Anglijā sociālajiem dienestiem maksā naudu par bērna izņemšanu no ģimenes 26
Problēma ar bērnu atņemšanu Anglijā kļūst arvien akūtāka, raidījumam “LNT Ziņas” atzīst latviešu juriste Anglijā Laima Brencs, pēc kuras padoma katru nedēļu vēršoties vismaz divas jaunas ģimenes, kuras nonākušas britu sociālo dienestu melnajā sarakstā.
Viņa līdz šim palīdzējusi vairākām ģimenēm nosargāt savus bērnus un pierādīt, ka sociālo dienestu iemesli nepieciešamībai bērnu atdot adopcijai tomēr ir pārspīlēti un patiesībai neatbilstoši.
“Tas paliek arvien akūtāk un akūtāk. Un diemžēl, tas, ko es redzu praksē, ir, ka sociālajiem dienestiem maksā naudu par to – viņiem ir noteikts cipars, ko viņi ir apņēmušies izņemt ārā no ģimenēm, un neskatās,” komentēja Brencs.
Kā raidījumam stāstīja Anglijas pilsētā Spaldingā dzīvojošā latviete Baiba, kuras ģimene arī nokļuvusi britu sociālā dienesta redzeslokā, visas problēmas sākušās skolā. Britu vienaudži sakūdījuši Baibas dēlu teikt skolotājai, ka vecāki viņu sit. Tādā veidā puika varēšot tikt pie jauna datora, divriteņa, stilīgām drēbēm un visa kā cita, ko tad jau nopirkšot bagātie audžuvecāki.
“Viņi uzreiz pārbauda visus zilumus, visu, bet nekā nebija. Bērns pēc dažām minūtēm smējās un teica, ka viņš joko. Bet signāls jau ir,” stāstīja Baiba.
Puikas meli noveda ģimeni sociālā dienesta uzskaitē, un tagad šai latviešu ģimenei ikdiena ir stresaina, dzīvojot bailēs par bērna atņemšanu. Sociālie dienesti regulāri atbraucot nenoteiktā laikā bez zvanīšanas un brīdināšanas, pārbaudot, ko bērni dara, vai bērni pabaroti, vai istabas ir tīras un sakārtotas.
Rodoties sajūta, ka sociālie darbinieki meklē problēmas tieši iebraucēju ģimenēs. Šī baiļu atmosfēra ir radīta daudzās austrumeiropiešu ģimenēs Anglijā, arī tādās, kurās bērniem ir viss kārtība. Nevarot vairs īsti pat saprast, no kādiem sīkumiem britu sociālie dienesti uztaisīs problēmu, kam sekos bērna izņemšana no ģimenes un nodošana adopcijai svešiniekiem.
“Man tagad ir plāns tuvākā nākotnē atgriezties Latvijā. Viens no iemesliem – mani kā māti uztrauc sociālie dienesti, kuri ļoti bieži nepamatoti atņem bērnus iebraucējiem,” atzina Spaldingā dzīvojošā latviete Kristīne.
Viņa Liepājā jau pieteikusi vietu bērnudārza rindā. Lai gan pašai nav bijušas nekādas problēmas ar britu varasiestādēm, viņa bijusi lieciniece savas draudzenes ģimenes traģēdijai.
“Par katru zilumu tiek sacelts tāds skandāls. Man, piemēram, draudzenei bērns mājās nokrita, aizgāja ar zilumu uz rociņas. Bērnu uzreiz atrāva no mammas, bērnam tā ir trauma. Visi skolotāji skrien virsū un prasa, kas noticis, kas tevi sit. Bērns raud, neko nevar pateikt, mamma kaut ko grib paskaidrot, viņai rupjā veida pasaka, lai stāv klusu. Tas nav normāli,” uzskata Kristīne.
Juriste Laima Brencs stāsta – kad pirmo reizi ģimenē ierodas sociālā dienesta darbinieki kopā ar policiju, lielākā muļķība, ko latviešu vecāki dara, ir parakstīt uzreiz visus dokumentus. Ar šo parakstu pietiek, lai bērnu izņemtu no ģimenes bez tiesas lēmuma. Tā vietā vecākiem ir jāatsakās parakstīt dokumentus, sakot, ka nesaprot angliski uzrakstīto.
Ja vecāki atsakās parakstīt dokumentus, tad laika posmā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir iespējams noregulēt situāciju par labu vecākiem. Tad steidzīgi ir jāinformē Latvijas vēstniecība un Latvijas Tieslietu ministrija (TM), kas pēdējos divus gadus aktīvi palīdz atgūt latviešu bērnus.
Galvenie galamērķi labākai dzīvei latviešu migrantu vidū ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un Vācija, taču vienlaikus šajās valstīs ir arī Eiropā visstriktākie likumi bērnu aizsardzībā un bargākie sociālie dienesti. Par dažādiem pārkāpumiem ārvalstīs 2014.gadā no Latvijas pilsoņu ģimenēm tika izņemti un nodoti adopcijai 20 bērni, pērn – jau 30, savukārt šogad līdz maija beigām seši bērni atdoti audžuvecākiem.
Taču ārzemju sociālo dienestu redzeslokā ir krietni vairāk latviešu ģimeņu. TM ir informācija, ka šogad sāktas 35 lietas, pērn un aizpērn attiecīgi 123 un 122 lietas. Skaitļi gan ir daudz lielāki, jo ne visi vecāki ir informējuši mūsu vēstniecības un lūguši ministrijas palīdzību.
Nokļūt ārvalstu sociālo dienestu uzraudzībā var itin vienkārši. Piemēram, ja bērnu vienu pašu atstāj mājās vai auto, kamēr vecāki dodas uz veikalu vai darbu. Bieži vien lietas tiek ierosinātas, ja kaimiņi sūdzējušies par bērna ilgstošu raudāšanu. Tāpat vecākiem bieži ir grūti pierādīt, ka zilums, ko bērns guvis spēlējoties un nokrītot, nav radies no vecāku sitieniem. Bērnu var izņemt no ģimenes arī tad, ja viņu disciplīnas nolūkā sit ar jostu vai žagariem.
