Annas dienā vāc kartupeļus 0
Kartupeļi aug ātrāk, raža mazāka nekā pērn
Kartupeļu čipsu ražotājs AS “Latfood” jau sācis jaunās ražas pārstrādi, jo čipsiem izlietoti visi pērnie kartupeļi. Uzņēmuma meitasuzņēmums “Latfood agro” kopš aizvadītās ceturtdienas rok kartupeļus Ādažos un piegādā mātesuzņēmuma pasūtīto daudzumu – vairāk nekā 40 tonnas ‘Sinora’ šķirnes bumbuļu dienā.
“Latfood agro” agronomi Ilgvars Krūmiņš un Jānis Bērziņš teic, ka Pierīgā mitruma bijis pietiekami, raža ir 30 tonnas no hekt-āra un, ja kartupeļiem ļautu vēl augt, tā būtu vēl lielāka. Arī kartupeļiem, tāpat kā graudiem, šajā sezonā veģetācijas periods ir īsāks. “Latfood agro” kartupeļus stādīja vēlāk nekā pērn, bet sāka vākt nedēļu agrāk.
Uzņēmums čipsu kartupeļus audzē 90 ha platībā, bet pavisam tos piegādās 17 lauksaimnieki, kas šo kultūru audzē 470 ha platībā.
“Latfood” savus audzētājus nodrošina ar īpašu čipsu ražošanai piemērotu sēklu, kur kartupeļiem ir 24 – 25% liels sausnas daudzums (parasti 18 – 20%). Par cenu uzņēmums un kartupeļu audzētāji vienojas jau pavasarī.
Čipsu ražošanai pērk bumbuļus 38 līdz 80 milimetru diametrā. “Latfood” no kartupeļu audzētājiem šajā gadā pirks par 20% vairāk bumbuļu nekā pērn, pavisam 13 500 tonnas.
Otrs Latvijas kartupeļu pārstrādes uzņēmums SIA “Aloja Starkelsen” kartupeļus cietes ražošanai no audzētājiem sāks pirkt septembra sākumā. Uzņēmuma galvenā agronome Aiga Kraukle teic, ka pavisam iecerēts pirkt 11 000 tonnu ar konvencionālo metodi un vairāk nekā 2000 tonnu ar bioloģiskajām metodēm audzēto kartupeļu. Bioloģisko kartupeļu daudzumu šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu iecerēts palielināt par 5 – 10%. Atgādināšu, ka “Aloja Starkelsen” ir otrs lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Uzņēmums no šajā sezonā izaudzētajiem kartupeļiem ražošot vairāk nekā 400 tonnas bioloģiskās kartupeļu cietes.
Vislielākie kartupeļu ēdāji ES
Kartupeļu platības Latvijā samazinās, tomēr aizvien esam vieni no lielākajiem šā produkta patērētājiem Eiropā. Tik lieli, ka trīsreiz vairāk importējam nekā eksportējam – tātad nespējam sevi pilnībā ar tiem apgādāt.
Nozares eksperti uzsver – sausums šajā mēnesī nodarīja postu kartupeļu stādījumiem, tomēr aizvien ir cerība, ka, saglabājoties mitram laikam, raža nebūs daudz mazāka kā pērn, kad no hektāra vidēji vāca 19 tonnas bumbuļu. Līdz īstajai kartupeļu vākšanai ir taču vairāk nekā mēnesis!
Audzētāji gan brīdina – cenas šajā gadā, visticamāk, nostāsies tur, kur tām jābūt, tāpēc pircējiem jārēķinās ar lielākiem naudas izdevumiem nekā pērn un aizpērn.
Kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa teic, ka kartupeļu audzētājam, lai darbotos bez zaudējumiem, par vienu kilogramu bumbuļu ir jāsaņem aptuveni 20 santīmu.
Viens iedzīvotājs vidēji gada laikā apēd 150 kilogramus kartupeļu – par 30 kilogramiem vairāk nekā viens polis un par gandrīz 40 kilogramiem vairāk nekā viens grieķis. Zemkopības ministrijā apstiprina – Latvijas cilvēki ir vislielākie kartupeļi ēdāji Eiropas Savienībā. Aptuveni 100 kilogramus kartupeļu gadā, rēķinot uz vienu cilvēku, patērē arī Lielbritānijā. Latvijā kartupeļu audzēšanai ir ļoti piemēroti dabas apstākļi, tomēr kartupeļu imports un tirgotāju spiediens pēdējos gados lika daudziem audzētājiem ražu pārdot lētāk par pašizmaksu, ciest zaudējumus un pārtraukt šīs kultūras audzēšanu.
Mazāki bumbuļi, nekā ierasts
Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), kas kartupeļu laukus apseko divas reizes sezonā, teic, ka ekspertu apsekotie stādījumi izskatās labi. “Saimniecībās, kur ar kartupeļu audzēšanu nodarbojas profesionāli – ievēro agrotehniku un lieto augu aizsardzības līdzekļus, nav arī būtisku problēmu ar slimībām un kaitēkļiem. Vidējā raža šādās saimniecībās šobrīd tiek prognozēta aptuveni 40 tonnas no hektāra,” novērojusi LLKC augkopības nodaļas eksperte Laura Ludevika. Viņa gan piebilst, ka divas trešdaļas jeb 20 000 hektāru no Latvijas kopējiem kartupeļu stādījumiem veido mazdārziņu platības, kas bumbuļus ražo galvenokārt pašpatēriņam. Šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto no 12 000 ha līdz 10 000 ha samazinājās Lauku atbalsta dienestā deklarētās kartupeļu platības. Tātad profesionāli kartupeļus audzē mazākās platībās.
Arī Latvijas Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle teic, ka sausums radījis audzētājiem zudumus – ir gan mazāks bumbuļu daudzums, gan arī to lielums. Tiesa gan, ir vietas, kur daba kartupeļu audzētājus lutinājusi, tāpēc var paredzēt labu ražu.
Kas notiek veikalos
Lielākajai daļai pircēju pirkuma izvēlē vissvarīgākais ir cena. Veikalu tīkla “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš teic, ka šajos veikalos var nopirkt gan Latvijā audzētos, gan arī no citām valstīm ievestos kartupeļus. “Mēs priekšroku allaž dodam Latvijas kartupeļiem un iepērkam tos visu gadu. Lielākoties mēs iepērkam populārākās Latvijā audzēto kartupeļu šķirnes – ‘Laura’, ‘Vineta’ un ‘Gala’. Šajā gadā importa kartupeļus pārdevām maijā un jūnijā, kad Latvijā audzētie kartupeļi vēl nebija pieejami,” stāsta I. Andiņš. Viņš teic, ka šajā gadā salīdzinājumā ar aizvadīto “Maxima” veikalos pārdotais kartupeļu daudzums ir nedaudz mazāks, kas skaidrojams ar nelielo cenas kāpumu. Arī “Rimi” veikalos īsteno līdzīgu politiku – priekšroku dod vietējiem audzētājiem. Lielveikalu attieksmi pret vietējo ražotāju lielā mērā nosaka cena.
Kartupeļu platība, kopraža un ražība Latvijā 2010. – 2012. gadā
| 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | |
| Stādījumu platības (tūkst. ha) | 30,1 | 29,2 | 28,1 |
Kopraža (tūkst. tonnu) |
484,2 |
498,6 | 538,9 |
| Ražība (cnt/ha) | 160,7 | 167,9 | 191,2 |
Avots: ZM
