Angliskā identitāte atdzimst 0
Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons apsveicis visus, kas vakar atzīmēja Anglijas patrona Svētā Džordža dienu, un paziņojis, ka ir lepns būt anglis un arī brits.
Kemerons pauda sajūsmu, ka pēdējos gados Svētā Džordža dienas atzīmēšana kļūst arvien populārāka, taču piebilda, ka ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste paliktu “nāciju ģimene”, jo “kopā mēs esam stiprāki nekā atsevišķi”, raksta avīze “The Daily Telegraph”. “Es esmu ļoti lepns būt anglis, un, manuprāt, ir nozīmīgi, ka cilvēki Anglijā var svinēt Svētā Džordža dienu, tāpat kā citas Apvienotās Karalistes nācijas atzīmē savu svēto aizbildņu dienas. Šodien (23. aprīlī) Anglijas nacionālais simbols – Svētā Džordža karogs – plīvos virs Dauningstrītas (premjera rezidence) Londonā, kā arī virs sabiedriskajām ēkām, baznīcām un skolām visā Anglijā,” teica Kemerons. “Mums Anglijā atzīmējot šo īpašo dienu, mēs arī esam tikpat lepni būt daļa no Apvienotās Karalistes – nāciju ģimenes, kas vienmēr būs stiprākas kopā, nekā tās jebkad būtu atsevišķi.”
Britānijas premjerministra komentāri izskanēja laikā, kad Skotija gatavojas referendumam 2014. gada septembrī, kad skotiem būs jāatbild uz jautājumu, vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij, kas nozīmētu izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Aptauja liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas angļu vēlas, lai Svētā Džordža diena būtu brīvdiena. Iedzīvotāju daļa, kas uzskata sevi par angļiem, nevis britiem, veido 35 procentus salīdzinājumā ar 17 procentiem, kas sevi uzskata drīzāk par britiem nekā angļiem.
“Socioloģiskais pētījums liecina par angliskās identitātes turpinošos pieaugumu, taču politiskās partijas liekas nemanām angliskās identitātes atdzimšanu,” uzskata sabiedriskās domas pētīšanas institūta direktors Niks Pīrss, raksta avīze “The Guardian”.
Katalonijā, kuras aizbildnis arī ir Svētais Džordžs, šajā dienā jaunekļi mēdz dāvāt mīļotajām sarkanas rozes, baznīcu zvaniem skanot. Anglijā cilvēks, kurš ierastos darbā ar rozi svārku atlokā, tiktu uzskatīts par kāzu viesi. Angļi uzskata pārlieku nacionālismu par sliktu gaumi, lai gan viņi skaļi svin Īrijas Svētā Patrika dienu vai aktīvi piedalās Skotijas Svētā Endrū svinībās un Bērnsa nakts pasākumos. Ķeltu tautām ir vajadzīgas savas nacionālās dienas, lai apliecinātu savu identitāti, bet angļi kā šo salu dominējošā tauta vienmēr jutusies kā tam visam nedaudz pāri stāvoša, atzīmē “The Guardian”, piebilstot, ka senatnē tā nav bijis.
Viduslaikos Svētā Džordža dienu plaši svinēja visā Anglijā, mūsdienās vairākās pilsētās rīkojot svinības, kuru sākumi meklējami 13. gadsimtā. Pēc 1707. gada, kad tika noslēgta Anglijas un Skotijas ūnija, Svētā Džordža dienas svinēšana apsīka.
Pagājušā gadsimta beigās izvēršoties kustībai par Skotijas plašāku autonomiju, atdzima interese par angļu nacionālo identitāti, kas ilgi bija palikusi politkorektā britiskuma ēnā. Saites, kas tur kopā Apvienoto Karalisti, kur angļi ir vairākumā, kļūst vaļīgākas daļēji tāpēc, ka angļi cenšas būt neitrāli, uzskata daži analītiķi, aicinot angļus atgūt pašcieņu, apzinot savu vēsturi.
