Andris Vilks: arī nākamajos gados jāturpina darbs pie nevienlīdzības mazināšanas 11
Autors: Andris Vilks (V), finanšu ministrs
Ar 2014. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairāki Finanšu ministrijas (FM) pārziņā esoši tiesību akti nodokļu un grāmatvedības politikas jomā. Gatavojot 2014. gada budžeta projektu, valdība par prioritāti noteica sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Tādēļ ar nākamo gadu ir samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme darba ņēmējam no 11% līdz 10,5% un darba devējam no 24,09% līdz 23,59%, palielināts neapliekamais minimums no 45 līdz 53 latiem (75 eiro) un palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro).
2013. gads ir pagājis spraigās diskusijās arī par nodokļu jomu, taču, vienojoties valdībai un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, esam panākuši gan darba ņēmējiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, gan darba devējiem draudzīgu risinājumu, proti, ir samazinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināts ar IIN neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām. Šogad paveiktais pie darbaspēka nodokļu mazināšanas jāturpina arī nākamajos gados, lai turpinātu mazināt sabiedrības ienākumu nevienlīdzību, vienlaikus veicinot iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū un mazinot ēnu ekonomiku.
Ar grozījumiem likumā par IIN ir mainīts noteiktais nodokļa likmes samazināšanas modelis, paredzot, ka IIN likme 2014. gadā ir 24%, 2015. gadā – 23% un no 2016. gada – 22%. Tāpat likumā ir ieviests regulējums, lai novērstu, ka kapitālsabiedrībām, kas darbojas vairākus gadus un gūst apgrozījumu, nav neviena darbinieka (visas funkcijas, t.sk. darbinieku funkcijas, veic valdes locekļi bez atlīdzības). Turpmāk tiks uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru.
Ieviesta arī nodokļu pretizvairīšanās norma, nodrošinot, ka nodokļa maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs var reģistrēties tikai vienā statusā – vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā kārtībā, vai izņemt patentu, vai reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.
Mikrouzņēmumu likumā ieviestas vairākas nodokļu pretizvairīšanās normas, piemēram, fiziskā vai juridiskā persona, kura ir personālsabiedrības biedrs, nevarēs būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Tāpat ieviestas vairākas normas, kuru mērķis ir veicināt mikrouzņēmumu izaugsmi un vieglāku iekļaušanos vispārējā ienākuma nodokļu maksāšanas režīmā, piemēram, mikrouzņēmums var nepiemērot nodokļa papildlikmi apgrozījuma pārsnieguma gadījumā, ja nodokļa maksātājs pēdējo trīs taksācijas gadu laikā uzrādījis stabilu apgrozījuma pieaugumu (pieaugums nepārsniedz 30%).
Izmaiņas nākamgad paredzētas arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likumā. No 2014. gada 1. janvāra komersantiem piederošām dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu, dzīvojamām mājām noteikto NĪN likmi (0,2-0,6% atkarībā no kadastrālās vērtības) piemēros tikai tajos gadījumos, ja dzīvoklis vai māja būs izīrēta dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Savukārt dzīvošanai neizīrētām telpām tiks piemērota 1,5% likme.
Lai veicinātu investīcijas un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tiek pagarināta iespēja piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām (piemērojot koeficientu 1,5) un nodokļa atlaide par veiktajiem ieguldījumiem atbalstāmajos projektos piemērošanas termiņš, vienlaikus nosakot minimālo ieguldījuma apmēru 10 miljonu eiro apmērā. Savukārt, sākot ar 2014. gada 1. jūliju, tiks ieviests atvieglojums, kas paredz iespēju noteiktām pētniecības un attīstības izmaksām piemērot koeficientu 3.
Lai minētās izmaiņas īstermiņā un ilgtermiņā neradītu negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts kopbudžetu, ar 2014. gada 1. janvāri tiek atcelts nodokļa atvieglojums (apliekamā ienākuma samazinājums) par nosacītu kredītprocentu summu un iespēja pārnest zaudējumus uzņēmumu grupā.
Likumā par UIN arī palielināta reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtība no 25 424 latu uz 50 000 eiro. Papildus tam, sākot ar 2014. gadu, par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem nav uzskatāmi arī tie vieglie automobiļi, kuri līdz 2014. gada 1. janvārim tika atzīti par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) nepārsniedza 50 000 eiro.
PVN likumā ir noteikti priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi par luksusa klases automašīnu iegādes un uzturēšanas izdevumiem (luksusa klases automašīnu vērtība noteikta atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumam attiecībā uz reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtības slieksni). Tāpat ir atcelti PVN priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi (20% apmērā) vieglajām pasažieru automašīnām (arī uzturēšanas izmaksas), ko izmanto tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ko reģistrēts PVN maksātājs pierāda.
Lai mazinātu nodokļa slogu un nodrošinātu konkurētspēju lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas ražotājiem, no 2014. gada 1. janvāra tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme dabasgāzei 5,65 eiro apmērā, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās, un tiek saglabāts akcīzes nodokļa atbrīvojums siltumapgādei siltumnīcās, kūtīs un inkubatoros.
Tāpat ar 2014. gada 1. janvārī tiek paaugstināts akcīzes nodoklis naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem no 90 latiem jeb 128,06 eiro līdz 161 eiro par 1000 kilogramiem. 2014. gadā paredzēta arī akcīzes nodokļa paaugstināšana visiem tabakas izstrādājumiem.
No 2014. gada 1. janvāra tiek ieviesti tādi jauni dabas resursu nodokļa objekti kā ūdeņu lietošana hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos un uguņošanas ierīces. Vienlaikus ir paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi, atkritumu apglabāšanu, gaisa un ūdeņu piesārņošanu, videi kaitīgām precēm, nolietotiem transportlīdzekļiem, preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem.
Uz laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim tiek ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas tiks piemērots ieņēmumiem par elektroenerģiju, kas pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
No 2014. gada 1. janvāra grāmatvedībā par vērtības mēru lieto eiro un, ņemot vērā to, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu, turpmāk grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais eiro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav šāda kursa, jāizmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret eiro.
