Janvāra pēdējā dienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs bija “izsaucis uz paklāja” visu 14.Saeimas frakciju vadītājus un darīja zināmu savu iecerēto likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis būs palielināt sabiedrības iesaisti politikā. Nostiprināt sabiedrības pārliecību, “ka mēs arī kaut ko varam”, nevis kā šobrīd, kad “viss tiek izlemts mūsu vietā”. Rinkēvičs piedāvā pazemināt referendumu jeb tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo balsu “latiņu” no 150 tūkstošiem parakstu uz pagaidām nenosauktu skaitli, bet tā, lai, iespējams, beigtos kopš 2012.gada valodas referenduma jebkurai jaunai likumdošanas iniciatīvai uzliktā parakstu nesavākšanas karma.
Atgādināšu – Saeima pirms 12 gadiem, ar “Vienotību” priekšgalā nolēma ierobežot pilsoņu iniciatīvas likumdošanas jomā, lai apgrūtinātu iespēju notikt, piemēram, tik sabiedrību un valsti šķeļošam referendumam, vai latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā.
Šobrīd Rinkēvičs arī nerosina pazemināt parakstu vākšanas “latiņu” Satversmes nozīmīgāko jeb konstitūcijas “kodola” jautājumu izlemšanai. Tātad ne valstiskumu, ne valodu, ne citus valsts pamatus cementējošus jautājumus šīs likumu izmaiņas, ja tiktu pieņemtas parlamentā, neskartu.
Jādomā, ka šī nebūs vienīgā likumdošanas iniciatīva no Valsts prezidenta puses, lai vismaz radītu ilūziju sabiedrībai, ka tai ir tiesības uz līdzdalību politiskajos procesos. Jo tur nu ir pilnīga taisnība visiem, ka
Visu salaidām grīstē ar Rail Baltica? Ai, nu gan jau kaut kā Eiropa “izvilks”. Norakstījām pusmiljardu valsts naudas airBaltic un atdevām par “sviestmaizi”? Nu, nebija taču citu variantu… Izmuļļājām zāļu cenu reformu? Nē, nē… neesam vēl iestrādājušies…. Izgāzāmies kā vecas sētas ar Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu? Bet taču – beigas labas, viss labs… Visiem ministriem reitingi kaut kur ap grīdlīsti un zemāk? Ai, nu ko jau tas SKDS Kaktiņš saprot no reitingiem…Un galu galā – algas sev pacēlām?! Pacēlām! Jo algas taču ne par reitingiem maksā!
Rinkēvičs, būdams viens no pieredzējušākajiem stratēģiem šajā politiķu plejādē, labi apzinās, ka sabiedrības inertumam ir zināmas robežas. Turklāt brīdī, kad aizjūrā valsts pārvaldē plosās orkāns Tramps, daudziem var rasties jautājums, kāpēc šādi revidēt valsts pārvaldi nevarētu arī Latvijā? “A ja nu sanāk?” – kā teica Valsts prezidents gadumijā.
Labs tas prezidents, kas jau savlaicīgi domā par otro termiņu. Rinkēviča izredzes šajā jomā vismaz pagaidām ļoti cieši saistās ar “Jaunās Vienotības” (JV) ietekmi. Bet pie esošā politiskā snieguma JV ir iespēja kaut kā veģetēt līdz nākamajām vēlēšanām, izmantojot divus faktorus -neviens no opozīcijas pie varas neraujas (patiesībā tā ir vāja un sašķelta) un bez JV valdībā šī pati opozīcija ne par ko nevienosies, jo JV, gribi vai negribi, joprojām spēj noturēt “vienīgā pieaugušā bērnudārzā” seju.
Ir iespēja veģetēt, bet ir iespēja arī zaudēt visu, ieskaitot “vienīgā pieaugušā seju”. Faktori ir vairāki, bet viens no nozīmīgiem ir jūnija sākumā notiekošās pašvaldību vēlēšanas. Īpaši Rīgā, parādīs, cik ļoti vēl JV spēj mobilizēt elektorātu, demonizējot pretiniekus. Vai pašvaldībās vāji pārstāvēts politiskais spēks ir cienīgs “rullēt valstī” – tāds jautājums noteikti parādīsies politikas kuluāros.
Valsts prezidents ar savām likumdošanas iniciatīvām mēģina iekustināt nevis tautu, bet gan politisko eliti. Vismaz piespiest to nopietni uztvert “pili” un nostiprināt “pils” klātbūtni politiskajos procesos, līdzīgi, kā tas ar bijis Vairas Vīķes – Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa prezidentūrās. Ja Saeima nepratīsies, tad “atlajst sajmu”, kā ņirdzīgi apzīmē neapmierinātās tautas balsi, var pāraugt par gluži leģitīmo “atlaist Saeimu”. Iemeslu atlaist ir pārpārēm, katrā ziņā, šobrīd parlamenta sniegums ir krietni vājāks par 10.Saeimas sniegumu, kura, akvaimandieniņ, atļāvās nenobalsot par kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā, un izpelnījās Zatlera “rīkojumu Nr.2”. To pašu, ko sacerēja viņa kancelejas toreizējais vadītājs Edgars Rinkēvičs.