ANO Drošības padome noraida ASV un Krievijas rezolūcijas par Venecuēlu 0
ANO Drošības padome ceturtdien noraidīja atšķirīgas rezolūcijas par Venecuēlu, kuras bija ierosinājušas pieņemt ASV un Krievija.
ASV ierosināto rezolūciju ar aicinājumu sarīkot jaunas vēlēšanas Venecuēlā nobloķēja Krievija un Ķīna, izmantojot savas veto tiesības Drošības padomē. Krievijas ierosinātā rezolūcija tika noraidīta, jo neguva pietiekamu atbalstu.
Abi balsojumi atspoguļoja ANO Drošības padomes sašķeltību jautājumā par Venecuēlas politisko konfliktu starp prezidentu Nikolasu Maduro, kuru atbalsta Maskava un Pekina, un opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kuru par prezidenta pienākumu izpildītāju atzinušas vairāk nekā 50 valstis, tai skaitā ASV.
Politisko konfliktu izraisīja Venecuēlas smagā humānā krīze un ekonomikas sabrukums, kas pēdējos gados piespiedis vairākus miljonus venecuēliešu – apmēram desmito daļu valsts iedzīvotāju – aizbēgt uz kaimiņvalstīm.
Tieši pirms balsošanas Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja apsūdzēja ASV “bezkaunīgā propagandā” ar mērķi panākt “režīma maiņu”. Viņš arī pauda bažas par to, ka ASV rezolūcijas noraidīšana varētu tikt izmantota par ieganstu “reālai intervencei” Venecuēlā.
Pēc balsošanas ASV īpašais pārstāvis Venecuēlas jautājumos Eliots Abramss sacīja, ka “tagad ir laiks mierīgai pārejai uz demokrātiju”. Viņš apsūdzēja ASV rezolūcijas pretiniekus, ka viņi paildzina Venecuēlas tautas ciešanas un turpina “piesegt Maduro un viņa sirdsdraugus”.
ASV iesniegtais rezolūcijas projekts saņēma deviņas “jā” balsis, kas ir minimālais nepieciešamais skaits tās pieņemšanai, un trīs “nē” balsis no Krievijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas. Balsojumā atturējās Ekvatoriālā Gvineja, Indonēzija un Kotdivuāra.
Krievijas iesniegto rezolūcijas projektu atbalstīja četras valstis, septiņas bija pret un četras atturējās, tāpēc tā tika noraidīta nepietiekama atbalsta dēļ. Abramss lika saprast, ka ASV izmantotu veto tiesības, ja šo rezolūciju atbalstītu vismaz deviņas valstis.
ASV rezolūcija aicināja uz “mierīgu demokrātijas atjaunošanu” Venecuēlā, brīvu un godīgu prezidenta vēlēšanu sarīkošanu un netraucētu humānās palīdzības piegādi.
Krievijas rezolūcijā bija paustas bažas par draudiem lietot spēku pret Venecuēlu un iejaukties valsts iekšējās lietās, kā arī tika uzsvērta valdības galvenā loma starptautiskās palīdzības pieprasīšanā. Tā arī aicināja uz strīdu mierīgu nokārtošanu un politisku risinājumu.
