Juris Lorencs: Mēs esam liecinieki tam, kā tehnoloģija maina militāro konfliktu raksturu 7
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajā nu jau aizejošajā gadā, kurā pasaule cīnās ar Covid-19 pandēmiju, visai klusi tika pieminēta kāda apaļa jubileja. Tā saistās ar militāro tehnoloģiju attīstību, proti – pirms simt gadiem, laikā no 1920. gada 30. augusta līdz 2. septembrim, notika pēdējā lielā kavalērijas kauja cilvēces vēsturē.
Asiņainā sadursmē pie Polijas pilsētiņas Komarovas satikās 1. Polijas armijas kavalērijas divīzija un Padomju Krievijas 1. jātnieku armija, kuru komandēja Semjons Budjonnijs.
Kaujā krita ap 500 poļu un 4000 sarkanarmiešu, par zirgu upuriem ziņu nav. Kauja lielā mērā izšķīra Polijas – Padomju Krievijas kara iznākumu, kā rezultātā Polija ieguva tagadējo Rietumukrainu un Rietumbaltkrieviju, bet tās ziemeļaustrumu robeža aizvirzījās līdz pat Latvijai.
Patiesībā Komarovas kauja jau tolaik bija atavisms, kaut kas līdzīgs šodien populārajām vēsturisko kauju rekonstrukcijām. Kā to bija pierādījis nesenais Pirmais pasaules karš, līdz ar ložmetēja un tanka izgudrošanu zirgu armijas jau bija pilnībā zaudējušas savu nozīmi.
Lai cik varonīgs bija zirga mugurā auļojošs un zobenu vicinošs jātnieks, viņš bija bezspēcīgs pret ložmetēja raidīto uguni.
Par notikumiem pie Komarovas atcerējos, vērojot neseno Armēnijas – Azerbaidžānas karu par Kalnu Karabahu. Armēņi izsenis tikuši uzskatīti par izciliem, drosmīgiem karavīriem.
Pēdējos trīsdesmit gados Kalnu Karabaha un citas armēņu kontrolētās Azerbaidžānas teritorijas tika pārvērstas par neieņemamu cietoksni – vismaz armēņiem pašiem tā likās.
Milzīga priekšrocība bija Karabahas kalnainais reljefs, kas jebkuru pretinieka vienību uzbrukumu padara par grūtu, teju vai neizpildāmu uzdevumu. Un tomēr Armēnija šajā karā zaudēja.
Soli pa solim, precīzi un neatlaidīgi azerbaidžāņi ar Turcijā un Izraēlā ražotu bezpilota lidaparātu jeb dronu palīdzību iznīcināja armēņu pretgaisa aizsardzības iekārtas, tankus, bruņumašīnas, artilērijas iekārtas un nocietinājumus.
Iespējams, 2020. gada konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu pasaules militārajā vēsturē ieies kā pirmais “dronu karš”.
Starp citu, droni padara bezjēdzīgu partizānu karu meža un lauka apstākļos. Ar infrasarkano staru detektoru apbruņots bezpilota lidaparāts spēj atklāt un iznīcināt gan mežabrāļu bunkuru, gan atsevišķu cilvēku.
Tas nozīmē, ka nākotnē ilgstošs partizānu karš būs iespējams vien pilsētas vidē.
Un tagad kāds pavisam nesens notikums. 27. novembrī atentātā nogalināts kodolfiziķis Mohsens Fahrizade, viens no Irānas iespējamās atombumbas izstrādātājiem.
Medijos parādījušās ziņas, ka Fahrizade iznīcināts visai īpatnā veidā, proti – izmantojot tālvadības šaujamieroci.
Pati automašīna “Nissan”, kurā atradās “nāvējošā iekārta”, tūlīt pēc atentāta tikusi uzspridzināta. Cik var noprast, cilvēki tajā nav bijuši. Tā gan ir tikai viena no patlaban publiski zināmajām versijām.
Tomēr fakts, ka šāds nesen fantastiski skanošs scenārijs tiek uzskatīts par iespējamu, jau runā pats par sevi.
Mēs esam liecinieki tam, kā tehnoloģija maina militāro konfliktu raksturu. Tie kļūst asimetriski, jo drona vērtība ir tūkstošiem reižu mazāka nekā tankam, kuru tas iznīcina.
Vardarbība, terorisms, karš pieņem virtuālas, attālinātas un anonīmas formas. Jo uzbrucējs vairs nav redzams. Varbūt viņš sēž tūkstošiem kilometru tālu pie datora ekrāna.
Ar kūpošu kafijas tasi vienā un tālvadības pulti otrā rokā modernais karavīrs pilotē dronu vai virza tēmēkli uz nākamo upuri. Bet varbūt viņš caur globālo tīmekli ielaužas pretinieka infrastruktūras uzņēmumos, ieplūdina sociālajos tīklos baumas un viltus ziņas.
Nākamais solis – ar mākslīgo intelektu apgādāti bezpilota lidaparāti, kas, reiz programmēti, paši meklēs un iznīcinās mērķus. Jau tagad darbojas virtuālie roboti, kuri reālajā laikā analizē sociālos tīklus un piesūta saviem “klientiem” mērķētu, īpaši sagatavotu informāciju.
Nākotnē armijas kļūs aizvien profesionālākas, privātas armijas – spēcīgākas, valsts pamazām zaudēs vardarbības monopolu. Jo vairs nav jāpasūta dārgais bumbvedējs, pietiek ar veikalā iegādātu dronu!
Tumšā naktī tas klusi ielido pilsētā un nemanīts nogādā bumbu tieši vajadzīgajā vietā. Līdzīgi viena precīzi tēmēta viltus ziņa var sēt neuzticēšanos un paniku visā sabiedrībā.
Bet atgriezīsimies pie zirgiem. Varētu domāt, ka modernajos laikos šos elegantos dzīvniekus izmanto vienīgi militārajās parādēs. Tomēr zirgi joprojām atrodas Krievijas armijas dienestā!
Izrādās, tie ir neaizstājami palīgi nelielu kravu transportēšanai kalnu un mežu takās. Pats agresīvākais futbola huligāns instinktīvi baidās no zirga mugurā sēdoša policista.
Acīmredzot šis respekts ir ielikts mūsu gēnos. Labi, ka vismaz kaut kas šajā tehnoloģiju pasaulē palicis nemainīgs.
