Anita Daukšte: Kur pazuda jēdziens “Ukrainas uzvara”?
20
1000.dienas ar karu Ukrainā bija robežšķirtne, pēc kuras var vēlreiz fiksēt “frontes līniju” nevien fiziski, bet arī prātos un amatpersonu retorikā. Viens no pamatsecinājumiem: no amatpersonu, ekspertu izteikumiem un spriedumiem šobrīd ir pazudis jēdziens “Ukrainas uzvara”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēl rudens sākumā apbraukāja ietekmīgākās Rietumvalstis ar savu “Ukrainas uzvaras plānu”, bet ir skaidrs, ka tas netika atbilstoši uztverts. Pat, ja atsevišķi tā punkti – piemēram, par ASV tālās darbības raķešu lietošanu Krievijas teritorijā – ir piepildījušies, tad tas ne tuvu nenozīmē, ka būtu mainījusies plāna uztvere. Ukraina var izturēt, bet ne uzvarēt. Ja šāds teikums parādītos kādā rakstā vēl pirms gada, tad tā autors tiktu nekavējoties pakļauts soctīklu “Linča tiesai” , un varētu pateikties vēl Dievam, ka pie viņa durvīm nepieklauvētu Valsts drošības dienests par Krievijai tīkamu naratīvu izplatīšanu publiskajā telpā.
Bet šobrīd viss ir mainījies. Pats Ukrainas prezidents, jau pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, intervijā ASV TV kanālam Fox News paziņoja: Ukraina zaudēs karu pret Krieviju, ja ASV samazinās militāro finansējumu Kijivai. Ņemiet vērā: Zelenskis teica – nevis “nevarēs uzvarēt”, bet “zaudēs karu” un “tikai diplomātija ļaus izbeigt šo karu”. Šādiem vēstījumiem ir principiāla nozīme, jo līdz šim dominēja pārliecība, ka viss izšķirsies kaujas laukā.
Turklāt izskatās, ka Krievija, t.i. Putins joprojām uzskata, ka viss izšķirsies kaujas laukā, un jebkādas sarunas ir gluži liekas.
Vismaz pagaidām kaujas laukā nekas neliecina par slepeno ASV, Krievijas, Ukrainas ar Ķīnas starpniecību notiekošo sarunu efektivitāti.
Kas ar amatpersonu teikto ir noticis Latvijā? Arī Latvijas amatpersonas, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā retorikā vairs nelieto vārdus par uzvaru.
Pieminot Ukrainas karā bojāgājušos, Valsts prezidents pauda: “Tikai tad, ja turpinās izdarīt visu veidu spiedienu uz Krieviju, tikai tad, kad Krievija sapratīs, ka karš ir jāpārtrauc, karš arī tiks apturēts.” Pievērsiet uzmanību – “apturēts un jāpārtrauc”, nevis “uzvarēts”.
Šeit minētie piemēri ir nevis, lai ko pārmestu attiecīgajām amatpersonām, bet lai fiksētu izteikumu atbilstību realitātei un izmaiņām domāšanā par šī kara nākotni.
Un diemžēl šeit nav ar ko iepriecināt. Jālasa taču ir ne vien to, ko saka Zelenskis un Rinkēvičs, bet arī to, ko vēsta Krievijas diktators Putins. Līdz šim Krievijas eksperti ir stingri dalījušies divās daļās: vieni, kuri apgalvo, ka “Putins, Medvedevs tikai muld un grabina dzelžus” un otri, kas saka: “lasiet izteikumus burtiski, caur tiem pavīd Putina patiesās domas”.
Es personīgi vairāk noticu otrajiem, jo tieši viņi ir tie, kas prognozēja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī. No Putina pēdējās publiskās uzstāšanās, vēstījuma Krievijas tautai burtiski var nolasīt sekojošo: tā kā Ukraina ir raidījusi uz Krievijas teritoriju ASV un Lielbritānijas piegādātas raķetes, tad “mēs uzskatām sevi par tiesīgiem lietot mūsu ieročus pret militāriem objektiem tajās valstīs, kas ļauj lietot savus ieročus pret mūsu objektiem”.
Katrs jau teiks: “Uzskatām par tiesīgiem lietot” un “lietosim” – nav viens un tas pats,” bet jāsaprot, ka šis “mēs” ir “es, Krievijas kungs un ķēniņš, Vladimirs Putins”, kurš ir iegājis tādā personīgās visvarenības fāzē, ka kodolieroču lietošana viņam vairs nav nekāds veselā saprāta diktēts “tabu”.
Pasaules bojāeja viņam būtu vien personīgās varenības apliecinājums. Ekspertu stāsti par to, ka “viņš pārlieku mīl sevi, lai riskētu ar savu dzīvību” šobrīd šķiet jau mazāk ticami. Paļāvība, ka viņš nobīsies, jo “ASV bliezīs pretī”, ir reāli minimāla. Sākot jau no tā, ka ASV diez vai “bliezīs”. Bet to, ka karu noslēguma fāzēs notiek individuāla un kolektīva neprāta noziedzīgi akti, spilgti un traģiski apliecināja Otrais pasaules karš.
Nu, kam vajadzēja, piemēram, ar degbumbām nodedzināt Vācijas pilsētu Drēzdeni, vienlaikus lemjot nāvei 25 tūkstošus cilvēku? Kam vajadzēja uzmest atombumbu uz Hirosimas un Nagasaki? Vai tad Japāna tāpat nebūtu kapitulējusi sabiedrotajiem un būtu spējīga turpināt karu?
Tāpēc realitātē neviens nav apstrīdējis romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdus: si vis pacem, para bellum jeb gribi mieru, gatavojies karam.
Šo arī jāņem vērā, kad domājam par to, vai Putina “apetītei” un ambīcijām ir kādas robežas, cita veida šķēršļi.
Kā izteicies Krievijas disidents, intelektuālis Dmitrijs Bikovs, Putina darbības ir viena cilvēka lēciens bezdibenī, paraujot līdzi pasauli, un ne Baidens, ne Harisa, ne Tramps to nevarētu apturēt.
Pat, ja par ASV prezidentu kļūtu Jēzus Kristus, Bikovaprāt, diezvai tas ko mainītu. Noteikti nepretendēju uz tāda līmeņa analītiku, taču domāju, ka Putins ir noteikti lasījis krievu literatūras klasiku – piemēram, Nikolaja Ostrovska lugu “Līgava bez pūra”, kur maziskais ierēdnītis Karandiševs nošauj savu skaisto līgavu Larisu, kas viņu pametusi, ar tekstu “tad netiec nevienam”. Putins diemžēl ir tieši tāds tips, kas šo “netiec nevienam” var attiecināt nevien uz Ukrainu, bet arī uz pasauli kā tādu.
Tiem, kam sabojāju garastāvokli trešdienas rītā, varu pateikt arī ko labu – pieminētajam “gribi mieru, gatavojies karam” – ir arī arī kāda garīgi meditatīva īpašība: proti, gatavojoties ļaunākajam, tu esi glābts. Jo ļaunākais vai nu vienkārši nenotiks, vai arī tu zināsi, kā to pārciest.
