Ansis Pūpols: Eiropas pasivitāte palīdz tikai Krievijas interesēm Gruzijā 12
Lai arī pašam negaidot, žurnālists Ansis Pūpols nu jau divus mēnešus ir Eiropas Parlamenta deputāts. Saņemot deputāta kartīti gan nācās atteikties no žurnālista kartītes, tomēr tas nav mazinājis viņa ierasto vēlmi uzdot neērtus jautājumus un cīnīties pret negodīgiem politiķiem. Šo divu mēnešu laikā A. Pūpols kļuvis gan par vienu no atpazīstamākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem Gruzijā, gan par šīs valsts iedzīvotāju balsi Eiropā.
Kas Tev izraisīja tik lielu interesi par Gruziju?
Uz Gruziju skatos no Latvijas perspektīvas. Arī mums nebija viegli atgūt neatkarību un arī mums bija nepieciešams atbalsts no pārējo demokrātisko valstu puses, lai pārrautu atkarības saikni no Krievijas. Demokrātija Gruzijā šobrīd ir trausla un iedzīvotājiem ir nepieciešama palīdzība tās nostiprināšanā. Mēs, Latvijā, to ļoti labi saprotam. Mums ir vēsturiskā pieredze un mēs esam izdzīvojuši ļoti līdzīgus notikumus, kad tautas griba sastopas ar nomenklatūras pakalpiņu raksturu. Mēs tikām ES un mēs tikām NATO, un tieši šajā ģeopolitiskajā situācijā vislabākā varam novērtēt šo izšķirošo soļu nozīmi. Arī Gruzijas tauta vēlas iet šo ceļu, bet Krievija un tās atbalstītie spēki Gruzijā liek dažādus šķēršļus.
Kas gruzīniem traucē būt vienotiem un pašiem aizsargāt savu demokrātiju?
Situācija ir ļoti līdzīgi, kā tas ir pie mums – vietējas partijas kašķējas savā starpā un nespēj atrast kopīgu valodu. Un Gruzija nebūt nav vienīgā valsts kuras vēlēšanu sistēmā mēģina iejaukties tai nedraudzīgā Krievija. Nesaskaņas opozicionāru starpā tiek uzkurinātas, un varas funkcionāriem tas palīdz skaldīt un valdīt. Paši opozicionāri atzīst, ka viņiem galvenais uzdevums tagad ir apvienoties.
Tāpat Gruzijā lielu lomu spēlē no Krievijas ieplūstošā nauda un krievi, kuri kara sākumā bēga no iespējamās mobilizācijas. Šī jaunā nauda īstermiņā radīja pat zināmu ekonomisko pacēlumu, ko Gruzijas vadība cenšas pasniegt kā savu labo veikumu attīstot valsts ekonomiku. Mēs gan ļoti labi zinām, ko patiesībā nozīmē Krievijas pelēkās naudas iepludināšana ekonomikā un kādiem mērķiem tā tiek izmantota.
Paši gruzīni saka, ka pieaugošs krievu skaits ir novērojams arī valsts drošības struktūrās un tur viņu ietekme turpina palielināties. Tas notiek plānveidā un ir ļoti bīstami, jo tieši uz šādiem drošības spēkiem kritiskos brīžos balstās puslegālā Gruzijas valdība.
Kā Gruzīni uztvēra tavu darbošanos?
Paši gruzīni ir ļoti sirsnīgi cilvēki un viņi ar asarām acīs izteica pateicību par to, ka tur braucu, jo Eiropas Savienības deputātu vizītes tur nav bieža parādība. Viņiem atbalsts cīņā par savu valsti ir ļoti nepieciešams. Nevaram salīdzināt tos resursus, kas ir Gruzijas demokrātu rokās un kādus resursus var atvēlēt Krievija. Ceru, ka arī manis mudinātā diskusija par sankciju noteikšanu augstākajām Gruzijas amatpersonām, daudziem liks aizdomāties par to, vai piekrist antidemokrātiskām varas aktivitātēm pret saviem iedzīvotājiem.
Vai interesi par Gruziju saglabāsi arī pēc deputāta mandāta nolikšanas?
Jā, neapšaubāmi! Plānoju samontēt dokumentālo filmu par notikumiem Gruzijā; lai arī cilvēki Latvijā un Briselē saprot, uz cik bīstamas kraujas malas šobrīd atrodas šī valsts.
Kādu pats saredzi Gruzijas tālāko nākotni?
Daudz kas būs atkarīgs no rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Cik godīgas tās būs, cik lielā mērā tajās ļaus iejaukties Krievijai un kāds gruzīniem būs atbalsts no pārējās Eiropas. Personīgi man gan šķiet, ka pašreizējā Eiropas pozīcija ir pārāk vāja un nogaidoša un par to jau esmu arī uzrakstījis pieprasījumu Eiropas Parlamenta ārlietu dienestam. Krievija par šādu pasīvu attieksmi ir vienkārši laimīga.
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu.
