Publicitātes foto

Anjēze Varda: “Es rakstu ar kameru.” 0

12. decembrī plkst. 19 “Splendid Palace” ar vienīgo savas pēdējās filmas “Anjēze pludmalēs” seansu Rīgā viesosies šā gada Eiropas Kinoakadēmijas balvas par mūža ieguldījumu Eiropas kinoindustrijā saņēmēja, izcilā franču režisore Anjēze Varda. 1928. gadā Beļģijā dzimušās montāžistes, operatores, fotomākslinieces raksturīgākais teiciens skan – es rakstu ar kameru.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Anjēzi Vardu mēdz saukt par franču kino “jaunā viļņa” vecmāmiņu un franču “jaunā viļņa” pionieri. Brīva, kustīga kamera, improvizācija, cilvēciski stāsti dokumentālā vidē. Tiem viņa palikusi uzticīga visu savu radošo mūžu, strādājot gan dokumentālajā, gan aktierkino. Kritiķi teic, ka viņas kino raksturo brīvība, subjektivitāte un nepārtraukta kustība, ar to domājot gan kinokameras brīvību, gan pašas režisores cilvēcisko atraisītību un radošo enerģiju, kas viņai kā personībai piemīt joprojām arī jau cienījamā 86 gadu vecumā. Viņa ir saņēmusi teju vai visas iespējamās balvas: “Sudraba lāci” Berlīnē par filmu “Laime” (1965), “Zelta lauvu” Venēcijā par filmu “Klaidone” (1985), Eiropas Kinoakadēmijas balvu par filmu “Vārpu lasītājas un es” (2000) un Francijas kinobalvu “Cēzars” par filmu “Anjēze pludmalēs” (2008).

“Anjēze pludmalēs” ir neparasta žanra kino – dokumentāls režisores autorportrets. Pati autore par filmu saka: “Jebkurā filmā tā vai citādi režisors stāsta par sevi pat tad, ja viņš uzņem dokumentālu filmu par citiem cilvēkiem. Es izveidoju šo filmu no daudziem “es”, kuri savā dzīvē ir satikuši tik dažādus cilvēkus. Mana filma atspoguļo dzīvi, bet dzīve saplūst ar filmu. Tajā ir mana ģimene, vīrs, bērni, mazbērni, citi man tuvi cilvēki. Un man absolūti nav neērti, ka es to uztaisīju pati par savu dzīvi. Man nemaz nepiemīt narcisisms.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Visa Vardas dzīve atspoguļojas viņas filmās. Režisore ir atklājusi, piemēram, Filipu Nuarē, nofilmējot aktieri pirmo reizi savā pirmajā filmā. Būdama izcila fotogrāfe, viņa ir radījusi pasaulē visslavenākos Dalī portretus, daudzu sava laika kultūras cilvēku un arī politiķu portretus.

Par Anjēzes Vardas Galā pasākuma 12. decembrī “Splendid Palace” moderatoru piekritis kļūt kinorežisors Aiks Karapetjans, kurš divus gadus papildinājies kinoskolā Francijā. Viņš atgādināja faktu, ka pie Vardas filmējusies Katrīna Denēva, slavenais francūzis Žerārs Depardjē, būdams pavisam jauns, pirmoreiz mūžā nelielā lomiņā filmējās tieši pie Anjēzes Vardas. Būtisku lomu Vardas kino valodā spēlē literatūra, glezniecība, skulptūra. Katrā filmā Varda ir novatore un meklētāja, tajā pašā laikā nebūdama pretencioza, bet visu darot no sirds. Anjēzes Vardas dzīvesbiedrs gandrīz trīsdesmit gadus līdz viņa aiziešanai mūžībā bija “Šerburgas lietussargu” režisors Žaks Demī. Abu filmās sastopama tāda mūsdienu kino reta parādība uz ekrāna kā klusums.

Varda strādājusi kopā ar Mišelu Pikolī, Marčello Mastrojāni, Filipu Nuarē. “Filmā “Anjēze pludmalēs” Varda stāsta ne vien par sevi, bet īstenībā arī par Franciju,” secinājis Aiks Karapetjans. Varda bija novatore daudzos aspektos. Piemēram, filma “Vārpu lasītājas un es”, viena no gadsimtu mijas spilgtākajām lentēm, slavena ar to, ka Varda filmu uzņēmusi viena pati. Varbūt kāds asistents, kā teica kinokritiķe Daira Āboliņa, arī nesa kameru, taču Varda ir vienīgā šīs filmas autore.

Kā saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, rīdzinieki vienmēr Rīgu dēvējuši par mazo Parīzi, un kur nu šo francisko šarmu sajust vēl vairāk kā kino jomā, kur franči paveikuši ārkārtīgi daudz. “No vienas puses, sarīkojums 12. decembrī “Splendid Palace” plānots ļoti grezns, sarkaniem paklājiem, no otras puses, tas iecerēts ļoti tuvs, mīļš, jauks, jo tāda – ļoti atvērta publikai – ir arī pati režisore Anjēze Varda,” piebilst Vineta Verika.

Vēl viens unikāls notikums –”Rīgas starptautiskā kinofestivāla goda viešņa būs arī norvēģu aktrise un režisore Līva Ulmane, kas uz festivālu atvedusi savu jaunāko filmu režisores statusā “Jūlijas jaunkundze” – pirmizrāde 11. decembrī plkst. 17 “Splendid Palace”.

Reklāma
Reklāma

12. decembrī pulksten 12 “Splendid Palace” notiks gan Līvas Ulmanes lekcija, gan pēc tam poļu kinorežisores, EFA vadītājas Agņeškas Holandas lekcija “Kino un TV – auditorijas paradumu maiņa mūsdienās, modernu TV seriālu nozīme sabiedrības norišu atspoguļošanā”. Lekcijas ir publiskas, ieeja tajās – bez maksas.

Par godu Līvas Ulmanes un Ingmara Bergmana sadarbībai mūža garumā atvērta izstāde “Līva un Ingmars”.

Par līdz šim nebijušu notikumu pavēstīja arī LTV kultūras satura redaktore Gunta Sloga. 13. decembrī tradicionālās “Panorāmas” vietā un laikā notiks tiešraide no Latvijas Nacionālās operas – Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas. Tiešraidē nepiespiestā, bet sirsnīgā atmosfērā kopā ar industrijas pārstāvjiem svinīgo notikumu varēs vērot arī uz kinoteātra “Splendid Palace” lielā ekrāna. Kā piebilda Vineta Verika, nadzīgi pasteidzoties, vēl ir nopērkamas biļetes. 13. decembrī televīzijā pirms pārraides no Operas pirmizrādi piedzīvos arī Kristīnes Želves režisētā filma par “Lielā Kristapa” mūža balvas ieguvēju režisoru Ivaru Selecki.

Kā uzsvēra Vineta Verika, vēl šajās trīs dienās kinoteātrī “Splendid Palace” var redzēt tik daudz laba latviešu un Eiropas kino kā citkārt gada laikā. Kino svin savus svētkus!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.