Anita Daukšte par “Straupes” stāstu: Kalposim vietējam biznesam ar sirdi, dvēseli un vēderu
0
Pirmdien, 14.aprīlī Pārtikas un veterinārais dienests atļāva piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Straupe” pilnībā atsākt manuāli fasēto piena produktu ražošanu un tirdzniecību. Šāda ziņa raisīja gan vieglu pārsteigumu, ņemot vērā, ka vēl tikai 11.aprīlī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par apstiprinātu infekciju ar patogēno E.Coli vēl diviem uzņēmuma darbiniekiem (tātad kopumā deviņiem).
Pārsteigums par PVD lēmumu gan nebija ļoti liels, ņemot vērā plašo soctīklu kampaņu, kur, sākot ar politiķiem un beidzot ar mājsaimniecēm, tika zvērēta uzticība “Straupes” produkcijai un gatavība to patērēt līdz kapa malai, kā smejies, “labā nozīmē”.
Kas un kādi apsvērumi tad PVD ģenerāldirektoram Mārim Balodim, tik pieredzējušam un kompetentam vadītājam, kurš iestādi vada kopš 2010.gada, varētu likt pieņemt lēmumu, kas acīmredzami izraksta indulģenci uzņēmumam, kura produkcija tika vainota tik nozīmīgā pārkāpumā: būt par cēloni vismaz 60 bērnu smagā saslimšanā ar bīstamu zarnu vīrusu, jeb kā agrāk to sauca – ar dizentēriju?
Iedomājos šādu telefonsarunu: “Sveiks, Māri, kā iet? .. Ā, labi, saki? … Nu jā, jūs vareni pastrādājāt ar Perevoščikovu ar to “Straupi”, pat britus spečukus iesaistījāt… Kāpēc tev nepatika versija par grieķu un spāņu zemenēm? … Nebija pie vainas, saki? Nuuu, bet Māri – tu taču saproti – Grieķija un Spānija ir tālu, viņiem tirgus liels, un vispār, kas mums daļas gar viņiem? Bet te – vietējais uzņēmums!!! Latvieši!!! Vadītājam pat uzvārds tāds pats, kā tev! Ko, tu nesaprati mājienu? Labi, es tev vienkāršāk paskaidrošu: Kārli Ulmani zini? Ak, protams, kurš tad nezin. Un kāds ir Ulmaņa slavenākais teiciens? “Es palieku savā vietā, jūs paliekat savējā!” Tagad saprati? Ja? Super! Tagad tikai “Elvi” un “Rimi” uz jūtām jāpaspiež, lai atliek atpakaļ “Straupi” plauktos. Ar “Rimi” jau būs viegli, izspēlēsim “nacionālo kārti”, kā nekā dāņu uzņēmums, lai nedomā te vietējos apspiest, ar “Elvi” grūtāk būs, nez, ko viņiem piesiet? Labi, es saprotu, nav tavas problēmas, tikai skaļi domāju. Nu, tad, līdz nākamai reizei, tfu, tfu, tfu!”.
Protams, jūs sapratāt: neticiet, ka bijusi šāda telefonsaruna. “Telefontiesības” valsts pārvaldē, kā zināms, ir atceltas jau tālajos deviņdesmitajos…. Un tagad, kad visu var noslēpt datu “mākoņos” , fiksēt un dokumentēt – vēl jo vairāk. Neviens neriskēs. Visi visu saprot pēc noklusējuma.
Un tas, kas ir nešaubīgi izdevies “Straupes” atbalsta organizētājiem: tas ir – pārcelt faktus uz ticības – neticības lauciņu. Līdzīgi, kā tas bija kovidā: kur vieni bļauj, ka “kovida nav, kovids neeksistē”, bet citi sacenšas paranojā, izdomājot aizvien stulbākus veidus, kā ierobežot cilvēkus, pārliecībā, ka šādi ierobežo infekcijas izplatību.
Un te taču viss tik izdevīgi analoģijās sakritis – atkal taču vainīgos, pēc – starp citu – visai ilgas un rūpīgas izmeklēšanas – atklājis SPKC pieredzējušā epidemiologa Jurija Perevoščikova vadībā! Brīnums vēl, ka soctīklotāji neliek atvainoties par šo darbu, nekas taču nav vieglāk, kā velt vainu, tā teikt, no slimās galvas uz veselo.
Vispār jau “Straupe” skandāls nav pirmais Latvijas vēsturē, kur vietējais piena pārstrādes uzņēmums tika vainots dizentērijas uzliesmojuma izraisīšanā. 2001.gada janvāra beigās “Tukuma piena” produkcija tika vainota dizentērijas uzliesmojumā Jelgavas sardzes pulkā un redzes invalīdu centrā. Un, kā ziņoja mediji, toreiz “veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka vairāki uzņēmuma darbinieki ir slimojuši ar dizentēriju, taču uzņēmuma produkcijā slimības izraisītāji atrasti netika.” Teju vārds vārdā, kā tagad par “Straupi”. Tieši tāpat arī pārtikas uzraugi apturēja “Tukuma piena” darbību, bet vēlāk atjaunoja. Taču ne jau tādā ātrumā, kā tagad ar “Straupi”. “Tukuma pienam” nācās vēl ilgi atjaunot paputējušo reputāciju un izcīnīt atpakaļ savu tirgus daļu, bet tas izdevās.
Visticamāk, tas izdosies arī “Straupei”. Nezinu, vai te līdzēs taktika nevienam neatvainoties, nepierādīt savu nevainīgumu, bet spītīgi turēties pie savas pārliecības par pārbaudītāju kļūdām un ārzemju konkurentu sazvērestību. Vai arī palīdzēs soctīklu kampaņa, kur visi, īpaši politiķi, cenšas demonstrēt lojalitāti “Straupes” produktiem. Daži no šiem politiķiem varētu savām Facebook un Instagram bildītēm ar “Straupes” kefīru vai biezpienu vēl pielikt pašvaldību vēlēšanu listes un savu kārtas numuru tajā klāt. Tā teikt, lai vēlētāji zina, kurš te ar sirdi, dvēseli un vēderu kalpo vietējam biznesam.
Bet tā – lai veselība visiem – gan tiem bērniem, kas cīnās par savu veselību slimnīcā un mājās. Gan saimniecisko veselību vietējam biznesam – tādam, kas visu dara pēc labākās sirdsapziņas.
