20.janvārī ASV prezidenta pilnvaras pārņēma Donalds Tramps un pasaulē sākās jauna ēra. Visiem tiem, kam liekas, ka nevajag pārspīlēt fakta nozīmību, dēvējot to par jaunu ēru, varu teikt tikai vienu – pārmaiņu apmērs, ar kuru nāksies saskarties pasaulei, būs milzīgs un Trampa prezidentūra ir to būtiska sastāvdaļa.
Līdz ar Trampu varenākās pasaules lielvalsts politikā atgriežas MAGA (Make America Great Again) jēdziens, un tas nesola pasaulei, līdz ar to arī Latvijai, neko labu. Pašam par sevi jau jēdzienam nav ne vainas, ja vien Trampa izpratnē tas nenozīmētu ASV nacionālo interešu (lasi – lielo ASV magnātu ekonomisko interešu) kundzību pār likuma varu, arī pār ASV starptautiskajām saistībām. ASV iekšpolitikā tas nozīmēs varas struktūru revanšistisku “tīrīšanu”, bet ārpolitikā – lielvalstu diktāta politikas atgriešanos.
Var mierīgi paredzēt, ka Tramps vēl mazāk kā iepriekšējā prezidentūrā ņems vērā tādu ekonomiski politisko veidojumu kā Eiropas Savienība. Līdzīgi kā Krievija, kura ES valstu starpā mēģina saasināt ekonomiskās pretrunas, graujot tās vienotību, Tramps rīkosies visai līdzīgi. Atkal jau – nepārspīlēju – jo draudu un diktāta politika jau, vēl pat Trampam nestājoties amatā, bija sākusies, piemēram, piesakot ES dalībvalstij Dānijai pretenziju uz Grenlandi. Ak, nedosiet? Dabūsiet tādas ekonomiskās sankcijas tarifu un citos veidos, ka par maz neliksies…. Un atdos arī. Ne tikai kādu tarifu vai ekonomiska spiediena dēļ, bet arī tāpēc, ka
Jautājums pat, vai ar ES pārstāvjiem vispār kāds plāno runāt no ASV administrācijas pārstāvjiem? Vai ES diplomātiskajiem pīlāriem ir neformāli un patiesi, – ārpus oficiālā statusa – kontakti ar jauno Trampa komandu? Jo šie kontakti, noteiks īsto toni sarunās ar ASV. Visticamāk, ka nekādu kontaktu nav, ja pat Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena nebija ielūgta uz Trampa inaugurācijas ceremoniju.
Var tagad sajūsmināties, ka līdz ar Trampa nākšanu pie varas “tiks ierādīta vieta kreiso liberāļu varzai”, bet jāatceras, ka pat “vietas ierādīšanai” ir jānotiek civilizēti un demokrātiski, pretējā gadījumā “veselīga” konservatīvisma, nacionālisma atgriešanās var viegli pārslīdēt fašisma virzienā. No otras puses – kaut kāds iekšējais velniņš tomēr indīgi smīn, vērojot pašpārliecināto liberāļu idejisko agoniju. Sak, gribējāt pārkrāsot cilvēci varavīksnes krāsās, nu, tagad saņemiet – tāds haosa ģēnijs kā Tramps jūs aplies ar konservatīvo ideju mērci tā, ka acis nevarēsiet atvērt.
Latvijā ir daudz cilvēku, kas tomēr, neraugoties uz visu iepriekšminēto, priecājas par Trampa prezidentūru. Spilgtākais un atklātākais no viņiem ir izcilais režisors Alvis Hermanis, kurš sava ierakstā Facebook pauž uzskatu, ka līdz ar Trampa nākšanu pie varas sāksies “radikālas sabiedrības atveseļošanas pārmaiņas”. Viņš raksta:
“Uz brīdi iztēlosimies, ka no rītdienas Latvijas pārvaldi pārņem, piemēram, sekojoša komanda:
Prezidents Pēteris Sproģis,
Premjers Egils Helmanis,
Finanšu ministrs Guntars Vītols,
Aizsardzības ministrs Jānis Garisons,
Ekonomikas – Armands Broks,
Kultūras – Liāna Langa,
un tādā garā.
Tad, lūk, – līdzīgi radikālas sabiedrības atveseļošanas pārmaiņas no rītdienas sāksies ASV. Un pēc tam daudz kur citur pasaulē.
Veselais saprāts atgriežas. Kreiso impotentu ēra beigusies.
Izņemot Eiropu, kas aizkavējusies. Eiropa, kas līdz 20.gadsimtam bija pasaules ideju un tehnoloģiju avangards, pēdējo 50 gadu laikā pārējai pasaulei nav devusi neko un attiecīgi ir atpalikusi bezcerīgi. Eiropa ir atdota vecmodīgajiem kreiso liberāļu sektantiem, kuri māk tikai smuki runāt un sabojāt visu, kam ķeras klāt.
Ar rītdienu pārējai pasaulei sāksies jauni laiki.
Tikai mieru, – Latvijai nekas tāds nedraud.
Jo Latvijas sabiedrība pelnījusi tieši tādu pārvaldi, kāda šobrīd tai ir, un cits nekas tai arī nepienākas.”.
Iesaku šo Hermaņa FB ierakstu izlasīt no beigām uz sākumu, jo tas dod iespēju izprast, ka viņš realitāti saprot adekvāti un viņa Latvijas augstāko amatpersonu “kastings” vien tiešām ir ideja, kas nekad nerealizēsies. Hermanis ir, kā jau minēju, izcils režisors, un prot izveidot tādu aktieru trupu izrādei, kas vispilnīgāk realizēs režisora lugas redzējumu un ieceri. Līdzīgi ir izveidota arī šī “trupa”, ņemot par pamatu “aktieru” atbilstību diviem kritērijiem – uzskatu konservatīvismam ( un/vai nacionālkonservatīvismam) un neesamībai šobrīd valstiski nozīmīgos amatos. Viss būtu jauki, ja vien būtu saprotams – kas būs šīs “trupas” mākslinieciskais vadītājs un režisors? Tāds te nav nolasāms.