Jēkabsone-Žogota: Ģimenes pieaugumu plānojam jau sen 0
Anete Jēkabsone-Žogota trešo gadu pēc kārtas ieguvusi Latvijas basketbola zelta kedu, kas ir balva Gada spēlētājai.
Naktis vilcienā
“Par individuālām trofejām parasti nedomāju. Man svarīgāka ir komandas uzvara, basketbols taču nav individuāls sporta veids. Protams, patīkami, ka tiku izvirzīta šim apbalvojumam. Tā ir jau trešā kediņa, ko nolikšu savā balvu plauktā, un motivācija, lai nākamgad būtu arī ceturtā,” pēc apbalvošanas ceremonijas sacīja Anete Jēkabsone-Žogota. Lai gan Eiropas čempionāts Latvijas izlasei neizdevās, Anetes atgriešanās tajā bija notikums, kas basketbola līdzjutējus atkal piesaistīja dāmu basketbolam.
Anete valstsvienībā atgriezās ar Eiropas čempionāta spēlēs vidēji gūtajiem 15,3 punktiem un teicami cīnās arī šoruden Kurskas komandā “Dinamo” pie treneriem Gundara Vētras un Mārtiņa Zībarta. Pietrūkst tikai lielas trofejas un uzvaras kā pirms gada, iegūstot WNBA čempiones titulu. Trešā vieta gan Krievijas čempionātā, gan Eirolīgā ir augsti sasniegumi, tomēr neatbilst Anetes maksimālismam. Eirolīgā viņa šosezon vidēji mačā gūst 8,1 punktu. Pati ar sev atvēlēto spēles laiku ir apmierināta un Kurskā var koncentrēties basketbolam. “Tā ir pilsēta, kurā nav kur aiziet. Viens normāls restorāns, un viss. Nav pat kur naudu iztērēt. Nogurdina tikai garie braucieni nakts vilcienā,” ar humora pieskaņu par savu dzīvi Krievijā stāsta Anete.
Viļņains gads
“Sportiskajā ziņā šis gads pagājis kā pa viļņiem. Krievijā vajadzēja tikt finālā, tomēr palikām trešās. Ar Latvijas izlasi gribējām iekļūt čempionāta otrajā posmā un pacīnīties par olimpisko kvalifikāciju, bet neizdevās. Tomēr svarīgākais, ka veselība ir kārtībā un varu ne vien turpināt spēlēt, bet arī pilnveidoties kā spēlētāja, lai gan gadi iet un ik pa brīdim galvā iešaujas doma – nu cik tad ilgi vēl? Šādi mazie tituli ir tie, kas atkal dod motivāciju turpināt iesākto,” par aizvadīto gadu spriež Anete. Viņa savas karjeras laikā pratusi atgriezties augstākajā līmenī pēc krustenisko saišu savainojuma, kas basketbolistiem ir visnepatīkamākais.
Ar jautājuma zīmi
Anete neslēpj, ka par karjeras beigšanu un tālākajiem plāniem domājot jau sen. “Ar vīru bieži esam runājuši par ģimenes pieaugumu. Šķiet, no 26 gadu vecuma to plānoju, drīz jau būs desmit gadi,” nosmej Anete un piebilst: kad vairs veselības stāvoklis neļaus, basketbolu metīs malā. Treneres amatā pēc karjeras beigām Jēkabsone-Žogota sevi īsti nesaskata, bet kaut kur basketbola tuvumā būšot noteikti. Tas gan vēl nav aktuāli.
Toties aktuāls ir 2017. gada Eiropas čempionāts, kura kvalifikācijas turnīru Latvijas izlase sāka, Rīgā uzvarot lietuvietes. Jēkabsone-Žogota guva 15 punktus un kopā ar Guntu Baško-Melnbārdi veica pusi visas komandas metienu, atgādinot, ka joprojām ir ekstraklases spēlētāja. “Ja kaut ko saplānoju uz priekšu, tas bieži vien nepiepildās. Cik man būs 2017. gadā? 34 gadi! Teikšu tā – mana līdzdalība Eiropas čempionātā ir ar lielu jautājuma zīmi. Re, kā Marija Stepanova Krievijas izlasē spēlē arī 37 un 38 gados. Ja spēšu tad, spēlēšu.”
Uz izlasi ar prieku
Pagaidām ir skaidrs, ka Anete februārī palīdzēs Latvijas izlasei nākamajās kvalifikācijas spēlēs Slovēnijā un Lietuvā. Jaunā turnīra sistēma, izlašu spēles aizvadot sezonas gaitā, ļauj valstsvienībā pulcēties visām tās līderēm. “Sezonā pārāk ilgi jābūt prom no mājām, tādēļ par iespēju divreiz tajās ierasties un spēlēt izlasē priecājas visas meitenes. Ne tikai Latvijā, arī citās valstīs. Pēc spēles ar Lietuvas izlasi gribēju pabūt mājās, satikties ar krustdēliem, brāļa ģimeni, no ārzemēm bija atbraukusi mamma. Kopā ar izlases meitenēm aizgājām vakariņās un neviļus sākām skaitīt nedēļas un dienas, kad atkal varēsim tikties.”
Turnīra jaunais formāts gan nepieļauj pilnvērtīgu sagatavošanās periodu, un reizēm nākas spēlēt kā no baltas lapas. “Laukumā ir grūtāk, taču pozitīvās emocijas to atsver. Varbūt pirms spēles ar lietuvietēm gribējām apgūt pārāk daudz jauna, bija par daudz informācijas, tādēļ sākumā nonācām zaudētājās ar 15 punktiem. Tomēr viss beidzās labi,” atceras Anete.
Dvēseles cilvēks
Kopā ar Latvijas valstsvienības galveno treneri Mārtiņu Zībartu viņa ikdienā strādā Kurskas “Dinamo”, taču izlases sakarā tam neesot būtiskas nozīmes. “Nevar vilkt nekādas paralēles ar Kursku. Viss – gan aizsardzība, gan uzbrukums – Zībartam izlasē bija citāds nekā Kurskas “Dinamo” pie trenera Vētras. Liels prieks, ka Mārtiņam izdevās debitēt ar uzvaru. Viņš ir dvēseles cilvēks un gudrs treneris. Pat nespēju iedomāties, kā viņš pārdzīvotu, ja mēs lietuvietēm zaudētu,” atklāj Anete, kura gatava Zībarta komandā uzņemties līderes lomu: “Treneris teic, ka man jābūt līderei, laukumā jācīnās agresīvi un jāmet uz grozu. Mēs ar Guntu veicām pusi metienu? Vai tad tik traki izskatījās? Katrai spēlētājai laukumā ir sava loma. Uzskatu, ka pret lietuvietēm labākā bija Dita Rozenberga, kura paveica milzīgu melno darbu. Metējām ir jāmet. Bet svarīgāka par visu ir komandas uzvara. Tagad mums ir laba iespēja iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā, un to nedrīkstam palaist garām.”
