Andris Vanags: Nav tā, ka Latvijā būtu sliktāk nekā Igaunijā 3
Andris Vanags, AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs
Šajās dienās aprit gads Māra Kučinska valdības gads, un parasti šādās reizēs ir ierasts, kas attiecīgajā laika posmā ir vai nav izdarīts. Var spriest par daudz ko, taču noteikti jāteic, ka ir turēts uzņēmējiem pats svarīgākais solījums, kas turklāt tika izteikts vēl pirms valdības apstiprināšanas – galveno nodokļu slogs uzņēmējiem nav celts.
Šajā kontekstā jāteic, ka teju fenomenāla ir Latvijas salīdzināšana ar Igauniju, uzsverot, ka tur cilvēki dzīvo labāk, ka uzņēmējdarbības vide tur ir labvēlīgāka, ka nodokļu politika ir pievilcīgāka. Vispirms jau pašā Igaunijā uzņēmēji tā nebūt neuzskata. Jā, arī manis vadītajam uzņēmumam ir ražotne Igaunijā, taču ne jau tāpēc, ka tur būtu zemāki nodokļi, nekā Latvijā – tā nav. Domāju, daudzi uzņēmēji man piekritīs, ka nereti ir nevis attīstīt vienu lielu ražotni un mēģināt to izvadāt patērētājiem visā Eiropā vai pat pasaulē, bet gan izveidot vairākas ražotnes iespējami tuvāk pircējiem. To droši var teikt par būvmateriāliem, par būvķīmiju. Ir skaidrs, ka būvmateriāli, kas ir saražoti Igaunijā, dos lielāku peļņu, nekā tad, ja tie tiks vesti no Latvijas vai kādas citas valsts. Bet tas arī ir faktiski vienīgais arguments par labu ražotnes atvēršanai kaimiņvalstī.
Protams, tas nenozīmē, ka nodokļu sistēma Latvijā nebūtu pārskatāma, reorganizējama uzlabojama. Taču jāsaprot, ka to nevar izdarīt vienas dienas, mēneša vai pat gada laikā – ir nepieciešams laiks nopietnam izvērtējumam, analīzei, situācijas modelēšanai, lai steigā netiktu pieņemti lēmumi, kas ilgtermiņā varētu kaitēt uzņēmējiem un valsts tautsaimniecības attīstībai kopumā. Tāpēc ir pareizi, ka šis gads ir veltīts nodokļu sistēmas izvērtēšanai, plusu un mīnusu analizēšanai, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē nosaucot laiku, kad jābūt izstrādātai jaunajai nodokļu sistēmai. Īpaši vēlos izcelt apstākli, ka valdība, strādājot šajā jomā, konsultējas ar uzņēmējiem, ieklausoties to cilvēku viedoklī, kuri ir nodokļu maksātāji. Tas nav mazsvarīgi, jo pretējāgadījumā var tikt pieņemta tāda nodokļu politika, kas nebūs pieņemama uzņēmējiem, un tādējādi to būtu grūti īstenot nākotnē.
Svarīgs darbs būvniecības un tādējādi arī buvmateriālu tirgus attīstības veicināšanā ir faktiski visi normatīvie regulējumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu Latvijā. Tieši pirms gada situācija šajā jomā bija neapskaužama – izdarīts nebija nekas. Tādu vai citādu birokrātisku iemeslu dēļ bija nopietnas bažas, ka šajā apguves periodā Eiropas nauda Latvijai ies gar degunu, turklāt tikai pašu neizdarības dēļ – Briselei šoreiz neko nevarētu pārmest. Īpaši sāpīgi tas būtu būvniecības sektoram – pērnā gada tautsaimniecības attīstības rādītāji ļoti uzskatāmi parāda, ka tieši būvniecība ir vienīgais sektors, kas piedzīvojis pamatīgu kritumu.
Tam bija viens nopietns iemesls – iepriekšējā perioda ES fondu līdzekļi bija beigušies, bet esošā perioda līdzekļu apguvei teju nekas nebija izdarīts. Protams, tas arī uzskatāmi izgaismoja nozīmīgu problēmu būvniecības nozarē Latvijā – atrašanos uz Eiropas naudas “adatas”. Acīmredzot šajā jomā attiecīgās nozares speciālistiem ir jāstrādā, lai situāciju mainītu, bet tagad, līdz ar nepilna gada laikā nodrošināto iespēju ES naudu apgūt, atkal ir dots laiks savas darbības sakārtošanai.
Darba nodokļu politikas sakārtošanai, investīciju piesaistes uzlabošanai, uzņēmējdarbības vides noregulēšanai un tamlīdzīgu jautājumu risināšanai vēl nenoliedzmi ir ļoti daudz. Tomēr pēdējā gada tendences parāda, ka tas nav neiespējami, ka ir gaisma tuneļa galā.
