nonāk slimnīcā. Un tur gan viņu ārstēšana būs grūtāka, garāka un īpaši dārgāka.
Apinis to esot teicis veselības ministram Danielam Pavļutam: “Izdari labu darbu, saki, ka kompensējamo medikamentu sarakstā jāliek antibiotikas! – tam ir reāls pienesums un to mēs pēc tam ilgi dzirdēsim un pieminēsim ar labu,” viņš uzskata.
