“Ārsts “skalo smadzenes” krievu apmeklētājiem.” Par Kremļa propagandas upuri kļuvis anesteziologs Fūrmanis 42
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu “Rossija”. Es pateicu: “Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski.” Viņš apgriezās un aizgāja,” to intervijā žurnālam “Klubs” pirms diviem mēnešiem stāstījis Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, anesteziologs – reanimatologs Roberts Fūrmanis.
Zīmīgi, ka tikai šonedēļ šo stāstu no žurnāla ir “izmakšķerējis” Krievijas propagandas portāls “Sputnik”, kuram, kā uzskata Fūrmanis, tas droši vien ir mērķtiecīgi piespēlēts, kaut arī ar nokavēšanos.
Atreferētajam intervijas izvilkumam “Sputņik” devis nosaukumu “Sāksim ar latviešu valodu: kā reanimatologs “skaloja smadzenes” krievu apmeklētājam”.
Portāls atstāstījis Fūrmaņa sacīto, ka viņš esot “līdz kaulam latvietis”, viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu, un secinājis: “Ārsts acīmredzot neuztver par Latvijas iedzīvotājiem tos, kuriem uz t-krekliem rakstīts “Rossija”.”
“Es to uzskatu par pasūtījuma rakstu. Tāpēc esmu vērsies Valsts drošības dienestā, lai tur noskaidro, kas par lietu, jo šādu rakstu publicēšana ir nacionālā naida kurināšana. Neesmu pret krievu valodu un krieviem kā nāciju un Krieviju kā suverēnu valsti, bet tas bija nepārprotami jūtams, ka cilvēks, kurš meklēja dzemdību nodaļu, saprata latviešu valodu, taču nevēlējās tajā sazināties.
Ir daudzi, kas braukā mašīnās ar Latvijas numuriem, bet ir apkārušies ar Krievijas simboliku, Georga lentītēm, Krievijas karogiem un kuriem ne prātā nenāk cienīt latviešu kultūru,” secina Roberts Fūrmanis un piebilst, ka viņš, kļūdams par Krievijas propagandas upuri, esot saņēmis ne vienu vien draudu vēstuli.
“No šiem cilvēkiem jūtama pamatīga agresija. Man, redz, jākaunas no tā, ka esmu latvietis un ka man savā valstī gribas runāt latviešu valodā. Viena no manām kolēģēm, kura strādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, aizbrauca strādāt uz reģionu, jo nemāk krievu valodu un tādēļ viņai kļuva bail strādāt galvaspilsētā, kur dzīvo ļoti daudz cilvēku, kas neprot un nevēlas sazināties valsts valodā,” stāsta anesteziologs un uzsver, ka nekad neesot atteicis neatliekamo medicīnisko palīdzību cilvēkam, ja viņš nespēj sazināties valsts valodā.
“Es brīvi pārvaldu krievu valodu, sākot ar septiņu gadu vecumu. Jāņem vērā, ka neatliekamā situācijā pacienti ir ļoti satraukti un es ar viņiem runāju valodā, kuru viņi saprot, ja vien šo valodu protu,” skaidro dakteris.
Krievijas propagandas mediji ne reizi vien ir taisījuši skandālus sev vēlamā gaismā, pārpublicējot arī “Latvijas Avīzes” rakstus, kuros mediķi pauž stingru nostāju par nepieciešamību zināt un lietot saziņas valodā.
Ne tik sen kāda paciente Ludmila bija vērsusies pie vairākiem Krievijas medijiem, ka daktere Inga Rezgale, kura strādā par endokrinoloģi medicīnas centrā “Pulss5” Rīgā, atteikusies ar viņu runāt krievu valodā.
“Latvijas ārste atteicās ārstēt krievvalodīgo sievieti” – tādi virsraksti dominēja publikācijām Krievijas portālos.
Bet “Komsomoļskaja pravda” pacientes viedokli izklāstīja rakstā ar virsrakstu “Latvijas ārsti ņirgājas par krievvalodīgo pacienti, kas neprata valsts valodu”. Savukārt “Ria novosti” secināja: “Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka 40 procentiem valsts iedzīvotāju tā ir dzimtā valoda.”
Daktere Rezgale uzskata, ja cilvēks, kurš ir jaunāks par viņu, 30 gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību, nav iemācījies runāt valsts valodā, nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, nespēj saprast, kad viņa pacientam vaicā, kā sauc viņa ģimenes ārstu, nu tad tas vadzis vienreiz lūstot.
“Kad man visu laiku saka “ņičevo ņepoņimaju” (“neko nesaprotu” – krievu val.), tad es atgādinu, ka ir pēdējais laiks saprast,” tā daktere toreiz skaidroja savu konfliktu ar pacienti.
Toreiz endokrinoloģes nostāju aizstāvēja arī viņas darba vietas vadība.
Nepatīkamā situācijā nokļuva traumatoloģe-ortopēde Dita Danosa, kuru darba devējs “MFD Veselības grupa” neaizstāvēja. Par to, ka viņa darbā runājot valsts valodā, sūdzējās pat gados jauni pacienti un valsts iestādēs strādājošie.
Nespējot izturēt pastāvīgo spiedienu, Danosa uzrakstīja atlūgumu.
Arī toreiz “Sputnik” bija satraucies, ka Latvijā esot tikai viena valsts valoda – latviešu valoda. Krievu valodai esot svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
Savulaik politiskus uzbrukumus izpelnījās arī ārsts Juris Vidiņš 2010. gada nogalē intervijā “Latvijas Avīzei” pauda pārliecību, ka nevarētu ārstēt krievu šovinistus: “Ja pie manis ieradīsies slimnieks un teiks: “Govoriķe po ruski.” – Es palūgšu viņu vērsties pie cita ārsta.”
Viņš tāpat apšaubīja, ka ārstētu cilvēku, kuram uz ķermeņa būtu tetovējums CCCP. Izņēmums būtu vienīgi tas, ja viņam būtu nepieciešama steidzīga operācija.
Jautājums radās kontekstā ar tā laika notikumu Vācijā, kur kāds ebreju tautības ārsts atstāja operāciju zāli, pamanot uz pacienta rokas tetovējumu ar nacistu zīmi.
Vidiņa izteikumi 2010. gadā tika plaši atspoguļoti Kremļa medijos, piemēram, televīzijas kanālā “Rossija 24”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
