Vīrietības noriets: kas nosaka, vai vīrietim pēc 60 gadu vecuma būs andropauze? 75
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Atšķirībā no sievietēm, kuras novecošanas gaitā agrāk vai vēlāk piedzīvo menopauzi, andropauze, kurai raksturīgi dzimumtieksmes traucējumi un virkne citu simptomu, skar tikai daļu vīriešu. Veselam, slaidam senioram, kurš nesmēķē un nodarbojas ar sportu, šis vīrietības noriets, visticamāk, ies secen.
Kur pazūd vīrišķie dzimumhormoni
Andropauze jeb vēlīnais testosterona deficīts saistīts ar novecošanu, taču to nevar pielīdzināt sieviešu menopauzei, jo testosterona izdalīšanās vīriešiem neapstājas pavisam, tikai samazinās.
To, vai vīrietim pēc 60 gadu vecuma būs andropauze, lielākoties nosaka iedzimtība un dzīvesveids.
Ja nav ģenētiskas predispozīcijas – noslieces uz slimībām – un dzīvots gana veselīgi, viņš var novecot ar pietiekami augstu testosterona līmeni, stāsta Daugavpils universitātes asociētais profesors, psihoterapeits, seksopatologs un ģimenes ārsts Anatolijs Požarskis.
Zinātnieki izpētījuši, ka veselam vīrietim vidējais testosterona līmenis nemainās līdz 40 gadu vecumam, pēc tam sāk pazemināties par aptuveni procentu gadā, piemēram, 80 gadu vecumā ir tikai 60% no tā, kāds bijis jaunībā. Taču dažādu slimību dēļ šā hormona līmenis var samazināties arī gados jauniem vīriešiem, pat bērniem.
Kāda loma vīrieša organismā ir testosteronam? Vīrišķais dzimumhormons ietekmē kaulu minerālo blīvumu, tāpēc, samazinoties tā līmenim, palielinās osteoporozes un kaulu lūzumu risks, it īpaši pēc 70 gadu vecuma, skaidro ārsts. Tam ir liela nozīme asinsrades sistēmas darbībā – tā deficīta gadījumā pazeminās hemoglobīna līmenis, un var attīstīties anēmija. Ap 30% gados vecāku (pēc 70) vīriešu novērojama muskuļu masas un muskuļu spēka samazināšanās. Testosterona koncentrācijas pazemināšanās saistīta ar kognitīvo spēju mazināšanos: sliktāku atmiņu un koncentrēšanās spējām, depresiju.
Straujāka šā dzimumhormona samazināšanās notiek, ja ir blakusslimības: liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, II tipa cukura diabēts, hroniskas plaušu slimības, reimatoīdais artrīts, sirds-asinsvadu slimības. Piemēram, plaušu slimniekiem organismā ir skābekļa trūkums, tajā skaitā sēkliniekos, kuros tiek sintezēts testosterons.
Izredzes piedzīvot andropauzi palielina lipīdu vielmaiņas traucējumi – patoloģisks holesterīna un/vai tā frakciju daudzums asinīs.
“Ja vīrietim ir kāda no šīm slimībām, viņam ir vairākkārt lielāks vēlīnā hipogonādisma [iedzimts vai iegūts sindroms, kad sēklinieki nespēj ražot testosteronu un spermatozoīdus fizioloģiskā līmenī] risks nekā viņa veselajam vienaudzim. Daudzu šo slimību pamatā ir neveselīgs, mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgie ieradumi: smēķēšana, alkohola lietošana,” uzsver Anatolijs Požarskis. Vīrieša veselībai bīstama ir arī aptaukošanās, īpaši iekšējo orgānu, tā sauktais alusvēders. Starp citu, pierādīts, ka testosterona līmeni iespējams paaugstināt, nometot kaut 2–5 liekos kilogramus.
Katram savi simptomi
“Testosterona deficīts izraisa nopietnas izmaiņas visās organisma sistēmās, taču visupirms cieš seksuālā dzīve – parādās erekcijas traucējumi, samazinās dzimumtieksme,” norāda seksologs. Dzimumtieksmes traucējumi raksturīgi visiem vīriešiem andropauzē. Pārējie bieži vien atkarīgi no blakusslimībām, tāpēc dažādiem vīriešiem andropauzes simptomu kopums var būt atšķirīgs. Piemēram, II tipa cukura diabēta pacients papildus intīma rakstura problēmām vairāk izjutīs vispārējās pašsajūtas pasliktināšanos, bezmiegu, nogurumu un miegainību dienas laikā, kamēr vīrietim ar arteriālo hipertensiju lielāko diskomfortu sagādās svīšana, ātra uzbudināmība un nemiers.
Pēkšņu testosterona trūkumu var izraisīt arī kāds psiholoģisks pārdzīvojums, stress, piemēram, dzīvesbiedra nāve. Tad hormona līmenis vienā brīdī var kristies tik, cik dabīgi tas kristos 10 gadu laikā.
“Vīrietis pēc 40–45 gadu vecuma, kuram ir kāda no minētajām blakusslimībām un arvien biežāk ir slikts garastāvoklis, miega traucējumi, bet mīlēties gribas arvien retāk, parasti nepievērš tam uzmanību, uzskatot, ka pie tā vainojama pārpūle darbā, stress. Taču tas ir pietiekams iemesls, lai vērstos pie ārsta un noteiktu testosterona līmeni asinīs,” uzskata Anatolijs Požarskis.
Vispareizāk būtu uzreiz vērsties pie seksologa, taču šā speciālista konsultācijas valsts diemžēl neapmaksā, līdz ar to arī visi turpmākie izmeklējumi būs par maksu. Analīzes gan nav visai dārgas, piemēram, Centrālajā laboratorijā kopējā testosterona līmeņa noteikšana maksā 4,55 eiro.
Lai paaugstinātu šā hormona līmeni, vispirms tiek ieteikta dzīvesveida korekcija, piemēram, liekā svara samazināšana, sportošana. Ja atkārtota analīze parāda, ka tas nav līdzējis, tiek lietota testosterona aizstājterapija. Parasti tās ir injekcijas, kuras vīrietis saņem reizi trijos mēnešos. “Hormona līmenis atgriežas normas robežās, atjaunojas dzimumfunkcija, uzlabojas pašsajūta, turklāt mazinās blakusslimību izpausmes: normalizējas vai samazinās asinsspiediens, cukura līmenis,” norāda ārsts.
Diemžēl daudzi vīrieši erektilo disfunkciju vai ejakulācijas traucējumus neuzskata par medicīniska rakstura problēmu, kuru iespējams ārstēt, un kautrējas par to runāt pat ar ārstu.
Der zināt
• Visi dzimumhormoni tiek iedalīti trīs grupās: androgēnos (vīrišķie dzimumhormoni), estrogēnos (sievišķie dzimumhormoni) un gestagēnos (grūtniecības hormoni).
• Nozīmīgākais androgēns ir testosterons, kas vīriešiem galvenokārt tiek sintezēts sēkliniekos un nodrošina sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
• Ar gadiem vīriešu organismā notiek izmaiņas, kas noved pie testosterona koncentrācijas samazināšanās.
• Tāpat kā sievietēm arī vīriešiem dzimumhormonu trūkums rosina osteoporozes un sirds-asinsvadu slimību attīstības risku.
• Vīriešiem osteoporotiski lūzumi gadās vidēji 10 gadus vēlāk nekā sievietēm, to biežums pieaug pēc 75 gadu vecuma, bet 90 gadu vecumā jau sestajai daļai iespējams augšstilba kaulu lūzums.
• Gados vecākiem vīriešiem raksturīgākās lūzumu vietas ir augšstilba, augšdelma kauli, mugurkaula skriemeļi, spieķakauls.
• Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas izstrādātajās vadlīnijās iesaka noteikt kaulu minerālo blīvumu ar osteodensitometrijas metodi augšstilba kaula kakliņam un mugurkaula jostas daļas skriemeļiem vīriešiem, kuri vecāki par 70 gadiem.
• Sarkopēnija jeb pakāpenisks muskuļu masas zudums, muskuļu funkcijas un spēka samazināšanās attīstās ap 4% vīriešu pēc 70–75 gadu sasniegšanas, bet pēc 80 gadiem tā vērojama jau 16% vīriešu.
