Anša Pūpola dokumentālā filma atklāj Krievijas armijas izvešanas aizkulises un līdz šim nezināmus faktus 3
Režisora Anša Pūpola studijā Nemelo.lv tapusī dokumentālā filma “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses” ir spilgts pētnieciskās žurnālistikas darbs par Krievijas armijas izvešanas sarunu aizkulisēm 1991.-1994.gados. Filma kliedē vairākus mītus un atklāj plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmus faktus gan par Latvijas un ārvalstu politiķu, gan arī citu personu iesaisti šī Latvijai nozīmīgā jautājuma risināšanā.
Krievijas armijas izvešanas sarunas nebija ne ātras, ne vieglas – bija vajadzīgi trīs gadi un 12 sarunu raundi, lai Krievijas armija, kura pateicoties toreizējiem Latvijas likumdevējiem tika saukta par “ārvalstu” armiju, nevis okupācijas karaspēku, aizietu no Latvijas. Vairāk kā trīsdesmit gadu laikā toreizējo diplomātisko sarunu vētras un ASV loma tajās ir ja ne gluži norimušas aizmirstībā, tad ierāmētas pareizās politiskās konjunktūras “rāmītī”. Tādēļ jo īpaši svarīgas ir Anša Pūpola filmā atainotās sarunas ar šo vēsturisko notikumu dalībniekiem un aculieciniekiem.
Par Krievijas armijas aiziešanu Latvijai lielā mērā jāpateicas ASV un Bila Klintona spiedienam uz Krieviju, tomēr, kā atklāj Anša Pūpola filma, amerikāņu spiediens pabeigt armijas izvešanas sarunas nebija ne labas gribas žests, ne arī kāda pēkšņa interese par Latviju. Tās bija bailes no Krievijas, kurā domes vēlēšanās bija uzvarējuši Žirinovskis un komunisti. Džordža Buša vecākā administrācija uzskatīja, ka jāatbalsta Perestroika, un tas, kas darās Baltijas valstīs, nav svarīgi. Kad 1993.gada janvārī par ASV prezidentu kļuva Bils Klintons, situācija mainījās, taču arī viņa administrācijai slepenā ziņojumā tika ieteikts piespiest Latviju pret krieviem izturēties pielaidīgāk un finansiāli atbalstīt Krievijas reformu kursu. Filmā izgaismotā amerikāņu labā un sliktā policista stratēģija bija likumsakarīga tā laika politikas sastāvdaļa, diemžēl Latvijai par to nācās maksāt ar vairāk kā 22 000 padomju atvaļināto militāro pensionāru un viņu ģimeņu palikšanu mūsu valstī. Filma atklāj, kā krievu armijas militārie pensionāri lielvalstu sarunās tika iemainīti pret Skrundas lokatora darbības termiņa samazināšanu un to, kā tālāk notika Birkava valdības pārliecināšana.
Ansis Pūpols atklāj, ka izvešanas sarunu sākumposmā bija vēl kādas sarunas, kurās Borisu Jeļcinu par Krievijas armijas izvešanas nepieciešamību centās pārliecināt viņa padomdevēja Baltijas jautājumos Pēteris Avens. Neformālās sarunas ar Jeļcinu par padomju varas gadu represijām pret viņa ģimeni Latvijā, iespējams, bija tas impulss, lai Jeļcins Latvijas, kā vienīgās no Baltijas valstīm, priekšā atvainotos par padomju represijām. No Jegora Gaidara valdības ārējo ekonomisko sakaru mistra Pētera Avena teiktā var secināt, ka arī tā laika Krievijas ekonomisko reformatoru pozīcija bijusi viennozīmīga – Krievijas armija jāizved ne tikai no Latvijas, bet arī no citām teritorijām.
Filmā savu redzējumu uz laiku, kad Latvijā atradās apmēram 60 000 Krievijas armijas karavīru, un nebija skaidrs, vai un kad tie mūsu valsti pametīs, sniedz Latvijas puses sarunu dalībnieki Tālavs Jundzis, Valdis Birkavs, Mārtiņš Virsis un Jānis Dinēvičs, kā arī toreizējais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Par sarunām ar Borisu Jeļcinu un viņa ietekmi uz armijas izvešanas gaitu, filmā stāsta arī Krieviju atstājušais Latvijas pilsonis Pēteris Avens. Savukārt pirmais Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs filmā atklāj, kādas diskusijas tobrīd notika Krievijas valdībā attiecībā uz armijas izvešanas procesu. Filmas veidotāji ASV galvaspilsētā Vašingtonā intervējuši arī Džordža Buša un Bila Klintona administrācijas tā laika diplomātus Danielu Frīdu un Stīvenu Sestanoviču. Viņi filmā dalās atmiņās par laiku, kad ar Krieviju bija iespējams par kaut ko vienoties un vienošanās tika arī pildīta.
Kā filmas noslēgumā secina tās autori: “Krievijas armijas izvešana no Latvijas un iestāšanās NATO Latviju ir paglābusi no Ukrainas likteņa. Vēstures rāda, ka visur, kur Krievija saglabājusi savas militārās bāzes, tā šo resursu izmantojusi, lai ietekmētu vietējo valdību.”
Anša Pūpola dokumentālo filmu “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses” TV Rīga 24 ēterā skatieties piektdien, 16.februārī, plkst. 20:30 un 25.februārī plkst. 20:30.
