Anita Skudra. Bez pienācīga valsts lobija Eiropā Latvijas lauksaimniekus sagaida daudz bezjēdzīgu nosacījumu 1
AS “Rīgas Dzirnavnieks” direktore un valdes locekle Anita Skudra
Šobrīd ir nepieciešams daudz lielāks lauksaimnieku lobijs Eiropas Parlamentā, nekā tas bijis līdz šim. Patlaban Eiropā notiek diskusijas par daudziem priekšlikumiem regulējumos kopējā lauksaimniecības politikā, kas būtiski ietekmēs Latvijas lauksaimniekus, tostarp graudkopjus.
Kā dažus no būtiskākajiem aspektiem diskusijām “Briseles koridoros” var minēt izmaiņas platībmaksājumos un subsīdijās, stingrākus plānus klimata izmaiņu novēršanā, kas rodas no lauksaimnieciskās darbības – piemēram, aizliegums atstāt kailu arumu ziemā, augsnes mēslošanas ierobežojumi, speciālu aplikāciju mēslošanai izmantošana u.tml., kā arī Brexit, kas samazinās kopējo Eiropas Savienības budžetu, kā rezultātā sagaidām mazāks finansiāls atbalsts lauksaimniekiem.
Diskusijas, kas notiek šobrīd Eiropas Parlamentā saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku nebūt neuzlabos mūsu lauksaimnieku dzīvi – tieši pretēji.
Nākotne iezīmējas ar daudz lielāku birokrātiju, ierobežojumiem, stingrākām prasībām un vēl pašu investīcijām, lai saņemtu subsīdijas dažādām darbībām.
Šajā gadījumā, kamēr tās vēl ir diskusijas, valsts līmenī ir jādomā, kā vēl aktīvāk aizstāvēt Latvijas lauksaimniekus – kā izdarīt tā, lai būtu dzirdīgas ausis, kas mūsu balsi vēl vairāk sadzird.
Iespējams, ir jāpalielina politiskais atbalsts, vairāk parlamentāriešiem par savu mērķi Briselē izvēloties lauksaimneicību un tās darba grupas.
Raisa bažas tas, ka jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti “neraujas” aizstāvēt lauksaimnieku intereses, piesakot sevi dalībai citu jomu, ne lauksaimniecības darba grupās.
Šobrīd no visiem parlamentāriešiem tikai Roberts Zīle ir sevi pieteicis kā lauksaimnieku interešu aizstāvi Briselē – pārējie ir izvēlējušies vieglāku jomu pārstāvniecību.
Jācer, ka spēles noteikumus kaut nedaudz varētu uzlabot Somija, kas drīzumā pārņems stafeti un kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Somija klimatisko apstākļu ziņā ir līdzīgā situācijā ar Latviju, līdz ar to var cerēt, ka daudzi bezjēdzīgi nosacījumi, kas nav vienādi piemērojami Eiropas dienvidu un ziemeļu valstīm, varētu tikt mīkstināti. Kā vienu no piemēriem var minēt ieceri, kas paredz noteikt, ka subsīdiju saņēmēji nedrīkstēs atstāt neapstrādātu zemi ziemas periodā.
Patīkami dzirdēt, ka daudzos jautājumos Zemkopības ministrija aktīvi darbojas un cenšas panākt, lai lauksiamniekiem netiktu uzspiesti nosacījumi, bet tos varētu pildīt pēc brīvprātības principa.
Tāpat pozitīvi ir vērtējama iniciatīva panākt, ka šie regulējumi un līdz ar to pārbaužu un dokumentācijas birokrātija atšķiras pēc saimniecības lieluma, mazākām saimniecībām panākot mazāku slogu.
