Anita Daukšte: Īsā pamācība panikas celšanā
0
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar savu slaveno tvītu “Never stop panicking” (“Nekad nepārstājiet krist panikā”) it kā esot reflektējis par Eiropas līderu samitu pirms Krievijas un ASV sarunām par Ukrainu.
Varbūt viņam tiešām gribējās iekustināt sirmmāmuliņas Eiropas līderus, lai beidzot sāk kustināt savas p…ieres, kā saglābt situāciju brīdī, kad ASV prezidents Donalds Tramps grauj (jau ir sagrāvis?) starptautisko drošības arhitektūru. Kā gadījās, kā ne, tieši todien parādījās vēsts, ka ASV plāno daļu karavīru izvest no Eiropas. Pagaidām tam apstiprinājuma nav, bet tā kā starptautiskajā politikā ir piepildījies daudz kas, ko nevarēja paredzēt ļaunākajos murgos, tad šis vairs nešķiet tikai baumu līmenis.
Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr – to arī var teikt par Rinkēviča sociālo tīklu performanci, jo diezvai kāda panika izcēlās Eiropas līderu vidū, bet Latvijas iedzīvotāju vidū gan.
Var jau būt, ka kādam šķiet smieklīgi, lietot 2025.gadā pretēju frāzi Kārļa Ulmaņa “jūs palieciet savās vietās, es palikšu savējā”, ko viņš teica 1940.gada slavenajā radiorunā pirms Latvijas okupācijas. Tiesa gan, panikas piesaukšana iepretim pārdomātam miera plānam nav nekas ne gudrs, ne labs.
Jautājums arī ir: vai ir pamats panikai? Ja Trampa un Putina vienošanās par Eiropas izslēgšanu no Ukrainas miera sarunām jūs uztrauc, tad – jā. Ja Baltijas valstu līderu neuzaicināšana uz Eiropas līderu samitu par to, kā risināt problēmu ar Trampa izaicinošo gatavību kopā ar Putinu atkal sadalīt pasauli ietekmes zonās – tad arī – jā.
Pat Eiropas “veco valstu” gatavība vairāk bruņoties nozīmē vien to, ka tās varētu atjēgties, un vairāk darīt SAVAI AIZSARDZĪBAI. Latvijas, Baltijas valstu drošības garantijas eksistē tikai kolektīvo drošības sistēmu, tādu kā NATO, ietvaros. Ārpus tām, piemēram, Francijai vai Vācijai, nav nekāda īpaša pienākuma rūpēties par Latvijas drošību.
Ja lielākais NATO partneris – ASV – nolemj ignorēt kolektīvās drošības pamatprincipu un sāk runāt par vienošanos ar Krieviju, ko NATO atzinusi par globālo draudu, tad pasaules globālās drošības arhitektūra ir izjaukta, un- jā – ir vērts krist panikā….
Bet, panikai beidzoties, jāsaliek viss pa plauktiem. Sāksim ar to, ka Donalds Tramps ir naivs, lai nelietot skarbāku izteicienu, cerot par jebko vienoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Jāpiekrīt tiem ekspertiem, kuri saka, ka ar Putinu vienoties nevar, var tikai vai nu kapitulēt viņa interešu priekšā, vai arī turēties pretim ar visu savā rīcībā esošo arsenālu. Brīdī, kad Tramps parakstīs jebkādu divpusēju vienošanos ar Krieviju par Ukrainu, tā būs ASV globālo interešu kapitulācija. Un līdz ar to – pilnīga viņa MAGA politikas izgāšanās globālā mērogā. Tramps pagaidām nesaprot, ka ASV varenību nosaka tieši globālo drošības saišu eksistence un sasaiste ar interesēm Eiropā, nevis kas cits. Ja saprastu, tad nesēstos pie sarunu galda ar Putinu, izslēdzot Ukrainu un Eiropas valstis.
Tramps runā par “dīlu” ar Putinu. Kas tad var būt “dīla” saturs Trampa izpratnē? Pirmkārt, Ukrainas nodevība. Otrkārt, vienošanās par tās resursu sadali. Ak, jums šķiet, ka tas izklausās pārāk ciniski? Tirgošanās ir ciniska, un tirgošanās politikā ir visciniskākā lieta. Diemžēl, tieši par to bija runa Krievijas un ASV delegāciju sarunās otrdien Saūda Arābijā. Lūk, citāts no aģentūras LETA – “[ASV valsts sekretārs Marko] Rubio un [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs arī vienojušies “ielikt pamatu turpmākai sadarbībai kopīgu ģeopolitisko interešu” jautājumos, kā arī “vēsturiskajām ekonomiskajām un investīciju iespējām, kas radīsies pēc veiksmīgas konflikta izbeigšanas Ukrainā.” Lasot diplomātiskās valodas tulkojumu, iznāk tieši tas, ko uzrakstīju rindkopas sākumā.
Ko vēlas šajā procesā Krievija? Pirmkārt, sankciju noņemšanu. Jo sankciju noņemšana ļaus turpināt karu Ukrainā un gatavoties plašākam konfliktam. Ja Tramps un viņa administrācija to nezin, vai apzināti ignorē, tad aiz vārdiem “turpmāka sadarbība kopīgu ģeopolitisko interešu jautājumos”, var slēpties jebkas. Arī NATO “lietussarga” nolaišana virs Baltijas valstīm.
