Anitas Melderes abstraktās ekspresijas 0
Daugavpilī Marka Rotko mākslas centrā līdz 10. jūlijam skatāma mākslinieces Anitas Melderes jubilejas personālizstāde “Ekspresijas. Abstraktā glezniecība”.
Anita Meldere zīmē un glezno kopš bērnības, un visa viņas dzīve ir saistīta ar mākslu, taču viņas māksla ir nepārtrauktā kustībā – tā ir mainīga. Latviešu glezniecībā māksliniece tiek pieskaitīta retajiem gleznotājiem, kuri konsekventi un mērķtiecīgi izkopuši abstraktās glezniecības meistarību. Mākslas zinātnieks Jānis Borgs 2002. gadā viņas glezniecībā saskatījis “vāgnerisku pacilātību” un “debisī impresionistisku liriku”. Māksliniece Anita pati par sevi saka: “Esmu sieviete, kura glezno.” Tā par viņu runā arī citi, viņas stilu dēvējot par virtuozu un viņas mākslu – par starojošu un dzīvi apliecinošu.
Mākslinieces 65 gadu jubilejas izstādē “Ekspresijas. Abstraktā glezniecība” būs aplūkojami viņas abstraktās glezniecības perioda darbi no liriskas abstrakcijas līdz ekspresīvām, dabas noskaņu vērojuma un filozofisku pārdomu rosinātām kompozīcijām. Pati māksliniece atzīstas, ka šī izstāde ir apliecinājums dzīves briedumā pieņemtajam lēmumam ļauties bezpriekšmetiskās mākslas burvībai un izaicinājumiem. “Dominējošās gleznu tēmas caurvij krāsu spektra emocionālā ietilpība un pašvērtība, kā arī horizonts kā filozofisks jēdziens un ainavas elementi. Ar to starpniecību iespējams izdzīvot dzīves uzvaras un drāmas.” Ekspresīvas ir ne vien A. Melderes gleznas, bet arī to nosaukumi, tie pauž dzīves uztveres skalu no romantiskām ilgām līdz nepiepildītu cerību tukšumam. Izstādes veidotāji par mākslinieces rokrakstu saka: “Viņas meistarīgie ekspresīvie triepieni ir krāsās iekodēta dvēseles substance, kas ar pavasarīgu mirkļu tvērumu spēj radīt romantisku dzīvesprieku.”
Skatītājiem šī izstāde radīs pavasarīgus un gaišus mirkļus, jo mākslinieces audekli staro no iekšpuses, un mākslinieces apbrīnojamā enerģija burtiski pulsē krāsu sarežģīto attiecību savstarpējās vibrācijās, aizraujot sev līdzi arī skatītāju. Raksturojot savu pēdējo gadu veikumu, Anita saka: “Šobrīd mani atkal interesē reālismam tuvs izteiksmes veids, bet abstrakcijā gūtās atziņas un izdzīvotais laiks ir mana bagātība. Gribu ticēt un cerēt, ka tas, ko esmu darījusi un daru, tiks saprasts un novērtēts.”
