Anita Rošāne: “Ja dzirkstele ir bijusi, tad ogles vienmēr var uzpūst…” 1
Kanāla “STV Pirmā!” jaunajā šovā “Labojam ģimeni” uzmirdzējusi jauna šova vadītāja: psiholoģe un komunikācijas trenere Anita Rošāne – viņa mēģina labot ne tikai rutīnā iegrimušu pāru dzīvesvietu, bet arī pašas attiecības. “Veselīgu, cieņpilnu attiecību pieredzi mēs vispirms saņemam ģimenē un nesam to tālāk, pasaulē,” ir pārliecināta Anita. Viņa arī uzskata, ka laime nav ārēju apstākļu kopums, bet katra paša izvēle.
Anita Rošāne ikdienā ir diplomēta sabiedrisko attiecību eksperte un psiholoģe – viņa ir lektore, uzstājoties atšķirīgās auditorijās dažādās Latvijas pusēs, vada komunikācijas treniņus darbavietās, sniedz arī individuālas konsultācijas. Savulaik veidojusi savu attiecību lapu izdevumā “Reģionālā prese Diena”, ilgi strādājusi ar darba meklētājiem un bezdarbniekiem, palīdzot viņiem atrast sev piemērotāko nodarbi un apzināties savus resursus, stiprināt motivāciju. Šobrīd Anita papildina zināšanas amatu psiholoģijā, atgriežoties studentes kārtā, smejot, ka studenta apliecību nu uzrādot reizē ar vecāko meitu (20). “Esmu projektu cilvēks. To prasa mūsdienu dzīves ritms – cilvēki vairs neizvēlas profesiju visam mūžam. Tev ir jāspēj mainīties līdzi laikam, jo konkurence un paaudžu atšķirības mūsdienās ir visai izteiktas. Ja neseko tam līdzi, vari palikt ārpusē.”
Anitu sastopu Ogrē, kur viņu, rīdzinieci, savulaik atvedusi tieši mīlestība. Šeit kopā ar vīru viņa audzina divas meitas – jaunākajai ir 10 gadu. Tikko atgriezusies no īsa un saulaina ceļojuma Spānijā, kur, vecākās meitas pamudināta, devās divatā kopā ar dzīvesbiedru. “Bērnu vecākiem ir vajadzīgs laiks divatā, un paldies mūsu vecākajai meitai par to, ka pamudināja – attiecībām, tāpat kā mums katram atsevišķi, laiku pa laikam ir vajadzīgs uzpūst kvēlojošās ogles liesmā,” smaida Anita.
Kas jūs pamudināja izmēģināt pavisam jaunu pieredzi – televīzijas formātu?
Manuprāt, dzīvē ir tā iekārtots – ja tu kaut ko dari kvalitatīvi, tad informācija par tevi agri vai vēlu nonāk īstajās ausīs, kā tas notika manā gadījumā. Acīmredzot raidījuma veidotājiem bija kāda vīzija par cilvēku, kādu viņi vēlas redzēt, un te nu es esmu. Neizturos pret būšanu televīzijā kā kaut ko ārkārtēju – tas vienkārši ir darba piedāvājums. Pēc dabas esmu azartisks cilvēks, man patīk izaicinājumi.
Piekritāt uzreiz?
Jā! Esmu cilvēks, kurš dzīvē piekrīt dažādām iespējām. To mācu arī savām meitenēm – dzīve piedāvā iespējas, kas jāizmanto. “Nē” varēs pateikt vienmēr. Man patika raidījuma ideja: ģimene, attiecības – šis ir viens varen labs darba piedāvājums, kas patiesi rada prieku. Prieks arī par to, ka raidījums izdevies korekts un gaumīgs, nevis “dzeltens”.
Ikdienā pasniedzat komunikācijas prasmes – vai arī komunikācija attiecībās ir kaut kas tāds, kas mums jāmācās?
Esmu ievērojusi vismaz trīs lietas, kas šeit, Latvijā, mums joprojām pieklibo – pieklājība, laipnība, iecietība. Tās ir lietas, kas it kā būtu jāiemāca mājās, ģimenē. Kaut vai vienkārša sasveicināšanās no rītiem. Esmu novērojusi, ka reizēm saviem bērniem neiemācām pašsaprotamas lietas, piemēram, nejaukties citu sarunā, pieklājīgi izturēties pret citiem bērniem, rēķināties ar savām un citu vajadzībām. Labākais veids, kā iemācīt, ir piemērs. Arī pieaugušie reizēm ir dusmīgi un īgni – tas nozīmē, ka kaut kur iekšā grauž baigais tārps, un tad tas ir jāatrod. Jā, varbūt mēs, latvieši, esam ziemeļnieki un ieturam lielāku distanci viens no otra. Mums varbūt labāk patīk, ka vilcienā līdzās “sēž” tava soma, nevis cilvēks. Tomēr laipnība un pieklājība nemaksā neko.
Iemesls nesaskaņām pāru attiecībās ir tā pati neprasme adekvāti komunicēt vienam ar otru?
Risināt attiecības – tā ir māka. Cilvēki jautā – kāpēc pazudusi “dzirkstele” starp mums? Pirmkārt, kurš teica, ka tai jābūt visu laiku? Otrkārt, lai tā būtu, ir jāiegulda darbs. Ir cilvēki, kas attiecības spēj noturēt ilglaicīgi, bet man ir pazīstami arī tādi pāri, kuri partnerus maina, līdzko ir pirmās grūtības. Protams, ja attiecības ir neveselīgas, katastrofālas, labāk ir tās pārtraukt nekā visu mūžu mocīties. Tomēr ir jābūt gatavam ieguldīt attiecībās, piemēram, būt pacietīgam, risinot kaitinošas sadzīves problēmas.
Tagad daudz tiek piesaukts lomu sadalījums ģimenē. Jums ir savs zelta griezums?
Mūsdienās ģimenei noteikti vairs nav viena noteikta forma. Pasaule šobrīd ir ļoti mainījusies – vairs nebūs tā, ka sieviete tikai sēdēs mājās, bet vīrietis pelnīs naudu. Pie mums ir ienācis skandināvu modelis, kad abi uzņemas gan naudas pelnītāja, gan bērnu aprūpētāja lomas. Stabils ģimenes modelis ir abu pāra pušu vienota izpratne par pamata lietām, ļaujot partnerim būt tādam, kāds viņš ir.
Ja tomēr ikdiena attiecībās gūst virsroku, vai iespējams un vai vispār vajag atgriezt agrāko iemīlēšanās “dzirksteli”?
Mans redzējums – ja tā “dzirkstele” vispār ir bijusi iepriekš, tad tās ogles, tāpat kā “Prāta vētras” dziesmā, vienmēr var uzpūst.
Ikvienu pāri ietekmē ārēji notikumi: ģimenē ienāk bērni, viņi aug, aiziet savā dzīvē, bet mēs paši slimojam, zaudējam darbu, tuviniekus. Tie ir pārbaudījumi, ar kuriem jātiek galā. Ja, piemēram, pāris labu laiku ir bijuši tikai tēvs un māte, tad pēc bērna aiziešanas paliek tukšums.
Reizēm attiecībās cilvēki meklē savu problēmu risinājumu. Piemēram, kādu, kas būtu tēva, mātes vietā.
Laimīgi var būt tikai divi pašpietiekami cilvēki, kuri viens otru papildina. Ja tev stāsta, ka nevar bez tevis izdzīvot, kas šķiet tik romantiski, tas nav īsti veselīgi. Labi ir tad, ja saka – es tevi mīlu, man ar tevi ir kolosāli būt kopā. Bet ir viena nianse – arī tad, ja otra nav klāt, cilvēks tāpat jūtas labi. Tā ir harmonijas atslēga. Cilvēks ir garīgi vesels, pats tiek galā ar sevi un nav “kruķis” otram. Varbūt tas skan egoistiski, bet tas ir veselīgi.
Ticat, ka šova “Labojam ģimeni” publiskais formāts var kaut ko mainīt attiecībās, kas nonākušas strupceļā?
Ģimenēm, kuras ir šovā, tas ir jauns piedzīvojums – grūdiens. Protams, kā viņiem klāsies tālāk – par to atbildīgi viņi paši. Skaidrs, ka ar vienu raidījumu nenotiek burvju pārvērtības. Es saku – mēs dodam virzienu, tagad jums jādara pašiem. Tomēr, ja es domātu, ka šāds raidījums viņiem varētu kaitēt, es nekādā ziņā nebūtu piekritusi tajā piedalīties. Protams, šovbizness lielā mērā ir balstīts principā – jo vairāk skandāla, kašķu, jo augstāki reitingi. Šajā gadījumā šova veidotāju uzdevums ir būt gana smalkjūtīgiem, saglabājot līdzsvaru starp šo privāto un publisko, nenodarot pāri šiem cilvēkiem.
Ikdienā palīdzat citiem, bet kas pašai allaž liek būt formā. Kā atjaunojat savus resursus?
Lai dotu otram, pašam ir jābūt “kārtībā”. Protams, bagātina arī mijiedarbība ar cilvēkiem – gan labie vārdi, gan atzinība, gan rezultāts. Esmu mācījusies un joprojām mācos saglabāt līdzsvaru starp došanu un ņemšanu, saglabājot sevi, atjaunojoties. Esmu pārliecināta, ka sievietei vienmēr jābūt formā, nevajag apgrūtināt citus ar savām problēmām, un ir svarīgi saglabāt māku priecāties par mazām lietām. Kaut vai starp lekcijām, kas reizēm nogurdina, apsēsties kafejnīcā un vienkārši paskatīties uz skaistiem cilvēkiem. Izbaudīt mirkli, saredzot ikdienas krāsas.
Jums ir laimes recepte?
Nosacījumus būt nelaimīgam cilvēks izdomā pats. Vienmēr būs kāds jaunāks, smukāks, bagātāks vai tievāks. Tā salīdzinot, tu pats paraksti sev spriedumu. Cilvēks, guļot pieczvaigžņu viesnīcā, kūrortā, saulītē, domā briesmīgas domas. Psiholoģijā ir jēdziens “garīgā higiēna” – tu seko līdzi ne tikai tam, ko tu ēd, bet arī to, ko tu domā – mēs mēdzam domāt sliktas lietas par citiem, par sevi. Otra lieta – neļaut izdzist savai iekšējai saulei. Tā, lai tavs smaids ir dabīgs, lai tevī iekšā prieks par dzīvi, par cilvēkiem.
Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?
Enerģija. Prieks. Piedzīvojums.
Bez kā nevarat iedomāties savu dienu?
Bez rīta rituāla, kas sagatavo dienai.
Lielākais sasniegums darbā?
Izstrādāju rokasgrāmatu pašvaldību darbiniekiem klientu apkalpošanai dažādās komunikācijas vidēs, arī apmācīju viņus. Vai reize, kad lasīju lekciju par profesionālo izdegšanu ļoti smagā, uzbrūkošā auditorijā, bet nepadevos, noturēju korektu stāju.
Labākā izklaide?
Teātris. Vismaz reizi mēnesī dodamies turp, arī kopā ar meitām. Pēdējā laikā iepriecināja gan “Pūt, vējiņi!”, gan “Baltiešu gredzens”.