ANO Bērnu tiesību komiteja uztraukta par Latvijas Jaunsardzi 2
Latvijai līdz 2021. gada 12. maijam jāgatavo atbilde Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejai par to, vai un kā Latvija novērš nepilngadīgo iesaisti militārās darbībās, proti, pilda Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos.
To otrdienas valdības sēdē paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) saistībā ar valdībā izskatāmo Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”, kas regulē gan Jaunsardzes darbību, gan to, kā skolās tiks ieviesta obligātā Valsts aizsardzības mācība.
R. Petraviča pauda neizpratni par to, kāpēc ne likumprojektā, ne tā anotācijā nav pieminētas ANO komitejas paustās bažas, un izteica cerību, ka AM piedalīsies atbildes sagatavošanā ANO.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”) sacīja, ka viņa vadītā ministrija labprāt palīdzēs sagatavot atbildi ANO un paskaidros, “ar ko Latvija atšķiras no Sjerraleones” un citām Āfrikas valstīm, kur bērni tiek iesaistīti karadarbībā. A. Pabriks piebilda, ka tiek sekots tam, lai bērni un jaunieši būtu drošībā, apgūstot militārās prasmes Jaunsardzē, un veids, kādā līdz 18 gadiem var izmantot ieročus un pēc tam, esot atšķirīgs. Ministrs arī norādīja, ka ANO rekomendācijām ir ieteikuma, nevis obligāts raksturs.
Premjers Krišjānis Kariņš uz labklājības ministres iebildumiem reaģēja, izsaucoties: “Vai viņi nāks sargāt mūsu valsti?”
Izrādās, ka bažas par Latvijas bērnu un jauniešu dalību Jaunsardzē ANO komiteja paudusi jau 2016. gadā, taču devusi piecu gadu termiņu atbildes sniegšanai. “Komiteja ir ļoti nobažījusies par to, ka Jaunsardzes programma ietver bērnu līdzdalību darbībās, kas saistītas ar ieročiem un militāro apmācību.
Komiteja mudina dalībvalsti veikt pasākumus, lai aizliegtu ar šaujamieroču izmantošanu saistītās militārās apmācības bērniem vecumā līdz 18 gadiem vispār un jo īpaši Jaunsardzē, un izveidot regulāru Jaunsardzes programmas uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka tās mācību programma un mācību personāls ievēro papildu protokolu,” teikts dokumentā, kurā izvērtēts, kā Latvijā pilda minēto papildu protokolu.
Jāpiebilst, ka ANO Bērnu tiesību komiteja arī paudusi nožēlu, ka Latvijā nav veikta kampaņa pret bērnu iesaistīšanu militārajos konfliktos un nav izveidotas un īstenotas mācības par konvenciju un attiecīgo protokolu, kas nepieļauj bērnu iesaisti militāros konfliktos.
Tāpat komiteja norādījusi uz datu trūkumu par patvēruma meklētāju, bēgļu, migrantu un nepavadītiem bērniem, kuri ierodas Latvijā un “var tikt savervēti vai izmantoti karadarbībās ārvalstīs”.
