ANO pieprasa piekļuvi Krievijas deportētajiem ukraiņu bērniem 12
ANO Cilvēktiesību padome otrdien pieprasījusi Krievijai nodrošināt tai piekļuvi ukraiņu bērniem un citiem civiliedzīvotājiem, kas piespiedu kārtā pārvietoti uz Krievijas kontrolē esošo teritoriju.
ANO Cilvēktiesību padome pieņēma rezolūciju, kurā pieprasa Maskavai “pārtraukt civiliedzīvotāju un citu aizsargāto personu nelikumīgu piespiedu pārvietošanu un deportāciju Ukrainā vai uz Krievijas Federāciju.”
Rezolūciju atbalstīja 28 no 47 padomes locekļiem. 17 atturējās no balsošanas, un tikai Ķīna un Eritreja balsoja pret to.
Tiek uzskatīts, ka Krievija deportējusi desmitiem tūkstošus bērnu no Ukrainas uz Krieviju vai okupētajām teritorijām.
Kijiva apgalvo, ka līdz šī gada februārim uz Krieviju deportēti vairāk nekā 16 000 ukraiņu bērnu.
Rezolūcijā prasīts Krievijai nodrošināt padomei piekļuvi informācijai par deportētajiem civiliedzīvotājiem, garantēt cienīgu attieksmi pret viņiem un drošu atgriešanos.
Rezolūcijā arī aicināts nodrošināt “netraucētu, tūlītēju un ilgstošu piekļuvi” visiem karagūstekņiem un ikvienam “nelikumīgi aizturētajam”.
ANO Cilvēktiesību padome ar rezolūciju arī uz gadu pagarinājusi izmeklēšanu par pārkāpumiem, kuri pastrādāti Krievijas karā Ukrainā.
Izmeklētāji savā pirmajā ziņojumā pagājušajā mēnesī secināja, ka ukraiņu bērnu piespiedu pārvešana ir pielīdzināma kara noziegumam, un paziņoja, ka turpinās izmeklēt, vai to nevar uzskatīt par genocīdu.
Izmeklētāji arī norādīja uz citiem Krievijas pārkāpumiem, kas pēc viņu domām uzskatāmi par kara noziegumiem, tai skaitā slepkavībām, spīdzināšanu un izvarošanu, un brīdināja, ka sistemātiskie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un plaši izplatītā un sistemātiskā spīdzināšana varētu būt noziegumi pret cilvēci.
Dienu pēc Izmeklēšanas komisijas ziņojuma publiskošanas Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportāciju.
