Foto: pexels.com

“Anglijā mums maksā par katru gurķi, nevis nostrādātajām stundām,” skaudrs stāsts atklāj patieso viesstrādnieku realitāti 0

Kad 26 gadus vecais Bens (vārds mainīts) jūnijā iekāpa lidmašīnā Uzbekistānā, viņš cerēja uz daudz vairāk nekā tikai vasaras darbu, novācot augļus un dārzeņus kādā Lielbritānijas fermā, raksta theguardian.com.

Reklāma
Reklāma
“Sākumā bija 0,57 eiro…” Sieviete dalās pieredzē, cik patīkamu pārsteigumu piedzīvojusi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju
Ja ēd par daudz: 11 dabiski veidi, kā nomākt apetīti
VIDEO. Šoferiem būs jauni nodokļi un nodevas! Timrots skaidro, kuram jāsāk uztraukties
Lasīt citas ziņas

“Es gribēju redzēt jaunas vietas, pilsētas, kurās nekad neesmu bijis,” viņš sacīja. “Es gribēju iepazīties ar jauniem cilvēkiem, apmainīties ar idejām un radīt jaunas atmiņas.”

Taču Bens nonāca Skotijas fermā, kuras īpašnieki bija prasīgi un nevēlējās uzklausīt strādnieku bažas. Kad pienāca laiks saņemt algu, Bens saka, ka viņam netika samaksāts par visu paveikto darbu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es biju pārsteigts, jo darba devējs vienkārši maksā tik, cik grib, pat ja tas neatbilst līgumam,” viņš sacīja. “Viņi izdomā dažādus attaisnojumus.”

Bens ir viens no desmitiem migrantu strādnieku, kuri apgalvo, ka viņiem nav samaksāts, jo darba devējs pamatoja viņu algu ar novāktās ražas daudzumu, nevis nostrādātajām stundām.

Aptuveni 45 000 strādnieku pagājušajā gadā ieradās Apvienotajā Karalistē uz laiku strādāt lauksaimniecībā, izmantojot sezonālā darba vīzu programmu, kas tika ieviesta 2019. gadā, lai risinātu darbaspēka trūkumu pēc Brexit.

Darba ņēmēju atbalsta centrs (Worker Support Centre, WSC) – Skotijā bāzēta nevalstiskā organizācija, kas atbalsta sezonālos strādniekus visā Apvienotajā Karalistē – atklāja, ka no 99 strādniekiem, kuri pērn vērsās pie viņiem algu jautājumos, vairāk nekā puse sūdzējās, ka viņiem netika samaksāts, jo atalgojums tika aprēķināts pēc savāktās produkcijas daudzuma.

Rezultātā liela daļa laika – piemēram, pārvietošanās starp darba vietām vai komandas sapulces – netika uzskatīta par apmaksātu darba laiku.

Tagad WSC kopā ar TUC (Lielbritānijas Arodbiedrību kongresu), “Anti-Slavery International” un citām organizācijām ir nosūtījuši vēstuli Zemās algas komisijai (Low Pay Commission), aicinot to pieprasīt Apvienotās Karalistes nodokļu dienestam (HMRC) izmeklēt šo problēmu.

Komisijas vadītāja Filipa Strouda (Philippa Stroud) sacīja, ka viņu satrauc WSC apkopotie pierādījumi.

Reklāma
Reklāma

“Ražas sezonā tu strādā laukos, un nav noslēpums, ka ne visi lauki atrodas pie pašas fermas,” Bens stāstīja laikrakstam “Observer”.

“Daži lauki atrodas stundām ilga brauciena attālumā, bet darba devējs par šo laiku nemaksā.”

Lai gan visiem sezonālajiem strādniekiem jāmaksā vismaz valsts noteiktā minimālā alga Anglijā vai lauksaimniecības minimālā alga Skotijā, WSC norāda, ka darba devēji bieži uzstāda sasniedzamības mērķus un izdod sarežģītus, grūti saprotamus algas aprēķinus, kas apgrūtina strādniekiem izprast, vai viņiem tiek maksāts par nostrādātajām stundām.

Daudzi strādnieki uzsākot darbu, domāja, ka saņems stundas likmi, taču tikai ierodoties darbā, viņiem tika paziņots par savākšanas normām. Daži strādnieki, kuri precīzi uzskaitīja savas nostrādātās stundas, atklāja, ka algas lapiņās norādītās summas neatbilst faktiskajam darba laikam.

WSC analizēja 38 algas lapiņas no 18 strādniekiem 11 dažādās fermās Anglijā un Skotijā.

– Tikai divās lapiņās bija iekļauta samaksa par ceļu uz darbu.
– Tikai vienā lapiņā bija samaksa par pārtraukumiem.
– 34 algas lapiņās nebija nekādas samaksas par komandas sapulcēm vai rīkojumu saņemšanu pirms darba sākšanas.

Algas lapiņās, ko redzēja “Observer”, bija garas un sarežģītas produktu sarakstu tabulas, kur atalgojums tika aprēķināts pēc savāktā produkta daudzuma un svara.

“Mūsu analīze rāda, ka šiem strādniekiem netika pilnībā samaksāts par visu darba laikā pavadīto laiku,” sacīja Valērija Ranjī (Valeria Ragni), WSC operāciju vadītāja.

Ranjī arī atzina, ka pat daži darba devēji ir atzinuši, ka viņiem pašiem ir grūti saprast algas lapiņas. “Dažas algas lapiņas ir tik nesaprotamas, ka strādniekiem nav iespējams aizstāvēt savas tiesības. Mums ir vajadzīgas algas lapiņas, kurās skaidri norādītas nostrādātās stundas un aprēķināšanas metodes, lai strādnieki varētu precīzi novērtēt, vai viņi saņem taisnīgu atalgojumu,” viņa piebilda.

Ranjī uzsvēra, ka problēma, visticamāk, ir daudz plašāka, jo daudzi sezonālie strādnieki baidās sūdzēties par saviem darba apstākļiem, ņemot vērā viņu nedrošo imigrācijas statusu.

TUC ģenerālsekretārs Pols Novaks (Paul Nowak) sacīja: “Ikvienam būtu jāmaksā taisnīga alga par paveikto darbu. Ir pienācis laiks vērsties pret negodīgiem darba devējiem, kas izmanto un nepietiekami apmaksā sezonālos strādniekus.”

Strouda sacīja, ka vēlas labāk izprast sezonālo strādnieku pieredzi. “Dažādi pierādījumi liecina, ka migrantu strādnieki ir īpaši neaizsargāti pret nepietiekamu atalgojumu un retāk par to ziņo,” viņa sacīja.

Apvienotās Karalistes valdības pārstāvis norādīja, ka valdība strādās ciešā sadarbībā ar shēmas operatoriem, lai nodrošinātu migrantu strādnieku labklājību. “Mēs vienmēr veiksim stingras darbības, ja konstatēsim ļaunprātīgas prakses,” viņš piebilda.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.