ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejai bažas par Latviju 0
ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja pauž bažas, ka Latvijas medijos un politikā saskatāmi diskriminējoši dzimumu stereotipi un patriarhāli viedokļi, kā arī aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības, aģentūra LETA uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Komisija ir publicējusi noslēguma ziņojumu, kas seko Latvijas ziņojumam par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu laika posmā līdz 2017.gada 31.decembrim.
ĀM atzīmēja, ka komiteja pozitīvi novērtējusi Latvijas likumdošanas iniciatīvas Konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, grozījumus Civillikumā, paredzot tiesām un policijai pilnvaras pieņemt lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, piedāvājot valsts apmaksātu rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām.
Tāpat Komiteja atzinīgi novērtējusi Latvijas iniciatīvas politikas plānošanas dokumentu, programmu un dažādu administratīvu pasākumu īstenošanā, kā arī uzteikusi Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020.gada 1.janvāra paredz piešķirt Latvijas pilsonību visiem valstī dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Taču komiteja savos secinājumos norādījusi, ka Latvijai būtu vēlams pieņemt atsevišķu dzimumu līdztiesības likumu.
Komiteja uzsvērusi nepieciešamību stiprināt nacionālos mehānismus sieviešu tiesību aizsardzībai, nodrošinot atbilstošus finansiālos, tehniskos un cilvēkresursus. Komiteja novērtējusi valsts centienus mazināt dzimumu stereotipus izglītībā, iedrošinot meitenes un zēnus dažādot izglītības izvēles un apmācot skolotājus par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī uzslavējusi informatīvās kampaņas, lai iedrošinātu tēvus izmantot paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumus.
Vienlaikus komitejas ieskatā Latvijai vēl jāveic pasākumi, lai iesaistītu romu meitenes un bērnus ar invaliditāti izglītības procesā tādējādi, lai samazinātos no skolām izstājušos bērnu skaits.
Savukārt paužot bažas par to, ka Latvijas medijos un politikā saskatāmi diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhāli viedokļi, kā arī aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības, komiteja aicinājusi vairot sabiedrības un mediju informētību par nepieciešamību cīnīties ar dzimumu stereotipiem, vairojot pozitīvus piemērus par sieviešu, jo īpaši no mazaizsargātām sabiedrības grupām, dalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.
Komiteja ir arī satraukusies par mazo sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā. Lai veicinātu sieviešu dalību politiskajā dzīvē, komiteja iedrošinājusi Latviju rīkoties tādējādi, lai politiskās partijas varētu ieviest kvotas sieviešu kandidātu skaitam.
Komiteja aicinājusi Latviju veikt pasākumus, lai pēc iespējas novērstu atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā un ieņemamajos amatos, lai abiem dzimumiem būtu vienlīdzīgas iespējas.
Komiteja norādījusi, ka fakts, ka Latvijā neatzīst dažas ģimeņu formas, var būt pamats sieviešu diskriminācijai, tādēļ aicināja valsti nodrošināt to sieviešu aizsardzību un ekonomisko tiesību īstenošanas iespējas, kuras ir netradicionālās ģimenēs.
Savukārt saistībā ar laulībām komiteju bažīgu darījis tas, ka Civillikuma 32. un 33.pants atļauj laulāties personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, ja to atļauj viņu vecāki vai aizbildņi un tad ja persona, ar kuru nepilngadīgais laulājas, ir pilngadīga. Komiteja aicinājusi apsvērt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, atļaujot laulāties tikai no 18 gadu vecuma.
Min arī Stambulas konvenciju un vardarbību pret sievieti
Komiteja paudusi bažas par to, ka Latvija nav ratificējusi Stambulas konvenciju un ka Latvijā joprojām ir ļoti augsts vardarbības gadījumu pret sievietēm un vardarbīgā nāvē mirušu sieviešu skaits.
Komiteja aicinājusi Latviju ratificēt Stambulas konvenciju, saglabāt kā valdības prioritāti cīņu ar vardarbību ģimenē, vairāk pievēršoties prevencijai, vardarbības cēloņu identificēšanai un atbalsta pasākumu cietušajiem pilnveidošanai, kā arī ieviest obligātās rehabilitācijas programmas varmākām.
Komiteja uzslavējusi Latvijas centienus starptautiski cīnīties ar cilvēktirdzniecību, vienlaikus rosinot Latviju pieņemt likumu cīņai ar cilvēktirdzniecību un stiprināt mehānismus, it īpaši uz valsts robežām, lai identificētu sievietes un meitenes – cilvēktirdzniecības upurus – un piedāvātu viņām nepieciešamos atbalsta pasākumus un aizsardzību. Tāpat komiteja Latviju aicinājusi efektīvi izmeklēt iespējamus cilvēktirdzniecības gadījumus un tiesāt tās organizētājus.
Komiteja norādījusi, ka būtu nepieciešams pieņemt Prostitūcijas ierobežošanas likumu, lai nodrošinātu, ka prostitūcijas pieprasījums samazinātos un iesaistīšanās prostitūcijas pakalpojumu sniegšanā būtu administratīvi sodāma. Komiteja rosinājusi Latviju atzīt prostitūcijā izmantotās sievietes par upuriem. Turklāt sievietēm, kuras iesaistītas prostitūcijā un vēlas pamest šo nodarbošanos, būtu jānodrošina valsts atbalsts, piedāvājot citus ienākumu gūšanas veidus.
Komiteja uzslavējusi pasākumus, ko Latvija ir veikusi veselības jomā, jo īpaši paveikto 2019.gadā – papildu atbalstu HIV inficētajām personām, lai nodrošinātu efektīvu pieeju ārstniecībai, kā arī pakalpojumiem HIV prevencijai, kurus var saņemt anonīmi. Tomēr komitejas ieskatā Latvijai būtu nepieciešams atvēlēt vairāk līdzekļu veselības un ārstniecības nozarēm.
Komiteja arī aicinājusi Latviju nodrošināt izglītību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, lai izglītība būtu atbilstoša vecumam un veicinātu vecumam atbilstošu uzvedību, lai novērstu nevēlamas un pāragras grūtniecības, seksuāli transmisīvās slimības un sniegtu jauniešiem informāciju par citiem seksuālās reprodukcijas jautājumiem.
Nākamā atskaite 2024. gadā
Savos noslēguma secinājumos komiteja lūgusi Latviju divu gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto sieviešu interešu aizsardzības organizāciju iesaistīšanā dažādu normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu un citu dokumentu sagatavošanā, ieviešanā un izvērtēšanā.
Tāpat komiteja ir lūgusi Latviju divu gadu laikā sniegt informāciju par paveikto vardarbības ģimenē izskaušanai, cilvēktirdzniecības upuru identificēšanai un aizsardzībai, kā arī meiteņu un sieviešu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzības jautājumā.
Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2024.gadā.
