Buratīno patika striptīzs. Anekdotes piektdienas vakaram 0
Buratīno bija iecienījis staigāt pa rudenīgo mežu un vērot, kā kokiem krīt lapas…
Viņš dvēselē nebija liriķis, viņam patika striptīzs!
*
– Nevaru ciest tos visus kulturālos inteliģentus, kas par Mocartu vien runā! Kaut par vienu viņa gleznu spētu ko pastāstīt!
*
– Nolēmu vakariņās pagatavot gaļu vīna mērcē. Pagaršoju vīnu – viens par skābu, otrs par saldu, trešais par stipru… Nesaprotu, ko es, tāda skaistule, te virtuvē vispār daru?!
*
– Šī daļiņa ezītim, šī daļiņa pīlēniem, bet šī daļiņa kaķīšiem…
– Opīt, varbūt tu tomēr sastādīsi jaunu testamentu?!
*
Skolotāja jautā Anniņai:
– Kādēļ stārķi lido uz Āfriku?
Anniņa:
– Tāpēc, ka afrikāņiem arī vajag bērnus!
*
– Es neesmu gudra, bet pieredzējusi! Ja būtu gudra, nebūtu tik pieredzējusi!
*
– Sirsniņ, kā mēs nosauksim meitiņu?
– Oi, dārgais, – viņa ir tik jaukiņa, tik smukiņa! Es jau tagad jūtu, ka dienās viņas dēļ vīrieši zaudēs galvu!
– Sapratu, tātad jānosauc par Giljotīnu?
*
Sarunājas divi vīri:
– Interesanti, vai ir tabletes pret bada sajūtu?
– Ir, tikai tās ir lielas!
– Tas nekas, galvenais, lai palīdzētu!
– Tās palīdz, pat ļoti!
– Un kā tad tās sauc?
– Kotletes!
*
Tiesnesis apsūdzētajam:
– Vai jūs joprojām apgalvojat, ka savu kaimiņieni apmētājāt tikai ar tomātiem?
– Jā, tiesneša kungs.
– Tad kā jūs izskaidrosiet rētas un zilumus uz viņas ķermeņa?
– Tomāti bija bundžās…
*
Operāciju zālē guļ traumēts viesmīlis. Ienāk dakteris.
– Dakterīt, palīdziet, lūdzu! Mirstu!
– Šo galdiņu neapkalpojam!
*
Poliklīnikā sēž večukiņš. Pienāk māsiņa.
– Ko jūs, lūdzu, gaidāt?
– Man pie kardiologa.
– Kardiologs pieņem tur, tajā kabinetā, šeit strādā ginekologs.
– Bet vai pie viena tas gineks nevarētu apskatīt arī mani?
*
Frāze “paliksim vienkārši draugi” būtībā nozīmē, ka es tevi nemīlu, bet man ir patīkami skatīties, kā tu mani mīli un mokies…
