Anita Daukšte: Trampa spēriens pa Eiropas pakaļu 800 miljardu vērtībā
0
Nedēļa sākās ar šoku: ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par pilnīgu militārās palīdzības pārtraukšanu Ukrainai. Tas nebija zibensspēriens no skaidrām debesīm. Debesis jau sen mutuļoja un vārījās, velkot tumšus mākoņus virs Ukrainas iespējām cīnīties par savu valsti ar ASV palīdzību.
Jāteic, ka matu plēšana no galvas Eiropas līderu kabinetos nebija pārāk ilga. Ar 800 miljardus eiro vērtu Eiropas aizsardzības plānu “ReArm Europe” Trampa noniecinātā Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena nāca klajā otrdien. Četras dienas pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pazemošanas Baltā nama Ovālajā kabinetā.
Politika ir bijusi personiska vienmēr un kļūst vēl personiskāka. Tās norisēs jāņem vērā gan Trampa narcisisms, gan Zelenska izmisīgais pašlepnums, gan fon der Leeinas sievišķīgais spīts. Domāju, ka pēdējam bija gana liela loma 800 miljardu aizsardzības plāna izveides iniciatīvā, ņemot vērā, ka Tramps augstprātīgi ignorējis Eiropas augstāko vadību. Abas dāmas – fon der Leiena un ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa nav pat izpelnījušās tikšanās ar ASV prezidentu un komandu.
Bet, protams, tas nav izšķiroši.
Izšķiroši ir tas, ka Eiropas Savienība ir gatava aizstāvēt savas intereses. Beidzot ir skaidri pateikts, ka kara apstākļos, līdzīgi kā kovidā, nav jāsēž fiskālās disciplīnas grožos.
Leiena ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai. Ja vēl ES noņemtu no savām kājām “zaļā kursa” važas, vispār būtu ideāli. Sapņi par klimatneitralitāti, kuru mēģina iedzīt ar naudassodiem, ir vienkārši jāaizmirst kā ļauns murgs. Kaut vai tāpēc, ka klimatneitralitāti nevar panākt, ja to mēģina izdarīt vienā kontinentā. Nekļūsim smieklīgi prioritātēs.
Prioritātes ir pavisam nopietnas un skaidras un tās nosaka fakti – ASV prezidents, kaut arī mutiski apliecina ievērot NATO saistības, pēc būtības tās ignorē. Palīdzības pārtraukšana Ukrainai, nesaskaņojot ar NATO sabiedrotajiem, ir vēl viens tā pierādījums.
Tramps Ukrainas liktenīgo kārti plāno izspēlēt ar Krieviju, bez Ukrainas. Visticamāk, ka viņš jau bija vienojies ar Krievijas diktatoru Putinu par interešu sfēru sadali Ukrainā, vēl pirms politiskās izrēķināšanās ar Zelenski Baltajā namā. Visa notikuma dramaturģija liecināja, ka Trampam vienkārši ir jāatrod veids, kā publiski padarīt Ukrainas prezidentu par vainīgo “miera” nenoslēgšanā ar Krieviju. Zelenskis nevēlas mieru, tāpēc ir izslēdzams no sarunām – tāda ir trampaloģija.
Jāteic, ka Trampam nav izdevies tikai viens – iegūt morālu pārākumu šajā diskusijā pasaules acīs. Citādi- pats Zelenskis, kaut arī ar kavēšanos, ir atzinis Trampa spēka paņēmienu. Viņš otrdien paziņojis, ka vēlas sakārtot attiecības ar ASV prezidentu strādāt Baltā nama saimnieka “stingrā vadībā”, lai nodrošinātu ilgstošu mieru Ukrainā.
Baidos, ka Trampam kā brutālam un zemiskam cilvēkam ar to būs par maz. Viņš tieksies aizvākt Zelenski no politiskās skatuves vispār, jo cieš tikai lišķus un lojālistus, turklāt Ukrainas “problēma” viņam traucē lielmaņu un diktatoru stilā “sakārtot attiecības” ar Putinu.
Demokrātiskās vērtības, valstu suverenitāte? Ak, aizmirstiet, tās nav jābāž Baltā nama saimnieka degunā.
Pieļauju, ka šajā situācijā labāk ir šausmīgas beigas, nevis šausmas bez gala. Ar ASV ir viss skaidrs. Trampa vadībā tā ir atgriezusies pie 1823.gada ASV prezidenta Monro doktrīnas, proti – Amerikas Savienotās Valstis neuzskata, ka tām būtu jāiejaucas Eiropas nāciju savstarpējās attiecībās, bet savukārt sagaida, ka Eiropas lielvalstis neveidos ietekmes sfēras Amerikas kontinentā.
Ja Trampa Amerikai nav daļas par Eiropu, tad Eiropai visam jābūt skaidram: tagad ir jābūvē jauna kolektīvās drošības sistēma Eiropā. Arī 800 miljardiem nav nekādas jēgas ārpus kolektīvās drošības sistēmām. Tāpat kā ārpus kolektīvās drošības sistēmām nav jēgas tam, cik kura valsts atvēl procentus aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta. Īpaši jau Baltijas valstīm šie Eiropas 800 miljardi eiro ir nozīmīgi tad, ja kopējā sistēmā mēs saņemam arī papildus drošības garantijas. Tādas, kas nav atkarīgas no aizokeāna valsts līdera noskaņojuma svārstībām un diktatoriskā stila.
LA.LV redakcija vērš uzmanību! Šajā rakstā atspoguļots autora subjektīvais viedoklis, kas var nesakrist ar redakcijas viedokli.
