ANO ekspertus noskaņo pret valsti; Latviju pārstāv Nepilsoņu kongress 6
Šonedēļ Ženēvā darbu sāka Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komitejas 110. sesija, kurā piedalās 14 amatpersonu liela delegācija no Latvijas un kuru vada Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Sesijas darba kārtībā ir jautājums par pilsonisko un politisko tiesību ievērošanu. Bet dienu pirms šā notikuma ANO ekspertus par situāciju valstī ļauts noskaņot arī nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru pārstāvjiem dota iespēja ne tikai iesniegt savu viedokli rakstiski, bet izteikties arī no tribīnes. No mūsu valsts Ženēvā bija ieradušies ne jau, piemēram, Pilsoniskās alianses delegācija, bet gan Nepilsoņu kongresa un Latvijas Cilvēktiesību komitejas vadība. No Nepilsoņu kongresa uz Ženēvu devusies biedre Elizabete Krivcova, ko Aleksandrs Gapoņenko slēpa no manis, jo “kongresu vajājot Latvijas specdienesti”. Bet Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Vladimirs Buzajevs bija atklāts un pastāstīja, ka turp deleģēts Aleksandrs Kuzmins, kurš, kā noskaidroju, kāpis ANO tribīnē, lai pastāstītu par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā.
Vēstniekam visas organizācijas vienādas
Kāpēc savu viedokli nav paudusi Latvijas Pilsoniskā alianse, kas apvieno daudzas valstij lojālas sabiedriskās organizācijas? Direktora pienākumu izpildītāja Inta Šimauska bija nepatīkami pārsteigta, kad uzdevu šo jautājumu, jo viņai par sesiju bija pirmā dzirdēšana. “Būtu tikai koleģiāli, ja Latvijas pārstāvniecība ANO vismaz atsūtītu aicinājumu piedalīties, īpaši ņemot vērā, ka valstī ir NVO, kam valsts intereses pilsonisko un politisko tiesību ievērošanā nav pirmajā vietā. To taču zina arī valdības pārstāvji, tāpēc esmu pārsteigta, ka nevienam neienāca prātā mudināt mūs piedalīties ar savu viedokli,” sacīja I. Šimauska. Bet Latvijas vēstnieks ANO Raimonds Jansons atbildēja, ka organizācijas neesot pietiekami vērīgas, jo “Latvijas Vēstnesī” neesot izlasījušas informāciju par valdības apstiprināto delegāciju, kas piedalīsies ANO sesijā. Uz jautājumu, vai vēstnieks ir dzirdējis par valstij nelojālām organizācijām, kas visos līmeņos aktīvi cīnās par krievu valodu kā otru valsts valodu un pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, saņēmu atbildi: “Šīs organizācijas ļoti aktīvi piedalās daudzos starptautiskos forumos, ir labi informētas par NVO iespējām paust savus uzskatus starptautiskā līmenī. Diemžēl jāatzīst, ka Nepilsoņu kongress ir daudz aktīvāks par citām Latvijas NVO. Latvijas pārstāvniecība ANO nedrīkst nostādīt vienu organizāciju pret citu, mums jādod visiem vienādas iespējas.”
Latvieši dzīvojot ilgāk nekā etniskie krievi
Tātad jādod iespēja Nepilsoņu kongresam paziņot ANO, ka naturalizācija neesot efektīva nepilsoņiem, kuri vecāki par 60 gadiem un ka latviešu valodas un vēstures eksāmens esot tik grūts, ka liela daļa tajā izkrītot. Organizācija secina, ka naturalizācijas procedūra nav godīga un tāpēc pilsonība ir jāgarantē automātiski. Pastāvot šaubas, vai vispār ir iespējams nolikt šādu naturalizācijas eksāmenu. Pilsonības likumā esot jāieraksta, ka nepilsoņi esot īpašā vēsturiskā situācijā, tāpēc naturalizācijai jābūt daudz liberālākai. Nepilsoņu kongress uzsver, ka vienīgi Valsts prezidents Andris Bērziņš esot iedziļinājies nepilsoņu problēmās. Ar labu vārdu tiek pieminēti arī ekspremjeri Indulis Emsis, Einars Repše, Aigars Kalvītis un Valdis Birkavs, kuriem neesot bijušas vienaldzīgas nepilsoņu problēmas.
Līdzīgu viedokli paudusi arī Tatjanas Ždanokas un viņas domubiedru dibinātā Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kas ir pret izglītību valsts valodā krievu skolās un satraukusies, ka par Valsts valodas likuma neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēts sods un ka Latvijas Televīzijas raidījumiem ir jābūt tikai valsts valodā utt. Komiteja, norādot uz sarežģītajām situācijām, kas jāpiedzīvo krievvalodīgajiem, cenšas pievērst ANO ekspertu uzmanību tam, ka etniskie latvieši dzīvojot ilgāk nekā etniskie krievi, arī dzimstības rādītāji latviešiem esot augstāki nekā krieviem.
Ar informatīvo telpu viss kārtībā
ANO Cilvēktiesību komiteja, ko veido 18 dažādu valstu eksperti, pēc iepazīšanās ar NVO ziņojumiem uzklausa valstu pārstāvjus. No Ārlietu ministrijas rakstiski sagatavotajām atbildēm var uzzināt par Saeimas un valdības politiskajām iniciatīvām pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, valsts pārvaldes pasākumiem naturalizācijas jomā, arī par nacionālo minoritāšu tiesībām saglabāt savu valodu un izdot savus laikrakstus… Par krievvalodīgajiem valstij nelojāliem izdevumiem gan nav ne vārda. Toties pieminēts laikraksts “Meč Duhovnij”, žurnāls “Pomorskij Vestņik” utt. Publikācijas krievu un angļu valodā stiprina sabiedrības pārliecību, ka Latvijā minoritātes var iepazīties ar valsts un reģionālā līmeņa ikdienas ziņām savā dzimtajā valodā, raksta Ārlietu ministrija, piebilstot, ka arī internetā ir dažādas saites, kuras nodrošina informāciju krievu valodā, tāpat kā radio un televīzijas pārraides. Ar labu vārdu piesaukts arī Pirmais Baltijas kanāls.
Citāds skatījums
Ne tik rožains skatījums ir tiesībsargam Jurim Jansonam, kurš ANO Cilvēktiesību komitejā uzstājās ar runu un vērsa komitejas uzmanību gan uz nepilsoņu statusu, gan arī mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Runājot par nepilsoņu statusu, tiesībsargs uzsvēra, ka “bijušo PSRS pilsoņu statusa apzīmēšanai ir lietojams precīzs nosaukums – bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, nevis līdz šim plaši lietotais termins “nepilsoņi”, kas ir radījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās (..) Bijušie PSRS pilsoņi (..) bauda plašas konstitūcijā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās pilsoniskās un sociālekonomiskās tiesības. (..) Tomēr vēlos norādīt, ka nepilsoņa statuss tika radīts kā pagaidu statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir samazinājies vairāk nekā par pusi, tiesībsargs ar bažām vēro naturalizācijas tempu samazinājumu pēdējos gados. (..) Tas diemžēl skaidrojams arī ar atsevišķu nevalstisko organizāciju mērķtiecīgu darbību, šķeļot sabiedrību, kā arī apzināti izplatot nepatiesu informāciju par automātisku pilsonības piešķiršanu politiskās varas maiņas rezultātā”.
J. Jansons uzsvēra, ka atsevišķās valsts skolās vairāk nekā divdesmit gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mazākumtautību skolēniem netiek nodrošinātas pienācīgas zināšanas, lai spētu brīvi sazināties valsts valodā, un atsevišķi pedagogi nav spējīgi komunicēt valsts valodā. “Šāda valsts politika ir pretrunā ar EDSO Hāgas rekomendācijām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību, kurās norādīts, ka “vidusskolās mācību priekšmetiem, kas tiek pasniegti valsts valodā, ir jātiek pakāpeniski palielinātiem,” sacīja tiesībsargs. Viņš Cilvēktiesību komitejai atklāja, ka dziļu neizpratni un nosodījumu rada atsevišķu organizāciju protesti pret jebkādām valdības iniciatīvām stiprināt valsts valodas apmācību mazākumtautību skolās un pat radikāli aicinājumi mazākumtautību pārstāvjiem sekot Ukrainas scenārijam. “Šādu iniciatīvu mērķis ir nevis aizsargāt mazākumtautībām piederīgo bērnu intereses, jo bērnu tiesības apgūt dzimto valodu un kultūru nav un nedrīkst tikt apšaubītas, bet to patiesais nolūks ir gūt politisko atbalstu, šķeļot un radikalizējot sabiedrību,” secināja J. Jansons.
Cilvēktiesību komiteja apkopos visu tai piegādāto informāciju par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Latvijā, lai uzrakstītu savus secinājumus un rekomendācijas, pastāstīja Latvijas delegācijas vadītājs Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Rekomendācijas, nenoliedzami, balstīsies arī uz abu pieminēto valstij nelojālo NVO redzējumu.
Uzziņa
ANO Cilvēktiesību komiteju veido 18 neatkarīgi eksperti, kurus uz četriem gadiem ievēl valstu partijas. Eksperti ievēlēti no Tunisijas, Alžīrijas, Francijas, Ēģiptes, Nīderlandes, Japānas, Šveices, Dienvidāfrikas, Maurīcijas, Rumānijas , ASV, Apvienotās Karalistes, Kostarikas, Argentīnas, Vācijas, Izraēlas, Gruzijas un Surinamas.
Viedoklis
Vaira Paegle (pretendēja uz Latvijas vēstnieka ANO amatu): “Svarīgi, lai lielākā daļa ekspertu būtu demokrātisko valstu pusē. Kā redzams, komitejā iekļauti arī tādi eksperti, kas nāk no valstīm, kur pilsoniskās un politiskās tiesības ievēro par matu tiesu, tāpēc, visticamāk, tiem būs saistošs gan Nepilsoņa kongresa, gan arī Cilvēktiesību komitejas viedoklis. Zinot ANO samērā pasīvo attieksmi pret traģiskajiem notikumiem Sīrijā un Ukrainā, es neceru, ka šī organizācija spēs objektīvi izvērtēt krievvalodīgo tiesību situāciju Latvijā.”
