Angāri, bloki un kabrio. Moderno siltumnīcu veidi 0
Visas konstrukcijas, kas paredzētas augu audzēšanai un kurās darbi tiek
veikti, cilvēkam atrodoties iekšpusē, neatkarīgi no seguma veida un apkures iespējām ir siltumnīcas. Siltumnīcu nebūvē, lai taupītu. Protams, liekas naudas nemēdz būt nevienam, tomēr kļūdās tie zemnieki, kuri, būvējot siltumnīcas, vispirms domā, kur un ko var ietaupīt.
Angāra un blokveida siltumnīcas
Pēc konstrukcijas siltumnīcas mēdz būt angāra(atsevišķa konstrukcija ar pusapaļu, divslīpu vai retāk vienslīpu jumtu) un blokveida jeb daudzposmu. Pirmās ir vairāk piemērotas ziemeļos, sevišķi neapkurināmā variantā, jo necieš zem sniega nastas.
Savukārt bloka siltumnīcās ir mazāki siltuma zudumi, bet tās nevar atstāt ziemā bez apkures – zem sniega svara konstrukcijas sabrūk. Pirmie bloka siltumnīcas sāka izmantot holandieši no pilsētas Venlo, tādēļ profesionālajā literatūrā tās bieži
sauc par venlo siltumnīcām. Pie šā tipa pieder gan vecas, gan arī jaunas faktiski visu mūsu lielsaimniecību siltumnīcas. Jo augstāka ir siltumnīca, jo lielāks ir gaisa apjoms tajā, tāpēc gaisa temperatūra un relatīvais gaisa mitrums diennakts laikā izmainās pakāpeniski, bez krasām svārstībām. Tas dod iespēju ievērojami ietaupīt enerģiju gan siltumnīcas apkurei, gan arī gaisa mitruma kontrolei.
Pašlaik moderno siltumnīcu kolonnu augstums sasniedz 6–8 m. Holandē veiktie aprēķini liecina, ka pašlaik nav lietderīgi būvēt siltumnīcas, kuru kolonnas ir augstākas par 8 metriem. Siltumnīcas augstumu parasti nosaka divos punktos: korē un renē. Augstums korē ir vairāk svarīgs angāra siltumnīcām, bet blokveida konstrukcijām tas ir atkarīgs
no jumta tehniskā risinājuma, tādēļ šīm siltumnīcām biežāk nosaka sienas augstumu līdz renei (daudzu jumtiņu salaiduma vietās ir izvietotas renes lietus ūdens novadīšanai).
Šodien būvē siltumnīcas ar sienas augstumu (renē) līdz pat 8 m. Pašas augstākas mēdz būt palmu mājas botāniskajos dārzos, piemēram, Rīgā Latvijas Universitātes botāniskajā dārza palmu mājas augstums ir 24 m.
Tuneļi
jeb augstie tuneļi ir angāra tipa plēves siltumnīcas ar pusloka jumta formu. Kopš 1998.gada Latvijā ir uzbūvēti vairākas franču firmas Richel bloka plēves siltumnīcas ar pusloka jumtiem (angliski tos sauc multispan, bet poliski politunele,
īsti latviskā nosaukuma pagaidām nav). Eiropā bloka plēves siltumnīcas visvairāk ir izplatītas Spānijā – tās provincē Almerijā tās aizņem vairākus
tūkstošus hektāru.
Tuneļu jumti mēdz būt apaļi jeb pusloka vai tā saucamie gotiskie – ar nelielu paaugstinājumu korē.
Gotiskie tuneļi ir izplatīti ziemeļvalstīs, jo no šādiem jumtiem labāk noslīd sniegs.
Kabrioleta un pusslēgtās siltumnīcas
Kabrioleta
siltumnīcas ir viena no jaunākām siltumnīcu konstrukcijām, kas parādījusies pēdējo 10 gadu laikā. Šī ir augsta stikla siltumnīca ar pilnībā atveramu (kā kabrioletam) jumtu. Parasti šīs siltumnīcas izmanto dēstu un stādu audzētavās, lai pieradinātu jaunus augus pie brīvdabas apstākļiem.
Pusslēgtās siltumnīcas
ir parādījušās relatīvi nesen – sākumā Holandē un Kanādā, bet pašlaik tās būvē visā pasaulē. Šīm siltumnīcām ir ļoti maz vēdlogu (dažos projektos nav nemaz), un tās ļoti lielā mērā uzkrāj saules doto siltumu. Lai augi nepārkarstu, tiek izmantotas dažādas tehniski atšķirīgas siltuma rekuperācijas vai uzkrāšanas metodes. Šīs jaunās jeb piektās paaudzes siltumnīcas ļauj ietaupīt 20–30% siltumenerģijas, pateicoties siltumsūkņu izmantošanai un gaisa mehāniskai nosusināšanai. Lai novērstu kaitēkļu iekļūšanu no āra iekšā, siltumnīcā uztur nedaudz paaugstinātu gaisa spiedienu. Eiropā darbojas vairākas šādas pusslēgtas siltumnīcas: ModulAir, SuprimAir, bet vispopulārākās ir UltraClima. Tās visā pasaulē būvē firma Kubo. Eiropā vairākas UltraClima siltumnīcas ir Francijā, 10 ha ir Holandē, bet visvairāk to ir Krievijā. Tur Lipeckas apgabalā jau darbojas apmēram 30 ha šādu siltumnīcu un
vairāki desmiti ha ir ieplānoti. Pateicoties optimālajai mikroklimata vadībai, šajās siltumnīcās tiek sasniegta tomātu ražība 100 kg/m 2 .
Siltumnīca – augiem
Siltumnīcas tiek būvētas, lai maksimāli nodrošinātu augu vajadzības pēc siltuma, gaismas, mitruma un barības elementiem, modernākajos variantos – arī pēc ogļskābās gāzes un papildu gaismas. Cilvēka vajadzības un labsajūta, protams, ir svarīgas, bet tās tiek pakārtotas augu vajadzībām, tieši tāpēc darbs siltumnīcā nav no vieglākajiem.
Katrai augu sugai ir savas īpašās vides prasības, tāpēc puķkopju siltumnīcu aprīkojums atšķiras no dēstu un stādu audzētavām, kā arī no dārzeņu siltumnīcām. Ideja katram dārzenim būvēt savu siltumnīcu varētu likties izšķērdīga, tomēr arī Latvijā vairākās zemnieku saimniecībās ir vienīgi kāpostu dēstu audzēšanai paredzētas siltumnīcas, kas tiek izmantotas tikai 2–4 mēnešus gadā, bet pārējo laiku stāv tukšas.
Dēstu audzēšanai
Siltumnīcas dēstu audzēšanai no dārzeņu vai puķu siltumnīcām atšķiras galvenokārt ar vēdināšanas un lielākām darba mehanizācijas iespējām. To grīda parasti ir noklāta ar grants vai sīko šķembu kārtu (ārzemēs to betonē), vēdlogi ir ierīkoti gar
jumta kori visā tā garumā vienā vai divās pusēs (labāk abās), nereti ir papildu vēdlogi vienā vai abās sienās (atkal labāk no abām pusēm), izvietoti tieši virs zemes, lai gaiss brīvi cirkulētu tieši starp augiem (sānu vēdlogus mēdz izmantot arī
dēstu izņemšanai no siltumnīcas). Vēdlogu atvēršanu vada dators pēc audzētāja uzstādītas programmas (tas viss notiek vairākās saimniecībās Latvijā, piemēram, z/s Klaipiņi, Kaži, Dimdiņi un citās).
Ārzemēs lauka dārzeņu dēstiem un sevišķi dekoratīvo augu stādaudzētavās bieži izmanto jau minētos kabrioleta jumtus, lai pieradinātu augus pie atklāta lauka apstākļiem.
Laistīšanai izmanto pusautomātiskos laistāmos stieņus, arī tos var redzēt vairākās mūsu saimniecībās. Siltumnīcu dēstu laistīšanai specializētajās audzētavās izmanto paisuma-bēguma jeb uzplūdināšanas metodi – uz betona grīdas tiek uzliets zināms daudzums ūdens, bet pēc 15 minūtēm augu neizmantotā ūdens pārpalikums tiek novadīts.
Dažās saimniecībās dēstus audzē uz speciāli ierīkotiem bīdāmiem galdiem. Šāds risinājums ir dārgāks nekā audzēšana uz grīdas, bet dod iespēju no dēstiem brīvajā laikā audzēt arī salātus un garšaugus podos, kā arī dekoratīvos podaugus.
Puķu audzēšanai
Siltumnīcas puķu audzēšanai parasti tiek aprīkotas ar papildu apgaismojumu un vairākiem ekrāniem gan siltuma ekonomijai, gan arī aizsardzībai no pārliekas gaismas. Holandē ir pilnīgi automatizētas rožu siltumnīcas, kur augi visu laiku pārvietojas siltumnīcā pa speciālu transportieru sistēmu, bet cikla beigās atbrauc pie ražas novācējiem. Tiem atliek tikai nogriezt ziedus un nolikt tos uz cita transportiera, kas aizgādā ziedus uz saiņošanas automātu, bet gatavus saišķus – uz aukstuma kameru.
Podaugiem paredzētas siltumnīcas parasti aprīko ar bīdāmiem galdiem un laista ar uzplūdināšanas metodi.
Dārzeņu audzēšanai
Siltumnīcas gurķu, tomātu, paprikas un baklažānu audzēšanai parasti aprīko ar līdzenu grīdu, uz kuras izvieto caurules gaisa apsildei un ratiņu pārvietošanai. Minerālvates vai cita substrāta blokus izvieto speciālajās metāla renēs, tas atvieglo augu kopšanu un uzlabo mikroklimatu siltumnīcā. Arvien biežāk arī Latvijā izmanto piekaramās renes.Turpretī siltumnīcās salātu, spinātu vai redīsu audzēšanai augi vēl joprojām aug zemē, tādēļ ir nepieciešamas gan augsnes dezinficēšanas iespējas (parasti ar tvaiku), gan arī pavisam citi laistīšanas
risinājumi. Arī bioloģiskie dārzeņu audzētāji ārzemēs augus audzē augsnē, izmantojot visas augsto tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Piemēram, cukini
kabačus mēdz audzēt gan minerālvatē (Holandē, Beļģijā un Vācijā), gan arī augsnē (Spānijā).
Garšaugu un salātu audzēšanai
Garšaugus (pārsvarā baziliku un pētersīļus), kā arī lapu salātus mēdz audzēt arī renēs mazos podiņos, kas regulāri tiek apskaloti ar barības šķīdumu. Renes lēnām pārvietojas no viena siltumnīcas gala uz otru, kur gatavus augus izņem un iesaiņo plēves maisiņos. Ar rokām veic tikai podiņu ievietošanu renē un izņemšanu no tās (sēj ar sējmašīnu). Baltijā darbojas trīs šādas siltumnīcas, viena no tām – SIA Rītausma. Ziemas mēnešos garšaugus un salātus audzē zem lampām, bet saimniecībā Grüne Fee (Igaunijā) lampas izmanto arī vasarā.
Zemeņu audzēšanai
Zemeņu siltumnīcas – gan stikla, gan plēves – tiek aprīkotas ar speciālām renēm, kurās augi aug augsnē vai konteineros. Šādi audzētas zemenes mazāk inficējas ar slimībām, tāpat raitāk sokas ražas novākšana. Holandē ir arī kāda zemeņu saimniecība, kur augu renes lēnām pārvietojas siltumnīcā līdz ražas novākšanas brīdim un tad atbrauc pie
vākšanas galda. Strādnieki, sēžot pie galda, noplūc ogas un ieliek trauciņos, bet pilni trauciņi pa transportieri aizbrauc uz dzesētavu un noliktavu. Savukārt avenes, kazenes un jāņogas siltumnīcās tiek audzētas plastmasas konteineros (spaiņos) augsnē, un tām ir vajadzīga īpaša augu uzsiešanas un laistīšanas sistēma.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā ” Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumnīcās”.
