Anekdotes nedēļas nogalei iesaka “Mājas Viesis” 0
Sieviete zvana draudzenei un stāsta:
– Braucu es pa ceļu, iebraucu grāvī, apgāzos. Guļ mana mašīnīte uz jumta, ritentiņi katrs uz savu pusi. Pati tagad staigāju apkārt mašīnītei un domāju – ko gan viņai vajag?
– Kāpēc tu domā, ka viņai kaut ko vajag?
– Tāpēc, ja man kaut ko vajag, es daru tieši tāpat…
*
Vīrieši esot lieli egoisti, jo dažreiz vēloties, lai ģimenē kaut kas notiek arī pēc viņu prāta…
*
Ja tavs vīrietis nelamājas, nedzer, nepīpē, nesēž pie datora vai aknās, neskatās hokeju – pabaksti viņu ar koku… Iespējams, viņš ir miris!
*
Atzīmējām vārda došanu sunim, diemžēl no rīta neviens neatcerējās, kā mēs viņu nosaucām!
*
Vīrietis tirgū pērk kabačus un jautā pārdevējai:
– Tie ir mātītes vai tēviņi?
– Kā jūs to domājat?! – pārdevēja ir neizpratnē.
– Man vajag, lai būtu ar ikriem!
*
Santehniķis, pabeidzis labot krānu, saka saimniecei, kundzītei gados:
– Viss, tantiņ! No jums – pudele!
– Varbūt labāk iedošu naudu?
– Nē, man naudā nedrīkst! Es nodzeršu!
*
Iet sieviete, un viņai visu laiku seko kāds vīrietis. Sieviete neiztur, apstāja, pagriežas un jautā:
– Kāpēc jūs man sekojat?
– Kad jūs pagriezāties, es sev uzdevu tieši to pašu jautājumu.
*
Nodokļu inspektors:
– Jums ir tik maza alga! No kurienes ņēmāt naudu savrupmājas būvei?
– Es reiz makšķerēju un izvilku zelta zivtiņu, – vīrietis atbild, – un palūdzu viņai savrupmāju!
– Kas par murgiem! Domājat, ka es noticēšu?!
– Netici?! Braucam, parādīšu savrupmāju!
*
Satiekas divi paziņas. Viens jautā:
– Runā, ka tu esot apprecējies?
– Jā. Iepazinos ar miljonāra meitu. Viņa lielījās, ka tērējot pa trīs
tūkstošiem dolāru mēnesī tikai kleitām vien, ko šuj pēc pasūtījuma…
– Nu, un kā tu ar viņu dzīvo?
– Kāds te sakars ar viņu? Es apprecēju viņas šuvēju!…
*
Bankets lielā uzņēmumā. Vīrs skaidro sievai:
– Tā brunete ir mūsu sekretāre un Liepiņa kunga mīļākā. Tā korpulentā rudmate ir grāmatvede, viņai ir dienesta romāns ar mūsu šefu. Tumšmate puķainajā kleitiņā ir telefoniste, viņa salaiž ar Bērziņa kungu. Tā jaukā blondīne strādā mūsu kafejnīcā un ir mana mīļākā …
Sieva nopēta vēlreiz visas pieminētās dāmas un saka:
– Lai arī kā tur būtu, mūsējā ir vissmukākā!
*
– Ar to meiteni es sēdēju vienā solā, pēc tam mēs apprecējāmies, piedzima bērni…
– Un pēc tam?
– Pēc tam mūs izsēdināja.
*
– Cik ilgā laikā mēs nonāksim līdz stacijai? – jautā tūristi večukam.
– Ejiet! – atbild večuks.
– Bet cik ilgi būs jāiet?
– Ejiet!
Tūristi sadusmojās par tik dumju večuku un sāk iet.
No mugurpuses večuks sauc pakaļ: – Vienu stundu!
Tūristi pateicas un jautā, kādēļ viņš uzreiz nepateica.
– Man bija jāredz, cik ātri jūs ejat.
*
Blondīne:
– Vakar es biju pie okulista.
– Ko teica?
– Sacīja, lai es iemācoties ābeci.
*
Sarunājas divas blondīnes.
– Zini, vakar biju supermārketā, kad pēkšņi pārtrūka elektrība. Tā man nācās divas stundas nostāvēt liftā.
– Jā, es arī tur vakar biju un dabūju divas stundas nostāvēt uz slīdošajām kāpnēm…
*
Reklāma.
Vai jūs esat dzirdējuši burvīgo lakstīgalas čivināšanu? Vai jūs esat dzirdējuši, kā rej suņi? Vai jūs atpazīstat kaķa ņaudēšanu? Vai redzat katru rītu čūsku? Burvīgs dzīvoklis pie dzīvnieku tirgus ir jūsu!
*
Trīs gaiļi lielās.
Jaunākais uzlec uz sētas, savicina spārnus un saka: kad gribu, tad varu!
Vidējais, darot to pašu, saka: kad varu, tad gribu!
Vecākais gailis saka: ne gribu, ne varu!
*
Sieva naktī uztrūkstas no miega. Vīrs vaicā, kas noticis.
Viņa:
– Ak, es redzēju jocīgu sapni, lielveikalā tirgoja vīriešus. Supersmukie, seksīgie par 200 eiro, drusciņ vecākie – par 100 eiro…
Vīrs cenšas pieglaimoties:
– Un tādi kā es, vai tādi arī bija?
– Jā, pa trim sasieti buntītēs, buntīte par piecīti.
*
Sarunājas divi Mūzikas akadēmijas pēdējā kursa studenti.
Pirmais:
– Galīgi neiet ar diplomdarbu! Neko nevaru uzrakstīt!
Otrais:
– Ko tu mokies?! Paņem vadītāja diplomdarbu un uzraksti no otra gala!
Pirmais:
– Jau mēģināju. Sanāca Mocarts…
